Lasīšanas laiks: 2 min
No 2015.gada 1.jūlija darba devējiem darbnespējas lapās vairs nebūs jāapstiprina, ka darbinieks nav ieradies darbā laika periodā, par kuru izsniegta darbnespējas lapa, šādu priekšlikumu ceturtdien likumā otrajā lasījumā atbalstīja Saeimas deputāti, aģentūru BNS informēja Saeimas Preses dienestā.
No nākamā gada vidus plānots ieviest arī elektroniskās darbnespējas lapas – tas nozīmē, ka informācijas apmaiņa starp ārstiem un valsts iestādēm notiks e-veselības sistēmas ietvaros un slimības lapas papīra formā vairs nebūs nepieciešamas.
“Jaunā kārtība aiztaupīs cilvēkam staigāšanu pie ārsta, tad pie darba devēja, un tad – uz Sociālās apdrošināšanas aģentūru. Mums vienīgi ir jādod laiks atbildīgajām iestādēm, lai pārkārtotu savas informācijas sistēmas un ar nākamā gada jūliju tās būtu gatavas iedarbināt jauno kārtību,” norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS).
Līdz ar to, lai saņemtu slimības vai maternitātes pabalstu, būs nepieciešams pabalsta pieprasītāja iesniegums, ko varēs iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā arī elektroniski. Iesniegumā personai būs jāapliecina, ka darba nespējas periodā viņa nav strādājusi. Administratīvais slogs mazināsies arī darba devējiem, jo viņiem vairs nebūs pienākums apstiprināt darbnespējas lapas. Savukārt informāciju par darbiniekiem noteikto pārejošo darbnespēju varēs saņemt Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret personām, kas zaudējušas apgādnieku, Saeimā akceptētās likuma izmaiņas paredz noteikt, ka apgādnieka zaudējuma apmērs katram mirušā apgādnieka bērnam nedrīkst būt mazāks par 65% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta līdzšinējo 50% vietā.
Tāpat plānots noteikt īsāku termiņu pabalstu pieprasīšanai par iepriekšējo termiņu. Līdzšinējo 12 mēnešu vietā tas būs seši mēneši. Šāds termiņš patlaban jau ir spēkā attiecībā uz pensiju pieprasīšanu. Šī norma stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī.
Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” un likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” atbildīgajai komisijai un Saeimai vēl jāvērtē trešajā lasījumā.