Lasīšanas laiks: 3 min
Pieprasījums pēc īres dzīvokļiem joprojām ir augsts, taču iecere par jaunu īres namu būvniecību Valmierā nekust no vietas, jo pašvaldībai joprojām nav izdevies atrast piemērotus finansējuma avotus, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.
Kā skaidroja pilsētas mērs, pašlaik pieejamie aizdevuma piedāvājumi neļautu jaunbūvējamos namos nodrošināt vismaz tādu pašu īres cenu, kāda ir divos uzbūvētajos – 5,20 eiro par kvadrātmetru. Vēl nav saņemta atbilde uz kredīta pieprasījumu no Eiropas Investīciju bankas, kas ir pēdējā cerību iegūt aizdevumu ar tādiem nosacījumiem, lai varētu uzbūvēt īres namus par īrniekiem pieejamu cenu. “Valsts programma visu laiku tiek solīta, bet tas velkas tik ilgi. Skatoties uz šī gada valsts budžeta iespējām, nav ticības, ka atradīsies šim mērķim līdzekļi,” secināja J.Baiks. Viņš atzina, ka divu īres namu būvniecība Valmierā drīzāk uzskatāma par veiksmi, kad “visas zvaigznes īstajā laikā sastājās pareizajā vietā”, nevis par sistēmu, kas ļauj pašvaldībām risināt dzīvojamā fonda jautājumu.
Kā uzskata J.Baiks, nesen Valsts kontroles veiktās revīzijas par dzīvojamo ēku drošību secinājumi apliecina to, ka problēma samilzt, jo esošais dzīvojamais fonds nolietojas. “Cilvēkiem vēl nav izveidojusies pareiza izpratne. Daudziem šķiet, ka dzīvokļi viņiem būs uz mūžiem un nekas nav jādara ēku uzturēšanai. Taču viss nolietojas un ir regulāri jāatjauno. Par laimi, valmierieši aktīvi izmanto iespējas ēku atjaunošanā. Līdz ar siltināšanu tiek novērstas daudz tehniskas problēmas, ievērojami pagarinot ēku kalpošanas laiku. Taču ne visur Latvijā situācija ir tik laba. Eiropā tiek atjaunots no 1,5% līdz 2% dzīvojamā fonda gadā. Latvijā esam 20 gados atjaunojuši tikai 2% dzīvojamo ēku. Tādēļ steidzami ir jādomā par esošo ēku atjaunošanu un jaunu ēku būvniecību. Rīgā un Pierīgā dzīvokļu jautājumu atrisina brīvais tirgus, ber reģionos ir nepieciešama valsts iejaukšanās, lai kompensētu tirgus nepilnības. Tādēļ Latvijā ir vajadzīga īpaša mājokļu politika. Tāda ir ne tikai vairākās Austrumeiropas valstīs, bet arī turīgajās Rietumvalstīs. Piemēram, Vīnes pašvaldība ir lielākais dzīvokļu īpašnieks pilsētā, nodrošinot mazāk turīgiem iedzīvotājiem divreiz zemāku īres cenu, nekā brīvajā tirgū.”
J.Baiks atzina, ka jaunajos Valmieras īres namos noteiktā cena 5,20 eiro par kvadrātmetru daudziem ir par dārgu. Tomēr ir pietiekami daudz ģimeņu, kuras var atļauties šo cenu maksāt. To apliecina tas, ka brīvu dzīvokļu šajos namos nav. Taču Latvijā ir pašvaldības, kurās pirktspēja neļauj noteikt īres cenu, kas dārgāka par 2 līdz 3 eiro par kvadrātmetru. Pie pašreizējām būvniecības izmaksām un banku aizdevuma noteikumiem, uzbūvēt jaunu ēku par 5,20 eiro kvadrātmetrā nav iespējams, kur nu vēl plānot īres cenu 2 līdz 3 eiro kvadrātmetrā. Lai varētu nodrošināt šādu cenu, ir nepieciešama daļēja valsts dotācija vai aizdevumi ar īpašu garu termiņu. Dažās Eiropas valstīs šādiem objektiem tiek izsniegti aizdevumi uz 50 gadiem. Taču Latvijā privātuzņēmējs nevar paņemt aizdevumu ilgāku par 10 līdz 12 gadiem.