Lasīšanas laiks: 3 min
Valmierā un arī visā Latvijas sporta sabiedrībā lielu ažiotāžu izraisīja izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) ierosinājums apturēt finansējuma piešķiršanu sporta būvēm, to novirzot pedagogu algām. Apmeklējot Valmieru pagājušajā piektdienā, ministre portālam „Valmieras Ziņas” komentēja savu ierosinājumu.
„Es pievērsu uzmanību šīm sporta būvēm, jo finansējums to celtniecībai 8,5 miljonu eiro apmērā tikai atvēlēts papildu budžetā. Vienlaikus, no papildu budžeta ir izņemta kā neaktuāla un neiespējama pozīcija 9 miljonu eiro apmērā skolotāju algu palielināšanai šajā gadā. Tā kā finansējums ir līdzīgs, man radās jautājums, par ko mēs primāri domājam – vai mēs būvējam sporta būves, vai mēs atvēlam pedagogiem, kuri strādā ar pārslodzi un ir uz izdegšanas sliekšņa.
Pedagogu alga pat nesasniedz vidējo algu valstī. Tā nav konkurētspējīga, salīdzinot ar kolēģu algām Baltijas valstīs. Turklāt ir runa arī par sporta pedagogu un treneru algām. Līdz ar to esam izšķiršanās priekšā, vai mēs ieguldām naudu cilvēkos, vai betonā.
Pietiekama finansējuma apstākļos šāds salīdzinājums nerastos. Taču iedzīvotāju skaits samazinās. Šobrīd Latvijā ir 1,8 miljoni cilvēku. Mēs joprojām esam demogrāfiskajā bedrē. Šādu sporta būvju uzturēšanas izdevumi nebūs tie mazākie. Kam atvēlēt līdzekļus, tas ir jautājums gan man, gan visai valdībai un arī šo sporta būvju iecerētājiem. Pašlaik tiek vērtēts, kādā būvniecības stadijā ir objekti. Mēs noteikti apskatīsimies, cik objektīvas ir tāmes, cik caurspīdīgs ir būvniecības process.”
Ministre solīja atbildi par J.Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas būvniecības tālāko likteni sniegt portālam pēc tikšanās ar Valmieras mēru Jāni Baiku, taču atbildi tā arī nesagaidījām.
Tikmēr ministres partijas biedrs Jānis Cielēns, bijušais Beverīnas novada domes deputāts un pašlaik Saeimas deputāts, skaidroja, ka prese ap sporta būvēm ir sacēlusi “vētru tējas glāzē”, jo ministrija vēl vērtē iespēju pārvirzīt līdzekļus, un runa esot tikai par tām iecerētajām sporta būvēm, par kuru celtniecību vēl nav pat noslēgts līgums.
“Iesāktajām būvēt nevajadzētu atņemt finansējumu, taču kopumā es neatbalstu veidu, kā līdz šim tiek piešķirts finansējums sporta būvēm, izmantojot “deputātu kvotas”,”
pauda deputāts.
Ministres atbildi par J.Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas likteni sagaidījām vakar ar cita medija, Latvijas televīzijas, starpniecību. Raidījumā “Viens pret vienu”. I.Šuplinska apliecināja, ka sporta objektu būvniecība, kas ir iesākta un tuvojas noslēguma fāzei, netiks apstādināta, tostarp ir Jāņa Daliņa stadiona pārbūve.
Jau informējām, ka ministru prezidents Krišjānis Kariņš, pagājušajā piektdienā apmeklējot Valmieru, apsolīja, ka
visas saistības valsts pildīs un netiek plānots neko mainīt attiecībā uz investīcijām sporta būvēs.
Komentējot šo situāciju, premjers norādīja, ka ir pārprasts, kā tiek veidots valsts budžets. Ir vienreizēji plānotie izdevumi, kas parasti tiek novirzīti infrastruktūrai, piemēram, sporta būvēm, un ir kārtējie izdevumi, kas tiek plānoti ik gadu, piemēram, atalgojums pedagogiem.