Lasīšanas laiks: 6 min
Trešdien, 26.februārī, notika ikgadējā Valmieras pilsētas pašvaldības vadības tikšanās ar pilsētas iedzīvotājiem. Tā jau ir kļuvusi par tradīciju, tomēr šoreiz neierasti bija tas, ka pasākums notika nevis pilsētas pašvaldības ēkā vai kā ekskursija pa Valmieru, bet interesentus uzņēma Valmieras Viestura vidusskola un tās direktors Uldis Jansons. Tā teikt – divi zaķi ar vienu šāvienu: pilsētas mēra atskats uz 2019.gadā paveikto un 2020.gada plāni, kā arī iepazīšanās ar Viesturskolu pēc lielās pārbūves.
Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks tikšanos sāka ar prezentāciju, redzamos slaidus papildinot ar plašāku informāciju. Iedzīvotāju skaita ziņā Valmiera ir apstājusies – pilsētā deklarēti 24 879 iedzīvotāji (dati uz 02.02.2020.). Tam par iemeslu ir dzīvojamās platības trūkums, savukārt īres namu būvniecība ir nobremzēta, jo nav pieejams atbilstošs finansējums. Vērā ņemams fakts – iekšzemes kopprodukts (IKP) Valmierā ir 2.augstākais Latvijā aiz Rīgas, savukārt kā bezdarbnieki pilsētā reģistrēti tikai 437 bezdarbnieki. Domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka
Valmiera ir rūpnieciska pilsēta un galvenā maizes devēja pilsētai ir tieši ražošana, 2.vietā – tirdzniecība, bet 3.vietā – būvniecība.
Gandrīz puse budžeta līdzekļu (44%) tiek ieguldīti izglītībā. Kā viens liels kopprojekts notikusi rekonstrukcija 3 ēkām, jaunu veidolu ieguvusi Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija, Valmieras Viestura vidusskola un dienesta viesnīca.
Attiecībā uz izglītības jomu pašvaldība atrodas gandrīz kā svaru kausos – Jānis Baiks atzīst, ka joprojām svarīgs ir senais sauklis: „Bērni – mūsu nākotne!” un priecājas, ka Valmieras skolās mācās daudz bērnu, taču investīcijas netiek iekļautas savstarpējos pašvaldību norēķinos. Valmieras skolās 38% skolēnu ir no citām pašvaldībām! Te izglītību iegūst bērni un jaunieši no Vecpiebalgas, Amatas, Pārgaujas, Salacgrīvas u.c. novadiem. Līdz ar to izdevumi uz vienu skolēnu Valmierā ir lieli, taču savstarpējos norēķinos maksa Valmierai – maza. Būtu solidāri, ja šīs pašvaldības arī segtu savu skolēnu izglītību Valmierā, taču bērni pie tā nav vainīgi, viņi ir pelnījuši saņemt labāko. Taču savstarpējie norēķini nepastāv, ja nodarbības „Vindā” vai kādā citā interešu izglītības iestādē interešu izglītības programmas apgūst bērni no citām pašvaldībām.
Liels atbalsts Valmieras skolu audzēkņiem ir arī bezmaksas sabiedriskais transports, dienesta viesnīca un brīvpusdienas 1.-6.klašu skolēniem. Tāpat kā skolēni, arī daudzi pieaugušie strādā Valmierā, bet nodokļi paliek apkārtējos novados. Attiecībā uz izglītību un darbavietām pašvaldībai ir sadarbība ar Vidzemes Augstskolu un tehnikumu, jo mūsdienās strauji mainās daba tirgus, tāpēc strauji jāmaina arī apmācības stils.
Liels ieguvums un atbalsts dažādu sociālo grupu personām ir ēka Ūdens ielā 2C, par ko jau vairakkārt rakstīts medijos. Tāpat plaši izskanējusi informācija par gājēju ceļa un Skatu terases projektu. Tas ieguvis divus apbalvojumus, bet pilsētas iedzīvotāji to vērtē neviennozīmīgi. Daudziem šī terase patīk, citi noskaņoti diametrāli pretēji – vienaldzīgo nav.
Vēl viens veiksmīgs kopprojekts bijis jaunais Valmieras peldbaseins un Māra Štromberga BMX trase “Valmiera”. Eiropas BMX čempionāts, kas notika Valmierā pagājušā gada jūlijā, pilsētai nesis 800 000 eiro lielu peļņu.
Tā ir profesionāla trase, kurā arī turpmāk paredzēti starptautiski mači, sporta nometnes gan pašiem braucējiem, gan viņu treneriem un tiesnešiem. Valmiera ir Ziemeļeiropas BMX centrs, ceru, ka pie mums izaugs nākamie olimpieši!
Gan peldbaseins, gan BMX trase ir starptautiski sertificēti, domājams, ka tādu pašu atzinumu iegūs arī J.Daliņa stadions un vieglatlētikas manēža, kuru plānots nodot ekspluatācijā 2020.gada nogalē, bet jau 2021.gadā paredzētas divas lielas starptautiskās sacensības, vienas no tām – Baltijas jūras valstu kausa izcīņas sacensības vieglatlētikā. Bet ikdienā šī vieta būs kā otrās mājas 1270 Valmieras Bērnu sporta skolas audzēkņiem.
Lielas pārmaiņas 2021.gadā piedzīvos vecā slidotava. Tur būs aktivitātes visai ģimenei, tiks nodalītas zonas bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem.
Ir pieklusušas runas par industriālo teritoriju, kas skar Beverīnas novadu, toties arvien skaļāk un jūtamāk noris darbi bijušā Valmieras gaļas kombināta teritorijā. Vēl pagaidām tur ir veikta tikai teritorijas kopšana, bet drīz šajā teritorijā no 27 ēkām paliks tikai piecas, tiks izbūvētas divas ielas un inženierkomunikācijas un jau nākamajā gadā pašvaldība cer uz pirmajiem ražotājiem. Šīs teritorijas apgūšana pilsētai ir kā treniņš un iesildīšanās, lai nākotnē ķertos klāt lielajam industriālajam projektam, kur nepieciešams nopietns finansiālais ieguldījums.
Piecu gadu garumā notikusi sadarbība ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju par vecpilsētas attīstību. Projekta realizācija sāksies šogad. Tas ir interesants un moderns – mūri tiks integrēti stiklā. Tur piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums. Tāpat Eiropas Savienības finansējums tiks piesaistīts 9 jaunu „Solaris” hibrīdautobusu iegādei.
No nākamā gada sāks darboties šķeldas katlu māja Dakstiņu ielā 1 (pie „Depo”), un pilsēta vairs nebūs atkarīga no dabasgāzes. Centrā katlumājas vairāk nebūs un šobrīd tiek domāts par tās funkciju turpmāk.
Joprojām turpinās gan jautājumi, gan darbi pie ielu un ietvju remontiem. Pabeigta Valmieras Rietumu industriālā maģistrāle, turpinās darbi Kauguru ielā. Šiem infrastruktūras projektiem piesaistīts Eiropas Savienības finansējums, taču jau pusgadsimtu veca ir grantēto ielu putekļu problēma Krāču kaktā. Pagaidām šīs problēmas atrisināšanai nav iespējama ārējā finansējuma piesaiste, savukārt Valsts kase aizņēmumus neizsniedz.
Kāda Valmieras iedzīvotāja uztraucās, ka reizēm pa Krāču, Tālavas un T.Ūdera ielu notiek gandrīz vai drifta sacīkstes! Pilsētas mērs un Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Rita Jemšika mierināja kundzi, ka nekas nav aizmirsts, iedzīvotāju sūdzības ir sadzirdētas, un minētās ielas ir Valmieras prioritāte – tām izstrādāts tehniskais projekts un pat veikts iepirkums, diemžēl aizdevums no Valsts kases nav saņemts, bet ir cerības uz 2021.gadu… Ja pagājušā gadsimta vidū šis rajons bija visai kluss, tad tagad satiksmes intensitāte ir krietni pieaugusi, te atrodas arī bērnudārzs „Krācītes”, kuram vienīgajam nav asfaltēta piebraucamā ceļa. Valmierā 40% ielu ir grantētas.
Novērots, ka auto un moto braucēji “bizo” arī pa Rubenes, Valkas ielu, Matīšu šoseju, dažviet ir uzlikti ātruma mērītāji. Joprojām aktuāls ir jautājums par Stacijas ielu un luksofora nepieciešamību pretī Vidzemes Augstskolai.
Pašlaik visā Latvijā šūmējas par administratīvi teritoriālo reformu. Protams, tā skars arī Valmieru. Pilsētas mērs atgādināja, ka iepriekšējā reforma bija 2009.gadā. Turpmāk vairs nebūs novadu, bet, visticamāk būs apriņķi, nebūs arī republikas pilsētu statusu. Valmieras domes deputāti lēmuši, ka Valmierai jābūt kopā ar Kocēnu, Burtnieku, Naukšēnu, Mazsalacas un Rūjienas novadiem, iekļaujot arī tajos esošos Trikātas un Ēveles pagastus. Jānis Baiks uzskata, ka Latvijā daudzi novadi grib būt patstāvīgi, bet funkciju nodrošināšanas izmaksas ir ļoti augstas.
Tikšanās noslēgumā Jānis Baiks atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem par Putriņu meža sakopšanu, trotuāriem Burkānciemā, vēl viena tilta pār Gauju būvniecību (dārgs projekts, mazai pilsētai lielas ambīcijas!). Aprēķini liecina, ka tas šobrīd nav nepieciešams.
Pēc nelielas iestiprināšanās pauzes klātesošie devās ekskursijā pa Viesturskolu, lai iepazītos ar pārbūvētajām telpām. Kā tikšanās sākumā minēja pilsētas mērs, rekonstrukcija bija milzīga, būtībā neskartas palikušas tikai ārsienas! Tā kā ēka ir ļoti vēsturiska, bija jādomā, lai skola nezaudētu savu cēlumu un svinīgumu. Tagad var droši teikt, ka skola godam turēsies nākamos 80 gadus!
Pastaigā pa skolu grožus savās rokās ņēma skolas direktors Uldis Jansons. Viņš interesentus izvadāja pa mācību kabinetiem, datorklasi, parādīja gaišo sporta zāli un arī savu kabinetu, atļāva paspoguļoties teātra klasē un izbaudīt jauno mēbeļu ērtības. Interesenti lasīja citātus uz kabinetu sienām, bet Viesturskolas absolventi varēja novērtēt pārvērtības, kas notikušas kopš viņu skolas laika. Uldis Jansons ar lepnumu stāstīja, ka izdevies saglabāt skaisto ārdurvju dizainu un veco rokturi, kāpņu laukumiņos saglabātas vecās flīzes, bēniņos arī dažas sijas. Arhitektu izvēlētais koši sarkanais ieejas tonis pārsteidzis, jo projektā bijis zināms tikai krāsas kods. Tādā pašā tonī paredzēts nokrāsot āra soliņus.
Viesturskola jau plaši tika apmeklēta Atvērto durvju dienā 22.februārī, bet skaistās durvis vēl vairāk tiks virinātas 30. maijā, kad absolventi pulcēsies uz vidusskolas 60 gadu un skolas 80 gadu jubileju.
Jūtos kā lasot kaut kādus Krievijas propagandas medijus…
Starpnovadu norēķinos citi novadi norēķinās likumā noteiktajā kārtībā par saviem bērniem pilnā apmērā!!! Bezmaksas “Vinda” ir pašu Valmieras deputātu politisks lēmums, nav ko čīkstēt. Lūdzu, precīzus datus par bērnu skaitu no citiem novadiem, kas izmanto “Vindas” bezmaksas (tieši bezmaksas) nodarbības! Ak jā, droši vien atbilde nebūs…
Par to 800 tūkstošus lielo peļņu – lūdzu, precīzus un pierādāmus datus! Atkal droši vien nebūs atbildes, atrunāsies ar mutisku aptauju vai tml…
Bērni ir škrobe – bez komentāriem… var jau neveikli izteikties.
Bezmaksas sabiedriskais transports skolēniem un pensionāriem ir U~sakova un Rīgas Satiksmes skuju taka!
Brīvpusdienas gandrīz visos apkārtējos novados ir līdz 9.klasei bez maksas.
Cilvēki prasa ielas, trotuārus, sakārtot drošu satiksmi, cik cilvēkiem ir pēdējā gada laikā uzbraukts uz gājēju pārejām?
Pat negribas turpināt analizēt, ir klaja propaganda, tikai labo datu rādīšana, kas jau brīžiem robežojas ar meliem…
Apmeklētāju skaits šajā sapulcē skaidri parāda, ka mēs esam vīlušies!!!
Tu vari daudz darīt, bet jādara ir pareizi… diemžēl ambīcijas un varas apziņa atrauj no realitātes, arī Baika kungs nav izņēmums.