Lasīšanas laiks: 2 min
Latvijas 100-gadi Valmieras muzejs aizsācis ar izcilās tekstilmākslinieces Edītes Pauls – Vīgneres personālizstādi Sieviete un Mēness. Izstādes atklāšana un tikšanās ar mākslinieci norisinājās piektdien, 12. janvārī. Piedāvājam Jāņa Cigelska fotoreportāžu no pasākuma.
Edītes Pauls – Vīgneres vārds ir labi pazīstams ne tikai Latvijā, bet arī citu pasaules valstu tekstilmākslinieku aprindās. LMA Tekstilmākslas nodaļas dibinātāja Rūdolfa Heimrāta izcilākā līdzgaitniece, tradīciju turpinātāja un šī mākslas veida aizsācēja Latvijā. Jau 1970-to gadu sākuma viņa sevi pieteica kā spilgtu individualitāti, radot vērienīgas, daudznozīmīgas un tehniski sarežģītas lielformāta kompozīcijas. Edītes Pauls-Vīgneres darbi ir absolūti unikāls fenomens pats par sevi! Gobelēnu aušanas vēsturiskajās tradīcijās ieturēti tēlojoši gobelēni, abstrakcijas, telpiskas tekstila instalācijas, aplikācijas… un visus tos vieno kāda acīm redzamība – katrs no tiem ir saturīgs, inteliģentas un arodu meistarīgi pārvaldošas personas darbs, kas līdzinās daudzslāņainam mākslas projektam.
Edītes Pauls-Vīgneres daiļradei ir raksturīgs košs un dekoratīvs kolorīts, niansēm bagāta un gleznieciska krāsu izjūta, kā arī negaidīts dažāda veida materiālu pielietojums.
Pauls-Vīgnere stāsta, ka esot nakts cilvēks. Bieži viņas istabā ieklejo mēness strēle, gluži kā prožektora kūlis. Mēness — tas viņai nenozīmē tikai romantiku. Īpaša vieta mākslinieces daiļradē vienmēr bijusi arī sievietei – varošai, spēcīgai, izturīgai un tomēr jūtīgai un trauslai. Visvairāk viņu piesaista sievietes juteklīgums, maigums, sievišķība, spēja priecāties, kā rezultātā tapa darbu cikls Sieviete un Mēness.
Izstādē eksponēti 2007. gadā radītie septiņi lielformāta darbi nedaudz klimatiskās noskaņās, izmantojot jaukto tehniku. Ciklā Sieviete un Mēness jauktā tehnika atšifrējumā nozīmē: vilna, zīds, sintētika, aerosols Marabu, XIX gs. erotiskā fotogrāfija, digitālā druka. Mākslinieci visas šīs faktūras un materiāli sajūsmina: “Tu atceries, piemēram, kā smaržo lins… un tā taču saka — mīksts kā vilna, maigs kā zīds… Dievinu!”
“Iespējams, manī ir scenogrāfiska dzirksts,” pieļauj māksliniece. Un E.Pauls-Vīgneres katra izstāde ir kā mazs teātris, kur svarīga loma atvēlēta scenogrāfijai, gaismas un ēnas spēlēm. Valmieras izstāde nebūs izņēmums. Būs arī sala, zvaigžņu mēnesim raksturīgie pārsteigumi: eglīte, gailis un kaklarota dinozauram.
Un dažādo virsmu un materiālu kopdzīve, gluži kā teātrī, būs aplūkojama mazo formātu darbos no cikla Kaut kas no visuma, kuri izceļas ar košo krāsu un materiālu saspēli.
Izstāde apskatāma līdz 24. februārim.