Lasīšanas laiks: 2 min
Sestdien, 30.martā, Valmieras muzejs bija skatītāju pārpildīts, interesenti stāvēja kājās un ieņēma vietas arī balkonā – muzeja 2.stāvā. Vairāk nekā simts interesentu pulcējās uz Valmieras Kultūras centra Zanes Sniķeres vadītās etno kokļu kopas koncertstāstu “Mīļās Māras istabā”. Koncertā piedalījās arī viesi – grupa „Rusted Wheel”.
Lielākā daļa noteikti zina rindas no Raimonda Paula un Jāņa Petera dziesmas Nāk vīri pelēkos vadmalas svārkos… Šoreiz gan tie nebija vīri, bet pārsvarā sievas, kas uz Alekseja Naumova krāšņo gleznu fona nāca pelēkās linu kleitās un ar kokļu skaņām, dziesmām un stāstu piepildīja visu muzeju.
Latviešu folklorā un mitoloģijā Mārai ir ļoti svarīga loma. Mīļā Māra vai Svētā Māra ir visur klātesoša, dainās Mārai ir daudz pakārtotu mātes dievību: Zemes māte, Meža māte, Jūras māte, arī Veļu māte, Piena māte u.c. Māra ir sieviešu aizgādne, viņa bieži tiek pieminēta pie dažādiem sieviešu darbiem – slaucot govis, maļot graudus, arī pie bērnu dzimšanas un cilvēkus pavadot aizsaulē. Ja Dievs ir Pasaules Tēvs, tad Māra ir Pasaules Māte.
Skanot šim sirsnīgajam koncertstāstam, tika dalīti arī vēl silti maizes klaipi, kuri ceļoja no rokas rokā, lai katrs nolauztu gabaliņu no garšīgā maizes kukuļa, kurus šim pasākumam bija izcepusi „Donu” saimniece Ilze.
Koncerta pēdējā dziesmā, kājās stāvot, pievienojās arī visi klausītāji:
Pie Dieviņa gari galdi, gari galdi,
Tur sēd pati mīļā Māra, mīļā Māra…
Pēc tam ar kopdziesmu Daudz baltu dieniņu tika sveikti arī divi jubilāri, bet tad nāca pasākuma lielais pārsteigums – no klausītāju vidus iznāca stalts puisis, kas ar savu stāstu un bildinājumu gan pasākuma vaininieci Zani, gan citas romantiskas dvēseles saviļņoja līdz asarām. Visu acu skatienu pavadīts, uz ceļa nometies, līgavainis Edgars Trapans lūdza savas mīļotās Zanes Sniķeres roku. Gredzentiņš, baltu rožu pušķis, Zanes vainadziņa simboliska aizmešana – šie mirkļi noteikti paliks atmiņā.
Kad emocijas bija mazliet norimušas, sekoja pateicības vārdi atbalstītājiem – Valmieras Kultūras centram par mājvietu mēģinājumiem, Valmieras muzejam – par ģimenes sajūtu un koncertvietu, Ilzei Briedei – par sātīgo un smaržīgo maizi.
Lai mūs visus, bet jo īpaši Zani un Edgaru pavada koncertā izskanējusī tautasdziesma:
Tu, Māriņa, viegla sieva,
Dod man savu vieglumiņu;
Tu, Dieviņ, bagāts vīrs,
Dod man savu bagātību!