Lasīšanas laiks: 3 min
Lai uzlabotu iedzīvotāju un viesu drošību, Valmieras pilsētas pašvaldībā notiek pastāvīgs darbs pie drošības infrastruktūras uzlabojumiem.
Šī gada sākumā pašvaldības policija uzsāka darbu jaunās, atbilstošākās telpās. Uz policijas dežūrdaļas bāzes tika izveidots arī Operatīvās informācijas centrs (OIC), uzlabojot informācijas apriti par saimnieciskiem jautājumiem. Kopš aprīļa iedzīvotāju ērtībām izmantojams arī vienotais atbalsta tālrunis 8484. Pagājušajā gadā septiņos Valmieras pilsētas objektos, kā arī divās pašvaldības policijas automašīnās tika uzstādītas videonovērošanas kameras, kā arī tika uzlabota pašvaldības operatīvo transportlīdzekļu bāze. Šogad tiek veikti tehniski uzlabojumi OIC dispečerdienestā.
Par savu un tuvinieku drošību jāparūpējas arī iedzīvotājiem. Padomus sniedz Valmieras pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks Armands Miķelsons.
Sastopoties ar aizdomīgu cilvēku grupu, drošāk ir pāriet uz otru ielas pusi vai mainīt izvēlēto iešanas maršrutu.
Ja ir aizdomas, ka tiek veikta izsekošana, jādodas uz vietām, kur ir daudz cilvēku, iejūkot pūlī. Ja tuvumā cilvēku nav, var izmantot mobilo telefonu, lai zvanītu policijai vai paziņām un paziņotu par aizdomām un atrašanās vietu. Šādā brīdī izmantojamais policijas numurs ir 110. Policijai ir jānosauc pēc iespējas konkrētāka tā brīža atrašanās adrese. Ja telefona līdzi nav, pie auss var likt jebkuru priekšmetu, lai potenciālajam uzbrucējam radītu iespaidu, ka tiek zvanīts palīdzības izsaukšanai.
Ja uzbrucējs pieprasa naudu vai kā citādi mēģina aizskart, var izmantot viltīgu vārdisko cīņas mākslu – saukt cilvēku, kurš it kā ir netālu. Svarīgi ir būt skaļam, lai pēc iespējas pievērstu uzmanību un uzbrucēju aizbaidītu. Padoms ir arī ņemt līdzi divus naudas makus. Viens no tiem, mazāk svarīgais, var tikt glabāts somas ārējās kabatās.
Ja tiek draudēts ar nazi vai šaujamieroci, vēlams uzbrucējam atdot pieprasīto, jo nekas nav dārgāks par paša veselību un dzīvību.
Ejot ārpus mājas, vienmēr var turēt kabatā saujiņu sāls vai smilšu. Iemetot tās uzbrucējam sejā, tiks gūtas vērtīgas sekundes, kas var palīdzēt aizbēgt.
Svarīgi ir atcerēties Latvijas Republikas Krimināllikuma 29.pantu, kur noteikts, ka arī par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu iestājas kriminālatbildība.
Nepieciešamā aizstāvēšanās šajā gadījumā ir darbība, kas izdarīta, aizsargājot savas tiesības, kā arī aizsargājoties pret uzbrukumu vai uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek radīts kaitējums. Ikvienam ir tiesības uz nepieciešamo aizstāvēšanos. Taču par tās robežu pārkāpšanu atzīstama acīmredzama aizsardzības nesamērība ar uzbrukuma raksturu un bīstamību. Krimināllikuma 128.pants paredz kriminālatbildību par tīša smaga vai vidēji smaga miesas bojājuma nodarīšanu, pārkāpjot nepieciešamās aizsardzības robežas, ja nav bijis dzīvības apdraudējums vai izvarošanas mēģinājums.
Armands Miķelsons praktisko pieredzi pašaizsardzības principos ir guvis, strādājot Valsts policijā par tuvcīņas un pašaizsardzības instruktoru. “Drošības ABC” uz personīgajām atziņām balstīto ieteikumu efektivitāte ir pārbaudīta arī praktiski.