Lasīšanas laiks: 7 min
2.decembrī plkst.15.00 Valmieras Kultūras centrā notiks koncerts tango ritmos „Rīga-Buenosairesa”, portālu “Valmieras Ziņas” informēja pasākuma rīkotāji.
Koncertā piedalīsies akadēmiskais stīgu orķestris „B-Sharp” (vad. Artūrs Gailis), VEF Kultūras pils jauktais koris „Dzīne” (diriģents Aivars Gailis), Irma Pavāre (mecosoprāns), Felisita La Rozē (Felisitas La Rosée) (klavieres), Inita Āboliņa (akordeons) un Konstantīns Paturskis (vijole). Koncertprogrammā: Oskars Stroks “Mans pēdējais tango”, “Ģitāras dziesma” un “Šampanieša dzirkstis”, Astors Pjacolla (Piazzolla) “Četri Buenosairesas gadalaiki”, Martins Palmeri (Palmeri) “Misa a Buenos Aires”. Ieeja bez maksas.
PROGRAMMAS APRAKSTS
Latviešu komponists Oskars Stroks (1893-1975) ir dzimis Daugavpilī. Komponējis vairāk nekā 300 tango skaņdarbu un savulaik Latvijā bija pazīstams kā tango karalis. Ar koncertiem uzstājies Francijā, Vācijā, Ķīnā, Japānā, Singapūrā, Jamaikā. Stroka kompozīcijas izdevušas skaņu ierakstu kompānijas Columbia, Electrocord, Syrena, Electro, HMV un citas. Diemžēl mūsdienās viņa skaņdarbi reti tiek iekļauti koncertprogrammās un līdz ar to viņa mūzika latviešu publikai nav plaši pazīstama. Iespējams, Stroka skaņdarbu atskaņošana akadēmiskās mūzikas koncertos nav ļoti izplatīta tādēļ, ka skaņdarbi galvenokārt rakstīti nelieliem ansambļiem, bet versijas vai parafrāzes orķestriem nav daudz. Ar šo diriģenta Artūra Gaiļa aranžiju mēs vēlamies no jauna vērst uzmanību uz talantīgo komponistu Latvijas mūzikas vēsturē. Artūrs Gailis ir izvēlējies pielāgot stīgu orķestrim Oskara Stroka tango “Mans pēdējais tango”, “Ģitāras dziesma” un “Šampanieša dzirkstis”. Skaņdarbi ir pielāgoti jauneklīgam stīgu orķestrim – tie ir azarta pilni, ir pielietoti neparasti spēles paņēmieni un spēs uzrunāt visdažādāko mērķauditoriju.
Astors Pjacolla skaņdarbu ciklu “Četri Buenosairesas gadalaiki” komponējis laikā starp 1965. un 1970.gadu. Komponists sacerēja “Vasaru Buenosairesā” kā atsevišķu kompozīciju. Visticamāk iedvesmojoties no Vivaldi “Četriem gadalaikiem”, vēlāk viņš “Vasarai” pievienoja vēl trīs gadalaikus. “Četri Buenosairesas gadalaiki” ir plaši atskaņoti dažādu tango ansambļu vidū, taču uz akadēmiskās mūzikas skatuvēm ieguva starptautisku atpazīstamību, pateicoties Gidona Krēmera un Kremerata Baltica bieži atskaņotajai Leonīda Desjatņikova aranžijai, kurā viņš apvienojis gan A. Pjacollas, gan A. Vivaldi “Gadalaiku” motīvus.
Martina Palmeri lieldarbs “Buenosairesas Mesa” jeb Misa a Buenos Aires, bieži vien dēvēta par Misatango, tika sacerēta laikā no 1995. līdz 1996. gadam. Skaņdarbs pirmatskaņots Buenosairesā 1996. gadā, bet jau gadu vēlāk, 1997. gada jūnijā, tas tika ierakstīts Liepājā – Latvijā. Ierakstā pie klavierēm sēdās arī pats komponists. 2000. gadā Martins Palmeri skaņdarbu aranžēja stīgu orķestrim, korim un solistiem. Līdz šim Misatango atzītu diriģentu vadībā piedzīvojusi atskaņojumus Argentīnā, Brazīlijā, Kolumbijā, Ekvadorā, Čīlē, ASV, Izraēlā un daudzās Eiropas valstīs. Šī projekta ietvaros vēlamies šo skaņdarba versiju atskaņot arī Latvijā – zemē, kur tapis pirmais Misatango ieraksts un par kuru komponistam joprojām ir saglabājušās patīkamas un sirsnīgas atmiņas. “Buenosairesas mesa” uz citu mesu fona izceļas ar savu ārkārtīgi karstasinīgo dabu un krāšņo mūzikas valodu. Komponists visas klasiskās mesas daļas ir atainojis tango ritmos un harmoniskajā valodā, izmantojot neparastu instrumentāciju, kas padara šo skaņdarbu par unikālu piemēru pasaules mūzikas vēsturē.
ATSKAŅOTĀJMĀKSLINIEKI
Akadēmiskais stīgu orķestris “B-Sharp” izveidots 2017. gada septembrī un ir vienīgais studentu stīgu orķestris Rīgā, kura galvenā ideja ir apvienot studentus no dažādām augstskolām, sniedzot iespēju topošajiem inženieriem, māksliniekiem, ārstiem, mūziķiem, ekonomistiem gūt pieredzi, spēlējot vienā ansamblī un kopā koncertējot. Orķestrī “B-Sharp” ir izteikti starptautisks dalībnieku sastāvs, jo tajā spēlē ne tikai latviešu studenti, bet arī jaunieši, kuri ieradušies studēt Latvijā no citām valstīm.
“B-Sharp” mērķis ir atskaņot dažādu periodu un dažādu valstu komponistu darbus, sākot no klasiskās līdz mūsdienu mūzikai. Katrā programmā tiek iekļauti arī latviešu komponistu skaņdarbi, tādējādi veicinot latviešu mūzikas atpazīstamību ārvalstu studentu vidū. Orķestris ir sadarbojies arī ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas klases studentiem. Katra akadēmiskā semestra beigās “B-Sharp” atskaņo vismaz vienu koncertu Rīgas Stradiņa universitātes Aulā.
VEF Kultūras pils jauktais koris “Dzīne” dibināts 1988. gadā. Korī ir 40 dziedātāji. Ik sezonu jauktais koris “Dzīne” atjauno repertuāru, saglabājot labāko no iepriekšējām sezonām, kā arī gatavojot īpašu garīgās mūzikas un Ziemassvētku programmu. “Dzīnes” repertuārā galvenokārt ir latviešu oriģinālmūzika un tautas dziesmu apdares, taču korim nav sveši arī visā pasaulē populāru komponistu darbi.
Kopš dibināšanas koris piedalījies visos notikušajos Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkos (Rīgā 1995, Gotlandē 1998, Klaipēdā 2002), Studentu dziesmu svētkos Gaudeamus (Tartu 1995, Viļņā 1999, Rīgā 2004, Tartu 2006), uzstājies starptautiskos festivālos Zviedrijā (1990), Francijā (1993, 2013), Dānijā (1995), Norvēģijā (1996), Vācijā (1994, 1998), Spānijā (2003), Polijā (2014). Tāpat arī gūtas godalgas konkursos “Rīgas zīle” (1996), Skienas (Norvēģija) starptautiskajā mūzikas festivālā (1996), VII Daugavpils starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā “Sudraba zvani” (2007), 17. Starptautiskajā Adventes un Ziemassvētku mūzikas festivālā Prāgā (Čehija 2007), 8. Pasaules koru olimpiādē Rīgā (2014), III Eiropas koru olimpiādē un Nāciju Grand Prix Rīgā (2017).
Kora “Dzīne” dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs ir Aivars Gailis, diriģente Līvija Marta Reine.
Dziedātāja, mecosoprāns Irma Pavāre vokālo mākslu studējusi J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā prof. Anitas Garančas klasē un maģistra līmenī docētāja Krišjāņa Norveļa klasē.
Kopš 2008. gada Latvijas Nacionālās operas soliste, piedalās Operetes Fonda, kā arī New Latvian Ballet veidotajos uzvedumos un dažādos kamermūzikas un opermūzikas projektos Latvijā un Eiropā. Regulāri Irmas Pavāres balsi var dzirdēt Siguldas Opermūzikas svētkos un Latvijas koncertzālēs. Māksliniece muzicējusi arī kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Baroka orķestri Collegium Musicum Rīga; piedalījusies Cēsu Mākslas festivālā, Senās mūzikas festivālā u.c..
Paralēli mākslinieciskajai darbībai Irma Pavāre ir J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja Kameransambļu un klavierpavadījuma katedrā un Rīgas Doma kora skolas pedagoģe, pasniedzot solo dziedāšanu un vokālo ansambli vidusskolas klasēm.
Inita Āboliņa studējusi akordeona spēli J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie docenta Jurija Rižova. Muzicējusi kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestri, kamerorķestri Sinfonietta Rīga, akadēmisko kori “Latvija”, kamerkori “Ave Sol”, dažādiem akadēmiskās, populārās un teātra mūzikas māksliniekiem, kā arī piedalījusies kamermūzikas projektos. 2013. gadā ieguvusi Lielo Mūzikas balvu tango izrādes Cantando y Amando sastāvā kategorijā Gada uzvedums. Pirmatskaņojusi Latvijā Astora Pjacollas Koncertu bandoneonam un stīgu orķestrim (Jelgavas kamerorķestris) un Koncertu bandoneonam, ģitārai un stīgu orķestrim (Kaspars Zemītis/ Ventspils kamerorķestris), kā arī Kārļa Lāča Rīgas tango (LNOB). Dažādu kultūras projektu ietvaros koncertējusi ASV, Kanādā, Austrālijā, Itālijā, Spānijā, Vācijā, Francijā, Portugālē, Grieķijā, Krievijā, u.c..
Felisita La Rozē (Felisitas La Rosée) dzimusi 1997. gadā Heidelbergā (Vācijā). Felisita spēlē klavieres kopš septiņu gadu vecuma. Klavierspēli apguvusi pie pedagoģes Patrīcijas R. Šūbertas, bet kopš 2009. gada mācījusies profesora Pētera Eicera klavierspēles klasē Karlsrūē. Piedalījusies konkursos, ir federālā mūzikas konkursa “Jugend musiziert” balvas ieguvēja. Felisita koncertējusi gan Vācijā, gan Kolumbijā kopā ar Manheimas Universitātes orķestri. Pašlaik Felisita La Rozē studē medicīnu Rīgas Stradiņa universitātē Latvijā.
Diriģents Artūrs Gailis koncertējis Latvijā, Igaunijā un Vācijā, uzstājoties ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kamerorķestri Sinfonietta Rīga, Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestri, Philips simfonisko orķestri, kamerorķestri Sinfonia Concertante, Baltijas akadēmiju orķestri un citiem.
Artūrs Gailis ir orķestra “B-Sharp” dibinātājs un pašreizējais mākslinieciskais vadītājs. Diriģēšanas prasmes papildinājis Pāvo Jervi, Leonīda Grīna, Nēmes Jervi, Kristjana Jervi, Paula Megi, Rosena Milanova un Luca Kēlera meistarklasēs
2015. gadā Artūrs Gailis regulāri asistējis Pāvo Jervi vadītajos mēģinājumos un koncertos. Bijis diriģenta Andra Pogas asistents Osvaldo Golihova operas “Ainadamar” iestudējumā Cēsu mākslas festivālā, kas 2017. gadā ieguva Lielo Mūzikas balvu kā Gada iestudējums.
Līdzās klasiskajam repertuāram Artūrs Gailis ir pieredzējis un entuziastisks mūsdienu mūzikas interprets, diriģējot daudzu savu laikabiedru kompozīcijas, kā arī pirmatskaņojot Annas Ķirses, Līvas Blūmas, Margaritas Gapčenko un Aigara Raumaņa skaņdarbus.
Nācis no mūziķu ģimenes, Artūrs Gailis savu pirmo augstāko izglītību ieguvis alta spēlē – 2010. gadā bakalaura grāds J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un 2012. gadā maģistra grāds Lietuvas Mūzikas un Teātra akadēmijā. Kā kamermūziķis vairāku vietēju un starptautisku konkursu laureāts. Šobrīd – Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestra mūziķis. 2017. gadā Artūrs Gailis ieguvis bakalaura grādu simfoniskā orķestra diriģēšanā J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā prof. Viestura Gaiļa klasē un pašlaik turpina diriģēšanas studijas maģistrantūrā.