Lasīšanas laiks: 3 min
Pirms kāda laika portāls “Valmieras Ziņas” iepazinās ar jēdzienu – nutriciologs. Nebūtu jau grūti izmantot mūsdienu metodes un visu par visu iegūglēt, bet labāk izvēlēties citu ceļu – atrast veselības saglabāšanas un atjaunošanas konsultanti jeb nutriciologu, valmierieti Kristīni Agrumu, lai pajautātu viņai pašai.
Pastāsti, ko dara nutriciologs!
Tagad nutriciologus sauc arī par veselības saglabāšanas un atjaunošanas konsultantiem, jo vārds “nutriciologs” cilvēkiem ir par sarežģītu. Šīs specialitātes mērķis ir atrast cilvēka veselības problēmu cēloni un ar uztura korekcijas palīdzību atjaunot organismu. Ja cilvēks pie manis ierodas ar konkrētu problēmu, es varu atrast tās cēloni uzturā, ko viņš lieto.
Ar tas atšķiras no līdzīgiem speciālistiem?
Nutriciologs savu konsultāciju uzsāk, izstāstot, no kā sastāv cilvēka veselība – ūdens, uzturs, attīrīšanās un aizsardzība. Balstoties uz šīm četrām sastāvdaļām, tiek pievērsta uzmanība konkrētai problēmai un tās cēlonim.
Piemēram, ja cilvēks sūdzas par galvassāpēm, es viņam varu precīzi pateikt, ko viņš savā organismā dara nepareizi.
Būtībā katram ķermeņa punktam atbilst savs orgāns, līdz ar to slikta fiziskā pašsajūta ir kāda orgāna traucējumu sekas.
Nutriciologs nav ārsts, tomēr ir gadījumi, kad nav uzreiz jāķeras pie ķirurga skalpeļa, bet gan jāpamaina uzturs.
Bija man viena paciente, kurai bija cista, bet viņa negribēja to griezt ārā. Es viņai izstāstīju, kas organismā šo problēmu ir izraisījis un kas ir nepieciešams, lai to atrisinātu.
Daudzu problēmu cēlonis nereti meklējams gremošanas sistēmā. Turklāt organismam ir ne tikai nepieciešams uzņemt jaunus vitamīnus un barības vielas, bet arī jāļauj tam attīrīties un atpūsties.
Vai speciālistu palīdzību cilvēki meklē jau laicīgi, vai arī pēdējā brīdī?
Visbiežāk – pēdējā brīdī. Cilvēki ar jau konstatētām veselības problēmām pie nutriciologa nāk paši, bet grūtāk ir pārliecināt to otru daļu cilvēku, kuri nedomā par to, kā viņu lietotais uzturs ietekmēs organismu nākotnē. Protams, ir atsevišķi gadījumi, kad jau laicīgi nāk jaunieši, kuriem rūp sava veselība nākotnē, bet laikam tas ir cilvēka dabā – visu darīt pēdējā brīdī.
Kā ir ar valmieriešiem?
Teikšu godīgi – valmierieši ir ļoti stereotipiski.
Lai tiktu klāt valmieriešiem, ir jācīnās ar stereotipiem un to informāciju, kas viņiem ir iepriekš stāstīta, lielākoties no nepareizajiem avotiem.
Valmierietis drīzāk noticēs sava kaimiņa teiktajam, nevis papūlēsies atnākt pie nutriciologa pats, lai pārliecinātos un uzzinātu, ka šeit viņam neko nemēģinās reklamēt vai pārdot.
Cik ļoti mūsdienu cilvēki domā par savu veselību?
Jau septiņus gadus darbojos šajā nozarē un varu teikt, ka ir lielas atšķirības viena reģiona ietvaros. Piemēram, Rīgā nutriciologu konsultācijas izmanto salīdzinoši daudz cilvēku, tāpat aktīvi rūpēs par savu veselību ir pie Igaunijas robežas – Valkā. Varu uzslavēt arī Limbažus un Smilteni.
Par savu veselību vairāk domā sievietes, bet pēdējā laikā arī vīriešu skaits pieaug, jo laikam ir sapratuši, ka nevēlas nopietnas veselības problēmas jau 40 gadu vecumā.