Lasīšanas laiks: 2 min
Sagaidot Lieldienas, Valmieras muzejs aicina ikvienu kļūt par virtuālas olu kaujas dalībnieku. Parādi, kā šogad izdevies nokrāsot Lieldienu olas, skaistākās fotogrāfijas un krāsošanas paņēmiena aprakstu ievietojot Valmieras muzeja Facebook lapā. Valmieras muzeja nokrāsoto olu groziņš lai iedvesmo skatītājus Lieldienas sagaidīt koši!
“Valmieras muzeja darbinieki olu kauju papildina, pastāstot par tradicionālajām olu krāsošanas metodēm, izmantojot to, ko mums pašlaik dāvina daba. Piemēram, lai olas būtu Valmierai tuvās – zilā, dzeltenā un zaļā – krāsās, tās attiecīgi var krāsot ar zilajiem kāpostiem vai saldētām mellenēm, kumelīšu tēju vai bērzu lapām, sūnām vai papardēm. Protams, vislielākais brīnumdaris ir sīpolu mizas. Lai krāsa būtu košāka, novārījums jāpagatavo iepriekš. Divas vienādas olas nekad nesanāks, tas ir bezgalīgs eksperiments. Un tas ir lielākais prieks gan lieliem, gan maziem – attīt olu un ieraudzīt, kādi musturi un krāsas izveidojušās,” aicina Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma.
Šogad Lieldienas aicinām sagaidīt ģimenes lokā, domājot par savu un līdzcilvēku veselību. “Tie ir ģimenes svētki, arī rituāli aicina stiprināt ģimeniskās vērtības un priecāties par jaunu sākumu. Latviešu ticējumā teikts, ka pirmā Lieldienās izvārītā ola jāsadala tik gabaliņos, cik ģimenē ir ēdāju, tad mājās valdīs mīlestība un saticība. Tas ir aktuāli pašlaik, kad daudz vairāk laika pavadām ģimenes lokā,” stāsta I.Blūma.
Simboliski ola ir dabas radīts ideāls sākums jaunai dzīvībai. Sākotnēji ola attēloja zemes atdzimšanu, sveicot pavasara atnākšanu. Kristīgās leģendas vēsta, ka Jaunava Marija pie krusta dalījusi kareivjiem olas, lai viņi neizturētos pret sodītājiem tik nežēlīgi. Viņas asaras ritējušas uz olām, pārklādamas tās ar mirgojošas krāsas laukumiņiem. Jau viduslaikos olas rotāja un krāsoja daudzās valstīs. Anglijā 1290.gadā karalis lika pagatavot Lieldienu dāvanas – 450 krāsotas olas, izrotātas ar lapu zeltu. Olu kā dāvanu nozīmi veicināja zeltkalis un juvelieris Peters Karls Faberžē. Lieldienu olu sērija – smalki juvelierizstrādājumi – tika radīta Krievijas imperatora ģimenei.
Krāšņo olu kauja Valmieras muzeja Facebook lapā būs skatāma līdz Lieldienu izskaņai.
Ir pienācis ilgi gaidītais pavasaris. Lieldienas jau klauvē pie mūsu namu durvīm. Lieldienas ir auglības un pārpilnības svētki, šie svētki ir par godu Latvju Dieviem. Kopš senseniem laikiem mūsu senči svinēja Lieldienas pēc sentēvu pagāniskajām tradīcijām. Lielā diena ir enerģētiski spēcīga diena, šajā dienā izdodas visi pagāniskie rituāli. Lai ienestu savā dzīvē veiksmi un bagātību, Lieldienas ir jāveic auglības rituāls par godu likteņa Dievietei Laimai. Neilgi pirms Lieldienām ir jāuzkopj sava dzīvesvieta. Grīdas ir jāizmazgā ar sālsūdeni (bez mazgāšanas līdzekļiem, lupatiņa ir jāņem jauna). Uz vienu 20l spaini ūdens ņem 0,5kg sāls. Uz katru istabu ir jāņem vismaz viens sālsūdens spainis. Pēc šādas mazgāšanas, kad ir pagājis kāds laiks, grīdu mazgā otrreiz ar tīru ūdeni. Pēc šī rituāla veikšanas, lupatiņa ir jāizmet miskastē. Pēc tam, atverot visus nama logus, ir jāizkvēpina mājoklis ar kadiķu zariņiem un vērmeļu buntītēm. Šādi mājoklis tiks atbrīvots no negatīvajām enerģijām. Lieldienu rītā uz palodzes ir jāiededz dzeltena svecīte ar vārdiem: “Dieviete Laima, Tu esi godāta un cienīta manā mājā. Es iededzu šo svecīti par godu Tev. Sargā mani un manu māju, tāpat kā es godāju Tevi.”. Šie vārdi ir jāatkārto 12 reizes, labāk šos vārdus ir uzrakstīt ar roku uz tīra papīra un vēlāk sadedzināt lapiņu krāsnī. Protams, dedzinot svecītes, ir jāievēro ugunsdrošības noteikumi. Pēc tam savā privātajā mežiņā ir jāatstāj cienasts par godu Dievietei Laimai. Ziedojums ir jāatstāj uz svētakmeņa. Kā svētakmeni var izmantot jebkuru plakanu akmeni, kas novietots zem kāda koka. Uz svētakmens ar sāli uzzīmē Laimas slotiņu (Laimas slotiņa ir Dievietes Laimas simbols). Pietiks ar dažām tējkarotēm sāls, sāli var paņemt līdzi burciņā. Uz svētakmens ir jāatstāj baltmaizes klaips un 11 pašceptas pankūkas. Pēc ziedojuma nolikšanas ir jāpasaka 12 reizes:’’ Dieviete Laima es atstāju šo ziedojumu par godu Tev.’’. Pēc tam pie svētakmeņa ir jāiededz 7 baltas svecītes trauciņos (bez krustiem un jebkāda cita zīmējuma). Tālāk ir jāizsaka savs lūgums ar vārdiem:’’ Dieviete Laima es Tevi pielūdzu un slavēju! Dieviete Laima es Tevi pielūdzu un slavēju! Dieviete Laima es Tevi pielūdzu un slavēju! Likteņa valdniece, uzklausi manu lūgšanu! Likteņa Dieviete, uzklausi manu lūgšanu! Palīdzi man, visvarenā Laima,………………………………..(šeit izsaka savas privātās vēlēšanās). Es pieņemu Tevi savā dzīvē, mana Dieviete. Lai Tava svētā griba mani virza pa gaišiem dzīves ceļiem! Lai godāta Dieviete Laima kā tas no iesākuma ir bijis, tā tagad un vienmēr lai ir!’’. Šo lūgšanu skaita 12 reizes, vēlams to ar roku uzrakstīt uz papīra, lai rituāla laikā nebūtu grūtību. Pēc tam lapiņu sadedzina krāsnī. Pēc rituāla nākamajā dienā sveces trauciņos savāc un izmet savā privātajā miskastē, bet ziedojumu atstāj uz svētakmeņa. Pametot rituālu vietu, 3 reizes pasaka:’’ Paldies, Dieviete Laima! Es no sirds Tev pateicos un līdz nākamajai reizei atvados!’’.
Ar Dievietes Laimas svētību, Skolnieciņš no svētavota [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#kovid-19 #covid-19 #pandēmija #Lieldienas #LielāDiena #PavasaraSaulstāvji #AuglībasSvētki #PavasaraSvētki #rituāli #buršanās #lūgšanās #ticējumi #pagāni #DievieteLaima #LikteņaDieviete #svētavots #Skolnieciņš