Lasīšanas laiks: 3 min
Pašvaldības informāciju par tām nepieciešamajiem individuālās aizsardzības līdzekļiem atbildīgajām institūcijām sniegušas jau marta vidū, taču to saņemšana varētu sākties tikai šonedēļ, izriet no trešdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pārrunātā.
Komisija šodien diskutēja par valsts un pašvaldību institūciju sadarbību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un viena no problēmām, kam uzmanību vērsa pašvaldību vadītāji, ir individuālo aizsardzības līdzekļu trūkums.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš sacīja, pašvaldības jau 19.martā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) sniegušas informāciju par to, kādi aizsardzības līdzekļi tām nepieciešami.
“Tobrīd šajā jautājumā vadošā bija Veselības ministrija un mēs paļāvāmies, ka VARAM šo informāciju apkopos un viņiem nodos. Tagad par to atbild Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), šis saraksts ceļo pa iestādēm, bet aizsardzības līdzekļu nodrošinājuma pašvaldībām kā nav, tā nav,” sacīja Salmiņš.
Arī Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”) atzīmēja, ka pašvaldībām nav nekādas informācijas, kad šie aizsardzības līdzekļi varētu pienākt.
“Mēs vienreiz jau iedevām informāciju par to, cik maskas ir nepieciešamas, bet mēs nezinām, vai mēs tās nesaņemsim tikai Ziemassvētkos, kad varēsim tās dāļāt iedzīvotājiem kā dāvanas. Mums arī trūkst epidemiologu priekšlikumu – kam tieši gatavoties, jo viens informācijas avots saka, ka maskas jālieto bērnudārzos, cits saka, ka veikalos vajag aizsargstiklus, bet no katras puses informācija nāk dažāda un mums nav pat aptuvenu formulu, vai mums jāmeklē aizsarglīdzekļi mēnesim vai pusgadam,” sacīja Baiks.
Savukārt Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) pauda viedokli, ka svarīgi būtu ļaut pašvaldībām “sildīt ekonomiku” un iepirkt aizsarglīdzekļus no pašmāju ražotājiem, nevis piegādāt tos no ārvalstīm.
Atbildot uz pašvaldību vadītāju jautājumiem, VUGD priekšnieka vietnieks pulkvežleitnants Mārtiņš Baltmanis sacīja, ka VUGD uzdevumu koordinēt nepieciešamo aizsarglīdzekļu sarakstu saņēma 23.martā.
Pēc viņa teiktā, šo informāciju apkopojusi konkrētās teritorijas Civilās aizsardzības komisija, kas to jau nodevusi Aizsardzības ministrijai.
“Ir bijis aizsarglīdzekļu pievedums un izdali plānojam sākt šonedēļ. Pašvaldības ir noteiktas kā trešā prioritāte, taču pašvaldību slimnīcas ietilps pirmajā prioritātē,” sacīja Baltmanis, norādot, ka šonedēļ tiek gaidīta vēl aptuveni viena miljona respiratoru piegāde.
Objektos, kuros tiek noteikta karantīna, piemēram, kā “Zilā krusta” patversmē vai Mežotnes internātvidusskolā, kur uzturas 18 Bulgārijas valsts piederīgie, aizsardzības līdzekļi tiek izsniegti uzreiz pēc pašvaldības pieprasījuma saņemšanas, viņš uzsvēra.
Tāpat Baltmanis sacīja, ka VUGD grib izveidot aizsarglīdzekļu rezervi turpmākajiem trim mēnešiem. Pirmajam mēnesim tos plānots iepirkt no ārvalstīm, taču nākošajiem diviem mēnešiem preces varētu pasūtīt arī no pašmāju ražotājiem.
“Ekonomikas ministrija izstrādā procedūru, kas atvieglotu vietējiem ražotājiem šādas produkcijas sertificēšanu, tādēļ turpmākajiem diviem mēnešiem nepieciešamos aizsarglīdzekļus varētu iepirkt no vietējiem,” sacīja VUGD pārstāvis.
Tikmēr Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Dita Heiberga sacīja, ka ir izstrādātas rekomendācijas par to, kuri aizsardzības līdzekļi attiecīgajās situācijās jālieto.
“Pašvaldības lielākoties pieprasa respiratorus, bet mēs tos iesakām lietot tikai gadījumos, kad dienestiem jāveic darbības, kur ir ciešs kontakts ar Covid-19 pacientiem vai potenciālajiem slimniekiem,” sacīja Heiberga, norādot, ka šīs instrukcijas tiks nosūtītas Latvijas Pašvaldību savienībai tālākai nodošanai pašvaldībām.
Kā ziņots, Latvijā ik nedēļu ir nepieciešami vairāk nekā 600 000 ķirurģisko masku un 200 000 respiratoru, 8.aprīlī preses konferencē pavēstīja Baltmanis.
Atbildīgajiem dienestiem tāpat vajadzīgi aptuveni 100 000 kombinezoni nedēļā, bet pārējie individuālie aizsarglīdzekļi ir nepieciešami mazākos apjomos, teica Baltmanis.
Viņš skaidroja, ka to piešķiršanā kopumā ir 13 prioritātes, no kurām pirmā ir veselības aprūpes nozare, otrā Labklājības ministrijas valsts sociālās aprūpes centri, bet trešā – pašvaldības.
Raugoties procentuāli, veselības nozarei ir vajadzīgi 40% no visiem individuālajiem aizsarglīdzekļiem un dezinfekcijas līdzekļiem, savukārt Labklājības ministrijai – 37%.
Attiecībā uz pašvaldībām, Baltmanis norādīja, ka 57% vietvaru vajadzību sastāda tieši sejas aizsargmaskas.
Zināms, ka kopumā patlaban ir 98 apgādājamie jeb minēto aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu saņēmēji, vienlaikus to vidū nav iekļautas pašvaldības.