Lasīšanas laiks: 2 min
Valmierā ir sākušies Memoriāla II pasaules karā kritušajiem pirmās kārtas atjaunošanas darbi, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Bulmeistare.
Valmieras pilsētas pašvaldība kopš 2017.gada sadarbībā ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, Brāļu kapu komiteju, memoriāla autoriem, Krievijas Federācijas vēstniecību un citām institūcijām ir veikusi memoriāla atjaunošanas priekšdarbus.
2018.gadā ar mērķi konstatēt galvenos bojājumus, to iemeslus un rekomendēt nepieciešamos darbus tika veikta objekta tehniskā apsekošana. Bojājumi radušies laika gaitā, kā arī neatbilstoša tehniskā izpildījuma rezultātā, piemēram, šūnakmens apšuvums nav armēts, nav lietus ūdens drenāžas, nav veikta atbalsta sienu pamatu hidroizolācija, virsūdeņu ietekmē gan sienas, gan to apdare ir bojātas, tāpat problēmas konstatētas pieminekļa konstrukcijā.
Ir izstrādāts memoriāla atjaunošanas koncepts, sagatavota būvniecības dokumentācija, ir apzināta Latvijas arhīvos esošā informācija par objektu, kā arī notikusi regulāra saziņa ar pārējām iesaistītajām pusēm.
Uzsākot memoriāla atjaunošanu, tās pirmajā kārtā notiks apbedījuma terašu, uzeju un apakšējo kāpņu atjaunošana, tiks atjaunoti kapu uzraksti un apmales, sakopts zālājs. Darbus veic sabiedrība ar ierobežotu atbildību “SANART”, būvdarbu finansētājs ir Krievijas Federācijas vēstniecība Latvijā.
Memoriāls atklāts 1985.gadā, godinot kritušo piemiņu četrus gadu desmitus pēc II pasaules kara. Izveidotais piemiņas ansamblis respektē dabas formas un pilsētas mērogu. Tā apdarē, tāpat kā Brāļu kapos Rīgā, izmantots Allažu šūnakmens, bet galvenais tēls ir sašķeltā Valmieras ģerboņa liepa. Daļa elementu, arī bronzas āboli, kas bija novietoti zem augošas ābeles un kur autori bija iešifrējuši par ansambļa konkrēto veltījumu vispārīgākas idejas, zuduši 90.gados.
Memoriāla autori ir tēlnieki Zigrīda un Juris Rapas, arhitekti Ēvalds Fogelis, Andris Vītols, Jānis Rutkis un Jānis Lejnieks.
Memoriāls ir atdusas vieta vairāk nekā 500 karavīriem un vairāk nekā 300 civilpersonām, kuri pārapbedīti no 13 apbedījumu vietām un kapsētām. Karavīru apbedījumu vietu aizsardzību un saglabāšanu Latvijā nosaka starpvalstu līgumi, tostarp arī likums “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā”.
Otrā pasaules kara beigas neatnesa Latvijai brīvību, bet gan atkārtotu okupāciju. Valmierā 1985. gadā atklātais memoriāls liek domāt, ka šeit apglabāti mūsu pilsētas un tās apkārtnes atbrīvotāji. Šī turpat 50 gadus mums uzspiestā “patiesība” nedrīkst turpināties! Protams, ka karā kritušo karavīru kapu vietas ir jākopj. Mans jautājums, vai šādi pompozi memoriāli, kas gadiem nekopti degradējuši vidi un ainavu, jāatjauno to sākotnēji ideoloģiski uzspiestajā izpildījumā. Zinām, ka šodien bijušajās Krievijas okupētajās Eiropas valstīs šādi monumenti tiek demontēti, saglabājot un sakopjot vien karavīru apbedījumus. Mūsu valsts prezidents E. Levits 14. maijā sarunā ar žurnālistiem skaidri pauda savu domu, ka 9. maijs Latvijai nav atzīmējama diena, līdz ar to šai piemineklī ietvertā “atbrīvošanas” ideja ir nepieņemama un nākotnei nav saglabājama.
Piekrītu Laimonim.