Lasīšanas laiks: 3 min
Ēriks Marija Remarks savā 1928.gadā izdotajā grāmatā “Rietumu frontē bez pārmaiņām” apraksta 1. Pasaules kara šausmas un galvenā varoņa bojāeju uz nemainīgas kara ikdienas fona. Viss ir tāpat kā vakar un aizvakar, tikai kāda sirds rimusi pukstēt. Vienkārši kopējā aina neatspoguļo konkrēta cilvēka sāpes, priekus un bēdas.
Valmierā viss bez pārmaiņām. Vēlēšanu rezultāti liecina, ka “kulīte” tā pati, tikai “vēži” nedaudz pamainījušies. Kur tie gadi, kad pilsētas atslēgas ir vienas cilvēku kopas rokās. Apsveicu Jāņa Baika komandu ar uzvaru. Te vietā būtu rindas no jaukas latviešu dziesmas:
“Daudz baltu dieniņu Laimiņa, dodi,
Diženi, raženi strādājoti!”.
Tā absolūti nav ironija, bet gan tautas tradīcijās sakņots apsveikuma formāts.
Vēlētāji ir izteikuši savu verdiktu – pie vadības stūres ir pareizie cilvēki. Vārdi atbilst darbiem. Rezultāti pārliecina. Alternatīvu nav. Baikam ir “gali” Rīgā. Ir nodrošināta varas pārmantojamība. Izaugsme turpināsies. Pārbaudījumi ar varu un slavu godam izturēti. Šaubīgie, neapmierinātie, cietušie vai nesaprastie savas balsis izmētāja dažādu partiju sarakstos. Acīm redzama pretinieka Baikam nebija.
Īstenībā vēlēšanas bija formālas, uzvarētājs bija zināma jau iepriekš, tikai bija jānoskaidro uzvarētājs. Akurāt līdzīga situācija ir ar futbola maču Latvija – Portugāle, zinām, ka zaudēsim, tikai interesanti, cik cienīgu pretestību spēsim izrādīt. Nezinu, kā būs futbola laukumā, bet politiskajā lauciņā pretestības nebija. Droši vien, ka tā arī labāk. “Zirgus uz pārceltuves nemaina”. “Labāk zīle rokā, nekā mednis kokā”. “Vecs zirgs vagu nebojā”.
Valmierā atkal ir varas monopols. Nu gluži tāpat kā tas gadiem ir Ventspilī, Liepājā, Madonā vai Jaunpiebalgā. Tā strādāt un pārvaldīt pašvaldības ir vieglāk. Kam mums politiskās batālijas Jūrmalas, Carnikavas vai Beverīnas stilā. Varam ātri un operatīvi pieņemt lēmumus, nav jātērē dārgais laiks nebeidzamai argumentācijai, pierādījumiem un pamatojumiem. Ja opozīcija ir formāla, tad arī attieksme pret to var būt līdzīga. Opozīcija tikai nodrošina “viedokļu plurālismu” un veido pārvaldības demokrātisko fonu. Bez ironijas – ir arī pašvaldības, kuru opozīcija to vien dara, kā meklē kašķi un gaida uz pozīcijas kļūdām. Varas grožus turošajiem ir tik liels vēlētāju uzticības mandāts, ka “lauku kapelai” jāpaklusē kamēr dzied “akadēmiskais koris”. Un tā gadu no gada varas tronī sēž viens un tas pats vietvaldis. Nu ne Valmieras gadījumā, bet precedentu daudz. Saaug vara ar biznesu un bizness ar varu. Izveidojas stabila un nemainīga administratīvā komanda, jo uzvarētāji jau spēlētājus nemaina. Saites kļūst radnieciskas, attiecības ģimeniskas, intereses kopīgas, savējo loks noslēgtāks. Tad opozīcijai jācīnās nevis ar politisku partiju vai koalīciju, tad tai pretī stājas Sistēma. Sistēma pārvalda visu, tās rokās ir vara, nauda, ierēdniecība un visa pie varas galda sēdošā ģimene: tantes, onkuļi, māsīcas un brālēni, švāģeri un bračkas. No tā man ir bail. Man paliek bail, ja vara ir absolūta, ja ieeja atļauta tikai “ar ielūgumiem”, ja pašvaldībā ik dienu ir “specapkalpošana”, pašvaldības iepirkuma rezultāti ir zināmi pirms konkursa, ja iestāžu vadītāju krēslos sēž ne gudrākie, bet tikai “savējie”. Atliek cerēt, ka Valmierai tas viss ies secen.
Nemiers paliek. Kaut kāda dīvaina sajūta. Nez ko domā tie tūkstoši Valmieras vēlētāju, kas nebalsoja nemaz? Vai tie ir inertie, pārmaiņām neticošie, vienaldzīgie un sociāli degradētie? Varbūt tam arī nav nozīme, jo spēle ir beigusies. Pēc svilpes iesistus vārtus vairs neieskaita.
Bija laiki, kad salkanas slavas dziesmas dziedāja Valdis Lukss, Grigulis, Vējāns, arī Jānis Sudrabkalns. Tagad citi laiki un …. citi dziesminieki.
Paskatiet, kas bija vēlētāji- tantītes ar spieķīšiem un onkuļi, kuri sekmīgi pildīja piecgades plānus četros gados. Viņiem visiem jau sen vajadzēja atņemt balsošanas tiesības, jābalso ir darītājiem, ne knapi līdz urnai aizstaigāt spējīgiem! Deputāti ir jāvēl tiem jaunajiem cilvēkiem, kuriem būs jādzīvo pašu veidotā vidē. Vecā paaudze savu mūžu veltījusi, lai sasniegtu pašreizējo virsotni, jauniem jāiet tālāk! Un velti autors priecājas, ka ir tā pati kule, tie paši zirgi, tas pats koris. Ja deputātu kandidāti būtu spējuši ieinteresēt jaunos vēlētājus, noteikti rezultāti būtu citi. Nezinu, vai tas būtu labāk, bet citādāk noteikti un prognozēju, ka tad autoram būtu jāšķirsta pavisam cita citātu grāmata, lai izteiktu savu sajūsmu.
Neapšaubāmi, ka vēlu jaunajai pilsētas varai radošus panākumus, atbrīvoties no dziesminiekiem un spēt atrast pieeju jaunatnei!
P.S. Lai kāds pensionārs neiedomātos, ka nenovērtēju viņu darba mūžu, paskaidroju, ka mans darba stāžs ir 50+ gadu un pats tikko nosvinēju 75. dzimšanas dienu.
Un tagad Valmieras “ģimenīte” sāk izplesties arī pa kaimiņu novadiem, piemēram Burtnieku novadu … Nu tik nāks jaunā slota no Valmieras “spices” un tik slaucīs un šiverēs… Un rūpēsies par novada ģimeņu labsajūtu… Galvenais nesajaukt savu ģimeni ar svešu!