Lasīšanas laiks: 5 min
Ceturtdien, 17.oktobrī, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde rīkoja tikšanos ar Valmieras pagasta iedzīvotājiem un interesentiem par Valmiermuižas vēsturiskās apbūves iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes ieskatā Valmiermuižas vēsturiskās apbūves iekļaušana valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā būtu saglabājušos vērtību atzīšana un vienlaikus iespēja tās saglabāt nākamajām paaudzēm. Pieminekļa statuss būtu stimuls finansējuma piesaistīšanā ne tikai no valsts, bet arī Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, rodot iespēju saglabāt vietas vēsturiskos vaibstus un attīstīt tūrismu.
Valmieras pagasta kultūras nama mazajā zālē līdz ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes un Burtnieku novada pašvaldības pārstāvjiem bija pulcējušies daudzi interesenti – vietējie iedzīvotāji, uzņēmēji, vēstures jomas speciālisti un citi.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis tikšanās ievadā pauda cerību, ka „Valmiermuižas apbūves ansamblis būs mīlēts un gribēts objekts no visām pusēm – visupirms no vietējo iedzīvotāju puses, uzņēmējiem, pašvaldības, un ka veidosies labs dialogs starp visām iesaistītajām pusēm, lai pēc gadiem mēs varētu lepoties ar vienu skaistu un sakoptu vietu Latvijā.”
Pārvaldes vadītājs norādīja, ka citviet Eiropā kāda objekta iekļaušana valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un vēl jo vairāk UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tiek uzskatīta par goda lietu, par ko cīnās un konkurē savā starpā vēsturisko objektu īpašnieki, taču Latvijā ne vienmēr šis status īpašniekiem ir vēlams, jo tiek uzskatīts, ka tas uzliek pārāk daudz ierobežojumus. J.Dambis gan uzsvēra, ka, nosakot ierobežojumus, vienmēr tiek ņemt vērā, kādas ir īpašnieka finansiālās iespējas. Ideālā gadījumā vēsturisko objektu atjaunošanā ir jāizmanto autentiski materiāli un būvniecības metodes, taču ir pieļaujami pagaidu risinājumi, lai senās ēkas varētu saglabāt nākamajām paaudzēm. „Dažkārt labāk pat objektu likt mierā un neko nedarīt. Galvenais, lai tam ir jumts un stāvoklis nepasliktinās. Paies gadi un, iespējams, īpašniekam būs vairāk iespēju, tiks iegūts vairāk informācijas par objektu. Tad varēs veikt kvalitatīvus restaurācijas darbus,” atzina eksperts. Tāpat viņš norādīja, ka pēc citu valstu pieredzes iekļaušana valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā palielina īpašuma vērtību.
Turpinājumā arhitekts un Latvijas muižu eksperts Jānis Zilgalvis pastāstīja par Valmiermuižas kompleksa vēstures un kultūras vērtībām, kuru dēļ Nacionālās kultūras mantojuma pārvalde nolēmusi rosināt to iekļaut valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Lai gan laika gaitā ir zaudētas abas kungu mājas un ir nojaukta sliktā stāvoklī bijusī pārvaldnieka māja, taču iespaidīgais un Latvijā unikālais Valmiermuižas apbūves ansamblis lielā mērā līdz mūsdienām ir saglabājies. Joprojām saglabājusies ansambļa plānojuma struktūra, kuras elementi ir pils tornis, kalpotāju māja, laidars, klēts, vārti un mūra sēta. Ne mazāka vērtība ir arī citām ēkām, objektiem un kultūrvēsturiskajai ainavai kopumā. Kā unikālu objektu Latvijā arhitekts minēja sakņu pagrabu, uz kuru kravas tika vestas pa dzelzceļu. Arī slēgtais dārzs viens no retajiem šāda veida objektiem Latvijā. Valmiermuiža ir bijusi bagāta muiža, tādēļ komplekss aizņem ļoti lielu platību, salīdzinot ar citām Latvijas muižām.
Jānis Zilgalvis uzsvēra, ka Valmiermuižas vērtība ir ne tikai ēkās, bet arī mākslas vērtībās un personībās, kas bijušas saistītas ar šo vietu. Šeit dzīvojusi ģenerāliene Magdalēna Elizabete fon Hallarte – viena no spožākajām Latvijas vēstures 18. gadsimta personībām. Pateicoties viņai Brāļu draudzes kļuva par latviešu nacionālās izglītības un atmodas pirmsākumu. Valmiermuižu apmeklējis Krievijas cara brālis un citas prominences.
Burtnieku novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edvīns Straume uzsvēra, ka neatkarīgi no valsts institūciju lēmuma pašvaldība savu iespēju un tiesību robežās turpinās pildīt likumā noteikto pašvaldības funkciju – atbalstīt kultūras pieminekļu saglabāšanu. “Pašvaldība pēdējā desmitgadē šajā teritorijā ir investējusi vairākus simtus tūkstošus eiro, realizējusi vairākus pašvaldības un Eiropas Savienības līdzfinansētus projektus, kuru rezultātā labiekārtots muižas parks, atjaunots akmens žogs, atjaunots Dzirnavu ielas segums, likvidēti dažādi kultūruzslāņojumi pie vairākām vēsturiskajām ēkām un citi. Tāpat ar pašvaldības līdzfinansējumu atbalstītas nevalstiskās organizācijas, kuru darbības vērstas uz Valmiermuižas teritorijas attīstību.”
Pašvaldības vadītājs norādīja, ka ilgais lēmuma pieņemšanas process par Valmiermuižas vēsturiskās apbūves iekļaušanu pieminekļu sarakstā šobrīd kavē Valmiermuižas pils tornīša rekonstrukcijas ieceri. Tādēļ viņš pauda cerību, ka tuvākajā laikā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes aizsāktā diskusija noslēgsies un tiks pieņemts lēmums, lai varētu turpināt tornīša atjaunošanas ieceri.
Edvīns Straume ir skeptisks par piedāvātajām Valmiermuižas vēsturiskās apbūves aizsardzības zonas robežām. Viņaprāt, nav skaidrs kādēļ tikai daļa no vēsturiskās alejas Nameja ielā ir iekļauta aizsardzības zonā. Pašvaldības vadītājam arī ir šaubas, vai ir nepieciešama tik plaša aizsardzības zona no bērnudārza „Burtiņš” un rotācijas apļa puses. „Neapbūvētās zemes Valmieras piepilsētā ir pieprasītas gan no uzņēmēju, gan iedzīvotāju puses, tādēļ būtu labi salāgot vēlmes nodrošināt vizuālo pieejamību objektam ar pašvaldības interesēm nodrošināt iespējas attīstībai šajās teritorijās,” uzskata Edvīns Straume.
Savukārt Juris Dambis norādīja, ka piedāvātais aizsardzības zonas projekts jau ir kompromiss, kurā ir noteikta minimālā iespējamā teritorijas platība, lai garantētu Valmiermuižas vēsturiskās apbūves un ainavas aizsardzību. Viņam piebalsoja arī Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis, kurš ir viens no iniciatoriem Valmiermuižas vēsturiskās apbūves iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Viņaprāt, šis statuss ir izdevīgs ne tikai viņam, kā tūrisma nozares uzņēmējam. Arī Valmiermuižas iedzīvotājiem ieguvumu būšot vairāk, nekā neērtību. Lai gan, plānojot būvdarbus, saskaņošanas process būs sarežģītāks, tomēr valsts aizsardzība garantēs to, ka blakus vēsturiskajai apbūvei nevarēs uzbūvēt daudzstāvu māju vai benzīntanku, kas patiešām būtiski pasliktinās dzīves kvalitāti.
Aigars Ruņģis pastāstīja par savu pieredzi, sadarbojoties ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi. Pēc uzņēmēja iniciatīvas divi objekti – Valmiermuižas klēts un mūra žoga fragments jau ir iekļauti Valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā. Viņaprāt, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi vajag uztvert nevis kā represīvu iestādi, kuras uzdevums ir sodīt, bet kā konsultantu un palīgu, kas iesaka, kā pareizi būtu jāatjauno un jāsaglabā vēsturiskos objektus.
Lai parādītu pozitīvās pieredzes rezultātu tajā pašā dienā pirms tikšanās Valmieras pagasta kultūras namā Aigars Ruņģis rīkoja Valmiermuižas mūra žoga restaurācijas darbu atvērto vārtu dienu. Interesentiem bija iespēja iepazīties ar Valmiermuižas mūra žoga fragmenta restaurācijas procesu, satikt sertificētu restauratoru Juri Pavlovu ar 20 gadu pieredzi amatā un uzdot jautājumus saistībā ar akmens mūru glābšanas, atjaunošanas un uzturēšanas darbiem. Pateicoties Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas 2019. gadam līdzfinansējumam šogad tika veikta Valmiermuižas mūra žoga daļa restaurācijas darbi.
Aigars Ruņģis uzskata, ka Valmiermuižas vēsturiskās apbūves iekļaušana valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā dos iespēju piesaistīt līdzekļus arī citu objektu restaurācijai. Viņš apzinās, ka šis darbs nebūs viegls un ātrs. Kā piemēru viņš minēja Rundāles pili, kuras atjaunošana sākās 1972.gadā un ilga gandrīz pusgadsimtu.