Lasīšanas laiks: 3 min
Pēc iepazīšanās ar valsts SIA “Autotransporta direkcija” konkursa rezultātiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Latvijas reģionālajā maršruta tīklā turpmākos 10 gadus, Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pašvaldību vadītāji pauž bažas par turpmāko sabiedriskā pakalpojumu kvalitāti un pieejamību attālajās reģiona teritorijās, kā arī rosina pārskatīt šī iepirkuma procesa organizēšanu, portālu “Valmieras Ziņas ” informēja VPR sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Āboliņa.
Ņemot vērā šī brīža strīdīgo situāciju par konkursa rezultātiem, atklāts jautājums ir par to, vai reģiona iedzīvotājiem nenāksies piedzīvot brīdi, kad, līdz ar pārsūdzības procesa uzsākšanos, sabiedriskā transporta pakalpojumi uz kādu laiku nebūs pieejami vispār, jo iepriekšējo līgumu termiņš ar pārvadātājiem būs beidzies, bet jaunie līgumi nebūs stājušies spēkā.
VPR piekrīt, ka ikviens sabiedriskā transporta pasažieris ir pelnījis pārvietoties ar kvalitatīvu autobusu, lai brauciens būtu ērts un patīkams, tomēr vienlaikus norāda uz paradoksu – kvalitatīvi sniegts, bet rets pakalpojums nav risinājums vietējās mobilitātes veicināšanai. VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents:
“Pieļauju, ka Vidzemē un arī citviet Latvijā ir daudz vietu, kurās iedzīvotāji būtu ar mieru izmantot daudz pieticīgāk aprīkotu sabiedrisko transportu, nekā tas tika prasīts iepirkuma dokumentos, lai tikai autobuss vispār kursētu – pietiekamā intensitātē un iedzīvotājiem derīgā maršrutā. Vispirms būtu jādomā par vienmērīga sabiedriskā transporta tīkla nodrošinājumu un tikai pēc tam par “ekstrām””.
Vienlaikus VPR norāda, ka šobrīd nav skaidrs, kāpēc apzināti tika veicināta vietējā tirgus sagraušana, tik vērienīgā iepirkumā ļaujot startēt ārvalstu pārvadātājiem, ignorējot pašmāju lielāko pārvadātāju ilggadējo pieredzi un to iepriekš veikto iemaksu apmēru valsts budžetā, un, faktiski, veicinot bezdarba līmeņa pieaugumu reģionos. Līdzšinējais Latvijas iekšējā tirgus pārvadātāju skaits, kā arī to piederība gan publiskajam, gan privātajam sektoram bija atbilstoši tam, lai konkurss arī valsts robežās būtu organizēts pietiekamas konkurences apstākļos un rezultāti būtu objektīvi.
VPR pievienojas publiskajā telpā iepriekš paustajam viedoklim par to, ka nav skaidrs, vai, izvērtējot pretendentus, ņemti vērā visi būtiskie kritēriji, t.sk. izvērtēts, cik sociāli atbildīgs ir bijis uzņēmums, vai piedāvātā cena atbilst reālajām izmaksām, ar kurām iespējams izpildīt konkursā izvirzītās prasības. Ņemot vērā iepriekš izskanējušos argumentus, ka pretendentu piedāvājums vērtēts saskaņā ar kritērijiem, jāpieļauj, ka, iespējams, izvirzīto kritēriju saraksts nav bijis pietiekošs.
Vienlaikus ar šī konkursa norises gaitu, Vidzemes pašvaldību priekšsēdētāji rosina aizsākt diskusiju par to, cik ilgi Latvijas publiskajā pārvaldē noteikumus turpinās diktēt zemākā cena, kas tiek uzskatīta par galveno kritēriju, izvērtējot pieteikumus.
Jānorāda, ka citviet ārvalstīs jau sen izstrādāti dažādi modeļi, kas primāri paredz priekšroku dot vietējam pakalpojuma sniedzējam, vienlaikus par galveno kritēriju izvirzot kvalitāti un inovatīvus risinājumus. Piemērs no Somijas – pašvaldība, izsludinot iepirkumu, nosauca konkrētu summu, ko tā atvēlēs uzvarētājam, un līgums tika slēgts ar pretendentu, kurš iesniedza sabiedrībai visizdevīgāko, ilgtspējīgāko un inovatīvāko piedāvājumu.