Lasīšanas laiks: 4 min
Vasarīgā pastaigā gar Gauju notika intervija ar rubrikas “Mana vieta Valmierā” varoni, Vidzemes Augstskolas asociēto profesoru Arni Cīruli. Studiju gadus pavadījis Rīgā, taču tagad sevi sauc par pilntiesīgu valmierieti. Studentiem docē studiju kursus “Virtuālās un papildinātās realitātes tehnoloģijas”, “Globālo datortīklu projektēšana un administrēšana”, “Datu pārraides tīkli” un “Linux serveru administrēšana”. Viņš par savu mīļāko vietu sauc Gaujas krasta posmu no Sīmanēnu svētozola līdz Stāvajiem krastiem.
-Kāda ir jūsu mīļākā vieta Valmierā?
A: Tagad es diezgan bieži, vismaz cenšos, uzturēties posmā starp Sīmanēnu svētozolu un Gaujas stāvajiem krastiem. Tā kā ir ūdeņi un meži, nelieli kalniņi, tad mēdzu šeit skriet, slēpot un braukt ar riteni, tas man ir diezgan svarīgi manā ikdienas dzīvē, ar ko tādu nodarboties, un Valmierā tādas iespējas tiek piedāvātas.
-Kas Valmieru atšķir no citām Latvijas pilsētām?
A: Valmiera ir maza un zaļa, taču atšķirībā no daudzām citām Latvijas pilsētām to piepilda arī studenti. Visu Valmieru var uzskatīt par tādu studentu pilsētu, augstskolas ēkas un kopmītnes, kas izvietotas pa visu pilsētu rada to īpašo auru.
– Kā Jūs nonācāt līdz Vidzemes Augstskolai?
A: Man aizraušanās ar informācijas tehnoloģijām sākās jau vidusskolā, ja man joprojām būtu tāda aizraušanās un degsme, kā vidusskolā, tad vēl lielākus kalnus varētu gāzt. Toreiz tiešām tā bija no rīta līdz vakaram, un zināju visu no galvas, bet tagad tas jau ir kļuvis par ikdienu, un būtu grūti mani ar kaut ko šajā jomā pārsteigt. Es absolvēju datorzinātnes Latvijas Universitātē, un jau maģistratūrā ar Rīgu man bija gana, bet ceļš līdz Valmierai var teikt ir tāds garš un romantisks, kas vairāk derētu “Privātajai Dzīvei” [smejas]. Īsāk sakot, es apprecējos. Bet nebija tā, ka piespiedu kārtā šeit atrados, man tiešām patīk Valmierā, un dzīvē viss labi salikās. Vidzemes Augstskolā es nokļuvu, kad vēl draudzene strādāja ViA un mani 1. septembrī paaicināja uz sarunu, vadība zināja, ko esmu absolvējis, un sākotnēji piedāvāja datoriķa darbu un pamazām nonāca līdz tam, kas es esmu tagad.
-Kam Jūs savā darba ikdienā pievēršat vislielāko uzmanību?
A: Darba pienākumu ir ļoti daudz un viegli kļūt par darbaholiķi, jo laiks paskrien gan pie datora, gan lekcijās, un, godīgi sakot, es pievēršu uzmanību tam, lai tik daudz nestrādātu. Cenšos dzīvot pēc principa “veselā miesā vesels gars”, un, ja es mēnesi esmu nosēdējis pie datora, kaut kādos darbos ieracies, tad nav labi, tad nejūtos savā ādā.
-Vai jums ir kāda īpaša metode, kas palīdz saņemties sarežģītās situācijās? Kāda tā ir?
A: Man grūti iedomāties sarežģītu situāciju. Kādreiz, kas likās sarežģīts, tagad liekas vienkāršs, kaut vai būšana nopietnās sapulces vai iziešana auditorijas priekšā. Es vienkārši plānoju, man ir kalendārs ar uzdevumiem un tikšanās laikiem, viss salikts, saplānots, lai es varu sagatavoties arī tiem nepatīkamajiem gadījumiem, ja man ir kaut kas pēkšņs, kas nepatīk, tad es māku pateikt, “nē, neiešu” – man vajag laicīgi to teikt. Viss ir plānošanā!
-Kas Jūs iedvesmo un motivē?
A: Pats darbs augstskolā, tā dažādība, tās iespējas, kas paveras strādājot un darot – jo vairāk tu dari un strādā, jo vairāk tev ir nevis darba, bet iespēju [smejas], un jāmāk izvēlēties, no kā atteikties. Neesmu izjutis rutīnu, kas mani varētu nomākt. Vidzemes Augstskolā jūtos iedvesmots un brīvs.
-Kas Jums ir šā brīža lielākā aktualitāte?
A: Ir gala darbu nodošanas laiks, eksāmeni, parādnieki, un ar to visu jātiek galā. Jo paralēli tam es braucu uz Azerbaidžānu docēšanās vizītē, kā arī nopietni trenējos trijām kalnu ekspedīcijām vasarā. Šogad visas plānotas Kaukāzā.
– Kāda ir Valmieras garša?
A: Ja tā godīgi, tad pirmo reizi vārdu Valmiera izdzirdēju bērnībā, izlasot uzrakstu – “Valmieras minerālūdens”, vēl padomju laikos, ja nebija naudas nopirkt “Tarhūnu”, tad pirka Valmieras minerālūdeni [smejas]. Bērniem pēc garšas ne pārāk garšoja [smejas]. Un jau dzīvojot šeit, es saskaros ar asins desām ar piparmētrām, lai gan bērnībā ar mammu taisījām desas, tomēr nevienā brīdī nebija ienācis prātā pielikt klāt piparmētras.