Lasīšanas laiks: < 1 min
Sestdien, 14.oktobrī, spītējot lietainajam laika Valmieras rātslaukumā un vecpilsētas teritorijā norisinājās tradicionālais Simjūda gadatirgus. Piedāvājam fotoreportāžu no pasākuma.
Dažādu šķirņu siera riteņi, smaržīga maizīte, brangi gaļas gabali, žāvētu zivju krāvumi, krāsainās kārtās “tērpušies” rudens ražas vitamīni, saldas un skābenas sukādes, mājās darināti vīni un vēl citi gardumi – katrs varēja atrast savai gaumei atbilstošāko. Rudens dzestrumu kliedēt palīdzēja cienāšanās ar krodziņa “Pils ķēķis” sarūpēto bruņinieku zupu, kas tapa pēc viduslaiku receptes, un dažādu pildījumu vafelēm. Apmeklētājus ar siltu nēģu zupu sagaidīja tirgotāji no Carnikavas.
Tirgotāji piedāvāja rudenim piestāvošus darinājumus – cimdus, zeķes, cepures un šalles. Ar plašo sortimentu pārsteidza amatnieki. Greznumlietas, preces veselībai un skaistumam palīdzēs sagatavoties ziemas baļļu sezonai. Stādu audzētāji aicināja izmantot šogad pēdējo brīdi, lai dārzus papildinātu ar daudzgadīgajiem augiem.
Tirgus apmeklētājus priecēja dažādas izdarības un lustes norisināsies.Liepājas cirks Valmierā viesojās ar retro velosipēdiem, savukārt apmeklētāju modrību pārbaudīja mutīgas tirgus sievas, kuras prot pārliecināt, ka ikvienā saimniecībā nepieciešamākais ir papagaiļu ziepes, delfīnu tauki, brīnumaini smāķi un citas neredzētas preces. Atpūsties no plašā piedāvājuma apskates varēja, piedaloties vai atbalstot savu favorītu svarcelšanas, skriešanas ar spaiņiem sacensībās un citās interesantās nodarbēs.
Ar muzicēšanu un dziesmās tirgotājus un pircējus izklaidēja vokālais ansamblis “Trīnes” un ielu muzikanti.
Sveiki! Kaut kas ar to tirgu tomēr nav kārtībā. Ir kaut kur nolikums dabūnams? Labprāt palasītos. Pozicionē sevi kā mājražotāju un amatnieku, bet pietrūka nopozicionēt Latvijas vai pasaules. Ķīnas leilmājražotāju štrunti arīdzan pieejami. Laikam jau uz ikdienas tirgu Valmierā reti kurš iet, ja vēl Simjūda tirgū šos laiž. Popkorns ar laikam no Latvijas kukurūzām ražots, tas nu tā, saldumi un sāļumi no citu zemju kultūras ir jāatbalsta, lai zinām arī šo to par svešām tradīcijām, un garšvielas no keš& kerī, kas pārstāv visu pasauli ir pagrūti pozicionējamās kā Latvijas mājražotāju iespētais. Interesanti bij papļāpāt ar dažu labu pārdevēju, kuriem galvenais jautājums bij, kā var pieteikties uz tirgus vietu rindas secībā, lai 10 gadus pēc kārtas dabūtu vienu un to pašu tirgošanās vietu? Labs jautājums. Man kā pircējam gribētos, lai līdzīgas preces atrastos blakus, lai varu izvēlēties sev tīkamo un neskraidīt pa visu tirgu, lai salīdzinātu. Vai pieteikšanās anketā nav jānorāda ar ko tirgotājs plāno tirgoties? Īsti nav skaidrs tas tirgus ir pircējiem, pārdevējiem vai organizētājiem? Ja jau reiz pircējam taisnība, tad sadalīt pārdevējus un tirgoņus tematiski pēc tirgotā un novietojot tos blakus būtu liela pretimnākšana pircējiem. Protams vietējos Valmieras un tuvākās apkārtnes tirgoņus var kaut kā mēģināt izcelt uz pārējo fona, ja sekojam sauklim – savējiem priekšroka, bet to jau var sākt dēvēt par diskrimināciju. Mīļie organizatori – kaut kas tai Jūsu organizētajā pasākuma drusku pieklibo. Un pretī teātrim slīpumā nav laba vieta tirgošanai, īpaši ja līst lietus.