Lasīšanas laiks: 3 min
Piektdien, 1.novembrī, Valmieras muzeja Izstāžu nama abos stāvos bija liela rosība. Valmierieši var būt lepni, ka tieši šeit tika atklāta Agneses Kauperes pirmā personālizstāde „Tasmānijas zilā”. Savukārt otru izstādi „Virsma. Klātbūtne” veidoja 15 jaunās mākslinieces no Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas (VDMV). Viņu darbi ir visai apjomīgi, tāpēc apskatāmi ne vien muzejā, bet noteiktos datumos un laikos arī Valmieras vecajā ūdenstornī Kr.Valdemāra ielā 1.
Agnese Kaupere atzīst, ka nav liela runātāja, taču par mākslinieci runā viņas darbi – stiliste un modes redaktore, kostīmu māksliniece un scenogrāfe vairākos Latvijas teātros, tagad arī gleznotāja. Izstādes atklāšanā Agnesi sveica ne tikai muzeja izstāžu un pasākumu daļas vadītāja Guna Medne un Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums, bet arī Valmieras Drāmas teātra aktieru pulciņš, jo tur viņa ir savējā. Agnese veidojusi kostīmus izrādēm „Fantočini noslēpums”, „Venēra kažokādā”, „Kaķis uz nokaitēta skārda jumta” (arī scenogrāfiju).
Izstādes nosaukums „Tasmānijas zilā” nav saistīts ar ģeogrāfisku vietu. Ceļojot iegriežos dažādos mākslas veikaliņos un vienmēr kaut ko nopērku. „Tasmānijas zilā” ir krāsu tūbiņas nosaukums, un šī krāsa vairāk vai mazāk redzama šajās gleznās, kas radušās Austrālijas ceļojuma iespaidos. Man patīk saule, ūdens un siltums – tā par savu izstādi saka Agnese Kaupere.
Agneses gleznas ir košas, pamanāmas. Viņa nevar pateikt, kura no izstādes gleznām pašai ir vistuvākā, kā viens no mīļākajiem darbiem ir „Peldētājs”. Darbs teātrī un glezniecība ir visai atšķirīgas mākslas. Gleznojot Agnese ir vienatnē ar sevi, savām domām, bet kostīmi un scenogrāfija ir komandas darbs.
VDMV skolnieču darbu interpretācijās izmantoti pazīstami mākslinieki un viņu darbi: Leonardo da Vinči „Svētais vakarēdiens”, Romana Sutas „Mākslinieka darbnīca” un „Zaļumballe” u.c. Izmantotie materiāli un tehnika ir ļoti dažādi – foto, kolāža, porcelāns, gaismas un video instalācijas… Apmeklētājiem svarīgi apskatīt ne tikai pašus darbus, bet arī klāt pielikto vēstījumu, jo jaunās mākslinieces strādājušas ne tikai pie kompozīcijas, bet akcentējušas arī saturu, laikmeta problēmas, pievienojot savas domas. Piemēram, Unda Barisa un Greisa Geca aicina:
Ceļš iemieso arī atmiņas. Gan jaukas, gan skumjas. Kāds, ejot pa šo ceļu, atceras savas dzīves patīkamos mirkļus, bet kādam citam katrs pēdas nospiedums var būt izmisuma pilns. Apstākļi dara savu.
Palūkojies uz ceļu! Ar ko tev tas saistās?…
Jaunās mākslinieces sveica gan skolas direktore Inese Mētriņa, gan viņu skolotājas Silvija Melnūdre un Indra Cālīte, kā arī vecāki, draugi un paziņas.
Pēc svinīgās atklāšanas sekoja cienasts un neformālas sarunas. Izstādes apmeklētāju pulkā nevarēja nepamanīt arī Renāru Kauperu, ar viņu labprāt sarunājās gan jaunieši, gan pilsētas mērs Jānis Baiks.
Pēc izstādēm muzejā daudzi devās apskatīt arī ekspozīcijas ūdenstornī. Lai izstāde būtu pieejama pēc iespējas plašākam apmeklētāju lokam un dažādos laikos, turpmāk paredzētas agrās otrdienas un vēlās ceturtdienas, ģimenes sestdienas, darbnīcas, stāsti un izstādes apmeklējums kopā ar darbu autorēm.
Abas izstādes apskatāmas līdz 7.decembrim.