Lasīšanas laiks: 3 min
Mājokļu pieejamība Valmierā, tāpat kā lielākajā daļā Latvijas pilsētu, pērn ir uzlabojusies, – liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa[1] dati. Tam par iemeslu kalpojis gan algu kāpums un hipotekārā kredīta procentu likmju samazinājums, gan salīdzinoši mērenais dzīvokļu cenu pieaugums. Kā liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja[2], lai gan vidzemnieku finansiālais stāvoklis arvien uzlabojas un mājokļi kļūst pieejamāki, tikai 7% Vidzemes iedzīvotāju tuvāko 2 gadu laikā plāno iegādāties jaunu mājokli.
Mājokļu pieejamības palielināšanās būtisku ietekmi nav atstājusi arī uz darījumu skaitu 2017.gadā Valmierā, gluži pretēji – pērn tas sarucis par trešdaļu un bijis vien 12 darījumi mēnesī. Šāda tendence Valmierā novērojama, jo lai gan aug gan iedzīvotāju rocība un pieprasījums pēc mājokļiem, piedāvājums ir ierobežots – dzīvokļu trūkst, dzīvojamajam fondam paplašinoties samērā lēni. Lai iegādātos dzīvokli Valmierā, pērn pirmās iemaksas sakrāšanai nepieciešamais laiks bija 17 mēneši jeb tieši tikpat, cik jāvelta uzkrājumu veikšanai, lai nopirktu dzīvokli Rīgā.
Saskaņā ar Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa datiem, 2017. gadā vidējā neto mēnešalga Valmierā bijusi 648 eiro, kas ir trešā augstākā starp apskatītajām Latvijas pilsētām. Vidējo algu kāpums pērn ir bijis straujš, un tās palielinājušās 8% apmērā, kas ir otrs lielākais pieaugums apskatīto pilsētu starpā, piekāpjoties vien Jelgavai, kur tas bijis 13%. Ņemot vērā, ka sērijveida dzīvokļu cenu[3] kāpums bijis mazāks par algu kāpumu (5% apmērā), mājokļi Valmierā pērn kļuvuši pieejamāki. Pieejamību pozitīvi ietekmējis arī hipotekāro kredītu procentu likmju samazinājums, padarot iedzīvotājiem plānoto mājokļa pirkumu vieglāk sasniedzamu.
89% vidzemnieku dzīvo sev piederošā mājoklī
Kā liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja, pērn turpinājis sarukt to vidzemnieku skaits, kas dzīvo īrētos mājokļos, – pērn jau 89% Vidzemes iedzīvotāju dzīvoja sev piederošā mājoklī. Tādēļ vidzemniekiem daudz aktuālāka ir esošā mitekļa uzlabošana, nevis jauna mājokļa iegāde, ko, domājot par nākotnes plāniem mājokļa kontekstā, arī norādījuši 49% aptaujāto. Tomēr, ja būtu jāiegādājas jauns mājoklis, 74% priekšroku dotu privātmājas iegādei nevis dzīvoklim. “Aptaujas rezultāti skaidri norāda uz Latvijas iedzīvotāju sapni par savu privātmāju, tomēr šādu tendenci lūkoties mājas virzienā sekmējis arī pieaugošais dzīvokļu cenu kāpums. Nereti dzīvokļa iegādei nepieciešamie līdzekļi tuvinās mājas izmaksām, rosinot vidzemniekus aktīvāk lūkoties privātmāju iegādes vai būvniecības virzienā,” skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Domājot par mājokļa iegādi, lielākā daļa vidzemnieku (67%) norāda, ka ir apmierināti ar līdzšinējā mājokļa atrašanās vietas piedāvātajām iespējām un pat pārcelšanās gadījumā labprāt dzīvotu turpat, kur šobrīd. Savukārt tie, kuri vēlētos mainīt dzīvesvietu, lielākoties jauno dzīvesvietu izvēlētos lauku teritorijā, uzsverot, ka tur ir labāka apkārtējā vide (42%). Diemžēl, kā atzinuši vidzemnieki, šobrīd no sapņa īstenošanas attur ne vien mājokļu augstās cenas (66%), bet arī pirmās iemaksas trūkums (27%).
[1] “Swedbank” Baltijas Mājokļu pieejamības indekss tiek publicēts ik ceturksni un atspoguļo mājsaimniecību spēju iegādāties dzīvokli trīs Baltijas valstu galvaspilsētās. Papildu galvaspilsētu apskatam šogad indekss papildināts ar citām valsts nozīmes reģionālām pilsētām Latvijā – Liepāju, Cēsīm, Daugavpili, Valmieru, Jelgavu. [2] Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2018.gada februārī, ar interneta aptaujas starpniecību aptaujājot 1375 iedzīvotājus no visas Latvijas, vecuma grupā no 18 līdz 75 gadiem. [3] Salīdzināmībai Rīgā izmantotas sērijveida dzīvokļu cenas