Lasīšanas laiks: 5 min
Naktī uz 1. maiju Vidzemes Augstskolas un Valmieras Kultūras centra jauniešu kora “Skan” dalībnieki uzsāka neaizmirstamiem piedzīvojumiem un dažādām emocijām bagātīgu sešu dienu ceļojumu uz Ukrainu.
Svaigais un atvēsinošais gaiss, kas bija radies pēc nelielās lietusgāzes un zibens spērienu rezultātā, bija kā uzmundrinājums un enerģijas lādiņš ikvienam braucējam vēl neilgi pirms ceļojuma sākuma. Lai šī enerģija un mundrums saglabātos pēc iespējas ilgāk, kora mākslinieciskā vadītāja, enerģiskā diriģente Irēna Zelča braucējus vienoja vairākās dziesmās, un ar nelielu satraukumu un neziņu ceļojums varēja sākties.
Pirmo apskates pilsētu, Baltkrievijas galvaspilsētu Minsku, sasniedzām jau ceļojuma pirmās dienas pusdienlaikā. Kad bijām iekārtojušies hostelī, kas atradās pašā Minskas centrā, ar gidi devāmies nelielā ekskursijā pa skaisto, mūsdienīgo pilsētu. Visas dienas garumā ikvienam bija unikāla iespēja vērot, kā notiek 1.maija svinēšana Baltkrievijā. Jāpiebilst, ka šajā valstī Uzvaras diena, 9. maijs, tiek atzīmēts ar lielu vērienu, par ko liecināja arī Minskā izvietotie plakāti, afišas, spilgtās dekorācijas, noformējumi un krāsainie pavasara ziedi.
Visvairāk mūsu uzmanību piesaistīja Baltkrievijas Nacionālā bibliotēka, 72 metrus augsta ēka, kas, vērojot pa gabalu, īpaši saules gaismā, izskatās pēc liela kupola ar maziem kristāliņiem. Lai no centra tiktu uz bibliotēku un varētu aplūkot pēc iespējas vairākus apskates objektu, par transportlīdzekli tika izvēlēts metro, kas īsā laikā posmā un par ļoti pieņemamu cenu nogādāja ikvienu interesentu vajadzīgajā vietā.
Iepazinuši nelielu daļiņu Minskas, ceļojums nākamās dienas rītā turpinājās, kad, paēduši brokastis vietējā kafejnīcā, devāmies uz mūsu galamērķi, Ukrainas galvaspilsētu Kijevu. Tuvojoties galamērķim, arvien straujāk sākām just ievērojamu temperatūras kāpumu, ko brīžiem pat autobusā esošie kondicionieri nespēja mazināt. Jau vakarpusē koristus sagaidīja sadraudzības kolektīvs, Kijevas Tehniskās universitātes jauniešu koris, ar kuru kopīgi devāmies vakariņās, lai baudītu Ukrainas nacionālos ēdienus un dzērienus. Pēc nelielas atelpas, bagātīgām vakariņām, ar smaidu sejā par sasniegto galamērķi mājinieki mūs aizveda uz studentu viesnīcu, lai mēs varētu uzkrāt spēkus nākamajai dienai. Pirmā nakts, pirmie iespaidi Kijevā jau deva iespēju secināt, ka Ukraina vairāku gadu garumā nelieliem solīšiem ir centusies pietuvoties Eiropas Savienībai, sekot tās standartiem, bet skaidrs ir tas, ka šai valstij vēl ir, kur tiekties. Par vienu no piemēriem var minēt siltā ūdens neesamību – vasaras sezonai sākoties, Ukrainas iedzīvotājiem siltais ūdens dažos kvartālos tiek atslēgts. Sākumā tas mūsu sejās radīja zināmu izbrīnu, bet, aprunājoties ar vietējiem iedzīvotājiem, sapratām, ka tā tas notiek un ar to nākas sadzīvot.
3.maija rīts sākās ar pastaigu pa institūta parku, kurā koris “Skan” devās kopā ar Kijevas kora pārstāvjiem. Pastaigas laikā redzējām daudz kastaņkokus un krāšņas puķes, kas rotāja ne tikai apskates objektus, bet arī ielas. Pēc pastaigas sekoja brauciens ar kuģīti pa Dņepru, kas labāk palīdzēja iepazīt Kijevu. Brauciena laikā labprāt uzklausījām komunikablās Kijevas kora dalībnieces Olgas stāstīto, kas ne tikai uz kuģa, bet arī vairāku dienu garumā piesaistīja mūsu uzmanību ar interesantajiem faktiem un stāstiem. Kad divas stundas bijām pavadījuši uz ūdens, sarunājoties par līdz šim notikušo, iepazīstot viens otru un, protams, dziedot dziesmas gan latviešu, gan angļu valodā, devāmies apskatīt Kijevu. Šī valsts apskates objekti, atmosfēra un cilvēki tajā sniedza iespēju ne vienam vien koristam un līdzbraucējam atgriezties padomju laikos, kas uzjundīja dažādas un jau labi noglabātas atmiņas. Pirms vakariņām, kuras tika ieturētas ukraiņu gaumē, Andreja nogāzes (Andreevski spusk) tirdziņā ikviens interesents varēja iegādāties suvenīrus. Pēc garās un piedzīvojumiem bagātās dienas, kurā tika nostaigāti aptuveni 18 km, devāmies atpakaļ uz studentu viesnīcu.
Nākamajā rītā dāmas, tērpušās svārkos un lakatos, savukārt vīri garās biksēs, ievērojot vienotu stilu, devāmies uz Kijevas Pečeru Lavru. Pēc klostera apmeklējuma sekoja vēl neliela ekskursija pa Kijevu, kuras laikā mums bija iespēja nedaudz ielūkoties 4.maija svinībās. Kārtīgi iepazinuši pilsētu, guvuši iespaidu par šīs tautas tradīcijām, devāmies pusdienās, lai pēc tam varētu doties uz mēģinājumu. Kad balsis tika kārtīgi iesildītas, jostas sasietas un tauriņi uzlikti, devāmies uz institūtu priecēt un sveikt Kijevas iedzīvotājus, jauniegūtos draugus 4.maija svētkos.
Koncertu iesāka koris “Skan” ar dziesmu “Manai dzimtenei” un turpināja ar vēl tikpat patriotiskām un kora iemīlētām dziesmām. Kijevas koris, saglabājot patriotisko, pozitīvo svētku atmosfēru, turpināja koncertu, kurā izpildīja savas iecienītākās un skanīgākās dziesmas no repertuāra. Koncerta noslēgumā abi kori vienojās dziesmās “Pūt, vējiņi” un “Реве та стогне Дніпр широкий”, kas kolektīviem deva lielisku iespēju sajusties vienoti. Saņemdami lielu enerģijas lādiņu, pēc koncerta kori devās uzņemt skaistas fotogrāfijas atmiņām un uzrīkoja “groziņu vakaru”, lai pārrunātu šajās dienās notikušo un iepazītu viens otru nedaudz tuvāk. Vakara gaitā kolektīvi dziedāja abu valstu atpazīstamākās un, protams, mīļākās dziesmas. Atvadījušies no jauniegūtajiem draugiem un Kijevas, neilgi pēc pusnakts devāmies uz māju pusi.
Vakarpusē, kad bijām nonākuši Druskininkos, devāmies iepazīt pilsētu, braucot ar gaisa tramvaju, aplūkojot “Snow arēnu”, slēpošanas kalnu, kas darbojas visu gadu, un apmeklējot Baltijā lielāko akvaparku. 6.maija rītā jau devāmies nelielā ekskursijā pa Druskininkiem, lai aplūkotu vietas, kuras iepriekšējā vakarā vēl nebijām paspējuši redzēt: muzikālo strūklaku, pie kuras koristiem bija iespēja kārtīgi izkustēties labas mūzikas pavadībā, puķu dobes ar tulpēm, narcišu pļavas, kuras diemžēl pirms dažām dienām jau bija paspējušas noziedēt, un citus ievērojamākos apskates objektus. Pēc sakoptās un jauneklīgās pilsētas apskates devāmies uz Povilasa piramīdu, neparastu ēku, kas atrodas netālu no trases Alitusa-Druskininki meža pļaviņā. Saņemdami spēku, enerģiju un svētību, braucām uz Kauņu, lai apskatītu vecpilsētu un aplūkotu interesantākos apskates objektus tajā. Kad arī šī pilsēta bija nedaudz iepazīta un ceļojums tuvojās noslēgumam, mājupceļš varēja sākties.
Sešas krāsainiem piedzīvojumiem, bagātīgām emocijām piepildītas dienas, kurās tika nobraukti tūkstošiem un nostaigāti desmitiem kilometru, izdziedātas vairākas dziesmu grāmatas, iepazītas trīs dažādas valstis, kultūras, kā rezultātā ir iegūtas atmiņas, kuras vēl vairākus gadus liks smaidam parādīties uz lūpām nemanot un dzirkstošiem smiekliem piepildīs Valmieras ēkas un, iespējams, ka pat ielas.