Lasīšanas laiks: 4 min
22.aprīlī plkst.17.00 Valmieras Kultūras centrā koncertā “Es šodien esmu laimīgs!” vīru koris “Imanta” svinēs 65 gadu jubileju. Vecākais vīru koris Vidzemē sevi raksturo kā ģimeni, kura kopā ir piedzīvojusi ļoti daudz.
Kora diriģents Aivars Gailis stāsta, ka vīru koris ir īpašs veidojums. Diriģents uzsver, ka kora dalībnieki viens otru atbalsta, uzmundrina, viņiem ir kopīgas idejas, viņi kopīgi spēj izklaidēties un arī pārdzīvot skumjus brīžus. A. Gailis atzīst, ka vīru koris ir ļoti spēcīga kopība, kāda nav redzēta jauktajos koros. „Es korim jubilejā gribētu novēlēt nepadoties mūsu laikmetam, kurš burtiski ievelk darbos, piespiež cilvēkus arvien vairāk nodarbināt sevi un domāt par materiālo pusi. Novēlu atrast laiku arī padziedāt, jo tas dzīvē atmaksājas.”
Stāstot par patīkamiem brīžiem, kas piedzīvoti kopā ar kori, diriģents A. Gailis stāsta, ka tos bieži vien rada piedalīšanās koncertos un veiksmīga uzstāšanās koru skatēs. „Šādi pasākumi rada uztraukumu un koncentrēšanos. To var just, jo atmosfēra ir „elektrizēta”. Skates jo īpaši ir lielā iespēja, lai uzlabotu kora varēšanu. Tā ir iespēja vēl lieku reizi kaut ko pielikt, iemācīties it kā sīkas, bet nozīmīgas nianses, kas pēc tam tiek saglabātas.”
Dažas no dziesmām, kas diriģentam Aivaram Gailim ir īpaši tuvas, ir E. Dārziņa kompozīcijas, piemēram, „Mirdzi kā zvaigzne” un „Pie tēvu zemes dārgās”. Diriģents atzīst, ka no kora dalībniekiem saņem priekšlikumus, kādas dziesmas varētu iekļaut repertuārā. A. Gailis nevar iedomāties, ka no repertuāra izzustu, piemēram, Jurjānu Andreja kompozīcija „Lūk, roze zied”, jo tā ir visu vīru koru repertuārā un nosaka repertuāra virzienu. Kora repertuārs tiek izvēlēts, ņemot vērā gaidāmo pasākumu specifiku.
Stāstot par to, vai diriģentam pirms uzstāšanās ir tā sauktais „lampu drudzis”, A. Gailis atzīst: „Uztraukumam ir jābūt – ja tā nav, tad nemaz nav adrenalīna un kaut kas nav kārtībā. Es jūtos neomulīgi, ja pirms uzstāšanās nemaz neesmu uztraucies. Uztraukums rada iespēju koncentrēties, „uzspicēt” savu nervu sistēmu, lai varētu iedzīvināt kaut ko mūzikā, citādi mūzika skan garlaicīgi. Manuprāt, bez emocijām uz skatuves nav ko darīt.”
Diriģents stāsta, ka ikdienā ir dažādi brīži – gan vieglāki, gan grūtāki. Tomēr svarīgi, ka uz kora mēģinājumu cilvēks var aiziet noguris, bet atnākt mājās atpūties. „Ja aizej mājās no mēģinājuma ar labu garastāvokli un ar lielu enerģiju, tas nozīmē, ka viss ir pareizi. Tas ir galvenais mākslinieciskās pašdarbības uzdevums.”
Diriģente Irēna Zelča vīru kori „Imanta” vadījusi 26 gadus. Viņa stāsta, ka, lai arī šobrīd kori vairs nevada, viņa ļoti jūt līdzi, kad tas uzstājas dažādās skatēs un konkursos. Vīru koris „Imanta” diriģentei palicis atmiņā kā ļoti saimniecisks koris, kas spējis uzņemties atbildību. Kopā ar kori diriģente uzstājusies Zviedrijā, Vācijā, Somijā, Šveicē, Anglijā un citās valstīs. „Novēlu korim saglabāt tā tradīcijas un turpināt kora veiksmīgo darbību.”
Interesanti, ka diriģente tikusi aicināta uz Kurzemi vadīt vīru kori, bet apstākļi sakrituši tā, ka bijis piedāvājums tomēr vadīt jaukto kori. Savukārt Valmierā diriģente tikusi aicināta vadīt jaukto kori, bet beigās vadījusi vīru kori „Imanta”. „To, ka vadīju vīru kori „Imanta”, noteikti var nosaukt par liktenīgu sagadīšanos.” Lai strādātu ar vīru kori, diriģente daudz mācījusies, lasījusi grāmatas, jo darbs ar vīru kori ir ļoti sarežģīts process. Diriģente atzīst, ka ar vīru kori piedzīvojusi ļoti daudz skaistu un atmiņā paliekošu brīžu. „Esmu gan devusi korim savu mīlestību, gan saņēmusi to pretī. Kora vadīšana bija komandas darbs – īpašu paldies par kopā sasniegto un pieredzēto vēlos pateikt Robertam Jansonam, Ilmāram Lāzo un Līgai Ivānei,” atzīst I. Zelča.
Vīru kora „Imanta” prezidents Ojārs Bāliņš stāsta, ka kora repertuārs koncertā „Es šodien esmu laimīgs!” būs pielāgots jubilejai. Koncertā tiks izpildītas dziesmas, kas mīļas gan pašiem kora dalībniekiem, gan klausītajiem. Pēc jubilejas koris plāno kopīgi atpūsties, iespējams, apceļojot Latgali. Viena no kora tradīcijām ir sezonas uzsākšana, septembra pirmajā sestdienā sanākot kopā un cienājoties ar alu un sieru. Kora prezidents stāsta, ka gada beigās tiek rīkoti ģimeņu vakari, kuru laikā kora dalībnieki kopā ar sev tuvajiem cilvēkiem atskatās uz paveikto. Kora dalībnieki mēdz kopīgi svinēt dzimšanas dienas, kopīgi atpūsties, dodoties dažādos braucienos. Koris uztur draudzīgas attiecības ar citiem Latvijas koriem, piedalās dažādos pasākumos, Ziemassvētku labdarības koncertos un pašdarbnieku vakaros.
„Mēs dziedam gan sev, gan klausītājiem,” uzsver kora prezidents O. Bāliņš. Korim mīļas dziesmas ir vīru koru klasika, dziesmas, kuras vīri dzied visā pasaulē, arī kora himna „Imanta”. Kora prezidents kora dalībniekiem jubilejā novēl labu veselību un nerimstošu dziedāt prieku.
Jubilejas koncerta režisore Santa Tanenberga stāsta, ka gaidāmā kora jubileja ir milzīgs, skaists un satraucošs notikums. „65 gadi – tas ir ievērības cienīgs laika posms. Es šodien esmu laimīgs, cik laimīgs vien var būt, tas, kuram sirds ir vaļā, tas, kuram sirds vēl jūt. Brīdī, kad cilvēks dzied, viņš top stiprāks un labāks, viņš izstaro gaismu. Tā mēs gribētu svinēt šo skaisto jubileju – ar vīru mīļākajām dziesmām un mīļajiem cilvēkiem sev blakus,” saka koncerta režisore, aicinot ikvienu, kuram tuvas dziesmas un koris „Imanta”, atnākt un svinēt jubileju kopā.