Lasīšanas laiks: 3 min
Īsi pirms skolas laika sākuma, “Nordea” bankas finanšu izglītības projekts “Nordea naudas skola” veica pētījumu, lai noskaidrotu, kādas ir vecāku un bērnu zināšanas par kabatas naudu. Pētījuma dati liecina, ka vecāki labprāt saviem skolas vecuma bērniem piešķir kabatas naudu, tomēr to dara neregulāri un bez konkrēta mērķa.
Savu patstāvīgo pieredzi finanšu jautājumos bērni veido ģimenē, par paraugu izvēloties vecākus. Kā taupīt, krāt un tērēt – šos jautājumus ikdienā bērni uzdod saviem vecākiem. Vai mēs kā vecāki esam gatavi uz tiem atbildēt? Kā par finanšu jautājumiem runāt ar skolas vecuma bērnu un kā to ietekmē ģimene?
“Nordea” reģionālā klientu apkalpošanas centra “Valmiera” vadītāja Sandra Rasnača atzīst: “Gudri plānot un rīkoties ar naudu bērni iemācās jau ģimenē. Turklāt savu pieredzi bērni pārmanto no vecākiem – vērojot, pārrunājot un pakāpeniski piedaloties ģimenes budžeta plānošanas jautājumos. Arī es esmu mamma meitai un zinu, cik būtiski ir soli pa solim veidot bērna izpratni par naudu, tās vērtību un iespējām. Ģimenē radītais priekšstats turpmākajā dzīvē nereti var būt izšķirošs, cik sekmīgi būs bērna un jaunieša finanšu lēmumi, uzsākot jau patstāvīgu dzīvi.”
Pirmie pamati zināšanām par finansēm – sākumskolas vecumā
Runājot par kabatas naudas pieredzi ar bērniem un vecākiem, “Nordea” noskairoja, ka sākumskolēni iegūto kabatas naudu galvenokārt tērē maziem, pašu izvēlētiem pirkumiem – saldumiem, pārtikai skolas kafejnīcā. Un tas ir pamatoti, jo arī veiktās aptaujas dati liecina, ka vidēji nedēļā sākumskolas un pamatskolas vecuma bērni saņem divus līdz trīs eiro (35%), līdz vienam eiro (14%), un četrus līdz piecus eiro nedēļā (11%). Savukārt 15% aptaujas respondentu norādīja, ka kabatas naudai bērniem atvēl virs pieciem eiro nedēļā. Vēlme uzkrāt līdzekļus savam “sapņu pirkumam” – ritenim vai spēlēm – pirmo reizi parādās pamatskolas vecumā.
Kabatas naudu saņem neregulāri, bez konkrēta mērķa
Vaicājot, kā bērns “nopelna” kabatas naudu, 51% respondentu (58% vecāku un 36% vecvecāku) norādījuši, ka kabatas naudu izsniedz neregulāri, bez īpašiem nosacījumiem, savukārt 22% visu respondentu atzīst – kabatas nauda ir kā atalgojums par labi paveiktu darbu vai palīdzību, piemēram, mājas darbos. 17% respondentu norāda, ka piešķir finanšu līdzekļus brīviem tēriņiem, tos uzdāvinot kā dāvanu dzimšanas dienā vai Ziemassvētkos.
To aptaujāto respondentu, kuri regulāri noskaidro, kā tikusi iztērēta kabatas nauda, ir mazāk nekā puse – 36%. Pirms piešķirt kabatas naudu, tās izlietošanas mērķi noskaidro vien 21% respondentu. Tikai piektā daļa respondentu (20%) uzskata, ka var atļauties sekot līdzi naudas izlietojumam daļēji, jo ir iemācījuši bērnam apieties ar naudu taupīgi un to pat uzkrāt, taču 10% respondentu atzīst, ka piešķirtajiem līdzekļiem līdzi neseko nemaz.
Vecāki – iedvesmojošs piemērs saviem bērniem
Par labu motivāciju mūsu ikdienā kļūst regulāri fiziskās veselības treniņi – skriešana, sportošana, vingrošana. “Nordea” aizina domāt par regulāru, labvēlīgu praksi arī “finanšu veselības” ziņā, kļūstot par uzticamu paraugu saviem bērniem un mazbērniem.
Tā, piemēram, pirms izsniegt kabatas naudu, ģimenē ir jābūt sarunai par vajadzībām un vēlmēm, un kā iemācīties tās atšķirt.
Pirmie soļi naudas plānošanā ir organizēt kabatas naudas izsniegšanu un saņemšanu līdzīgi kā algas dienu – noteiktā dienā un apjomā,
par ko ar bērnu esat iepriekš vienojušies. Ikdienas kabatas naudas izdevumos nepieciešams iekļaut arī samaksu par dažādām spēlēm, rotaļlietām un vērtīgākiem pirkumiem. Tostarp kabatas naudai jābūt samērīgai, lai tā motivē sakrāt vēlamajai lietai ilgākā laikā. Šāda prakse palīdzēs ne tikai bērnu, bet arī vecāku personīgajā finanšu labklājībā, norādīja S.Rasnača.
“Nordea naudas skola” veiktajā aptaujā piedalījās 503 respondenti – vecāki un vecvecāki, kuru ģimenēs aug bērni vecumā no septiņiem līdz 15 gadiem.