Lasīšanas laiks: 2 min
Šodien, 24.maijā, Valmierā tika atzīmēta pilsētas atbrīvošanas no lieliniekiem 100.gadadiena un godināta Cēsu pulka Skolnieku rota. Pieminot vēsturiskos notikumus, un izrādot cieņu drosmīgajiem 1919.gada Cēsu pulka skolnieku rotas cīnītājiem, tajā skaitā vairāk nekā 70 skolēniem un studentiem no Valmieras, pilsētā norisinājās svinīgais gājiens.
Gājiens sākās pie Valmieras Valsts ģimnāzijas (VVĢ) un virzījās pa Leona Paegles ielu uz Skolnieku rotas pieminekli. Paralēli gājienam tika nolikti ziedi piemiņas vietā VVĢ parkā un Valmieras pilsētas centra kapos pie Edgara Krieviņa atdusas vietas.
Piemiņas brīdī pie Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa, izskanot Latvijas un Igaunijas valsts himnām, svinīgām uzrunām, gājiena dalībnieki izrādīja godu un cieņu tā laika drosmīgajiem cīnītājiem.
Pēc piemiņas brīža gājiens tālāk virzījās uz Valmieras Kultūras centra laukumu, kur notika Nacionālo bruņoto spēku (NBS) orķestra defilē priekšnesumi. Vienlaikus izglītības iestāžu un militāro organizāciju delegāciju vadītāji nolika ziedus pie Vīlandes Skolnieku rotas karavīra, igauņa Viktora Andersona piemiņas plāksnes, kas atrodas pie Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcas.
Skolnieku rotas stāsts Valmierā
1919.gada 26.maijā Valmieru no lieliniekiem atbrīvoja igauņu karaspēks, kura sastāvā bija Vīlandes Skolnieku rota. Lielinieki panikā bēga uz Pārgauju, nodedzinot aiz sevis Gaujas tiltu. Kā stāsta aculiecinieki, apjukums bijis tik milzīgs, ka tilts aizdedzināts pirms laika un daļa “sarkano” dabūjuši glābties no liesmām upē un turpināt bēgšanu peldus. Izrādījās arī, ka mūsu karavīri jau bija to iepriekš paredzējuši: kāda grupa bija pārbridusi Gauju pie krācēm, lai vajātu lieliniekus vēl tālāk. Pēc dažām stundām šāvieni apklusa. Sāka zvanīt baznīcā. Tad no baznīcas torņa telpas pūtēju orķestra izpildījumā atskanēja “Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils” un “Dievs, svētī Latviju!”. Cilvēki uz ielām apkampās, māju logos parādījās nacionālie karogi. Valmiera bija atbrīvota!
Brašo igauņu puišu iedvesmoti, savas zemes atbrīvotājiem, atsaucoties Valmieras reālskolas vingrošanas skolotāja Alfrēda Lukstiņa aicinājumam, pievienojās arī Valmieras skolnieki. Bruņojušies ar šautenēm, viņi no namu jumtiem uzturēja uguni uz komunistu pozīcijām Pārgaujā, kā arī, dažas dienas veica kārtības uzturēšanu pilsētā. Valmieras puišiem apvienojoties ar cēsniekiem, jūnija sākumā izveidoja brīvprātīgo Cēsu pulka Skolnieku rotu, kas piedalījās gan Cēsu kaujās, gan turpmākajās Latvijas Brīvības kara cīņās.
Avots: Valmieras Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Ineta Amoliņa. Plašāka informācija šeit.