Lasīšanas laiks: 3 min
Piektdien, 3.martā, Valmieras muzeja Izstāžu namā atklāta Agneses Lipingas (Agnes Liping) gleznu izstāde “Saules nakts” un Lukas Berti (Itālija/Dānija) foto izstāde “Cilvēks un daba Latvijā”.
Vizuāla noslēpumainība, abstrahēts fons – dabas motīvi, galvenais tēls – meitene. Gleznieciskās krāsu, gaismu un lirisko noskaņu spēles apliecina Agneses Lipingas krāsu profesionālo uztveri, kā arī viņas estētikas izjūtu cilvēka iekšējā telpā. Viņa ir pagājusi nost no visiem. Iespējams, viņa slēpjas, lai pabūtu ar sevi klusumā. Viņa nevar domāt un radīt bez šīm klusuma “sarunām”, tās ir kā svaiga gaisa malks.
Agnese Lipinga dzimusi 1990.gadā Igaunijas pilsētā Tartu, bet vasaras pavadījusi Pāvilostā pie pašas jūras. Šīs īpašās vasaras tuvu dabai, jūrai, vējam, šķiet, radījušas gleznotājas īpaši izjusto vizuālo valodu un jūtīgo pasaules uztveri.
Māksliniece ir studējusi glezniecību Tartu Universitātē, kā arī apmaiņas projektos Latvijas Mākslas akadēmijā un Portugālē. Pēc maģistra grāda iegūšanas Agnese Lipinga izvēlējusies dzīvot un strādāt Latvijā. Kuldīgā māksliniece ir iekārtojusi darbnīcu, kur top gleznas viņas īpašajā rokrakstā. Spilgti violetie krāsu toņi ir tik intensīvi, ka paši kļūst par gaismas avotu jaunai poēzijai vai skatītāju lirisko pārdomu plūdumam.
Agnese Lipinga saņēmusi Margaret Kevendi – Toronto mākslinieku savienības –stipendiju. Gleznotāja izstādēs piedalās kopš 2002.gada. Darbi ir kolekcijās Latvijā, Igaunijā, Kalifornijā, Brazīlijā, Portugālē, Austrijā, Beļģijā un Dienvidāfrikā. Savukārt personālizstādēs Latvijā, Igaunijā un Portugālē gleznas skatāmas kopš no 2013.gada.
Luka Berti dzimis 1978.gadā, Florencē, Itālijā. Dzīvo un strādā Kopenhāgenā, Dānijā. Savos fotoprojektos viņš sadarbojas ar valsts un reģionālās nozīmes kultūras vēstures muzejiem Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā un Igaunijā.
“Modernās sabiedrības dzīvesveida un vajadzību izmaiņu dēļ, lauku sabiedrība piedzīvo nopietnu izdzīvošanas krīzi – populācijas novecošanās, bezdarbs, jauniešu emigrācija, vietējās identitātes zaudēšana. Dramatiskā zemes pamešana un pārcelšanās uz pilsētām ir radījusi lūzuma punktu Cilvēka un Dabas harmoniskajās attiecībās,” stāsta mākslinieks.
“Man, kā profesionālam dokumentālajam fotogrāfam, dokumentēt mūsdienu lauku sabiedrības dzīvi un tās stāvokli ir svarīgs uzdevums. “Cilvēks un daba Latvijā” ir daļa no lielāka projekta, kura mērķis ir dokumentēt 21.gadsimta lauku kultūru Skandināvijas, Baltijas un Austrumeiropas valstīs. Izstādes “Cilvēks un daba Latvijā” nolūks ir atklāt un saglabāt fotogrāfiju formātā Latvijas ainavu daili un to, kas šodien atlicis no Latvijas lauku kultūras.
Fotogrāfs kā galvenos objektus fotogrāfijās attēlojis senus ciematus ar tradicionālajām koka mājām, vecas baznīcas un zemnieku saimniecības. Autors skaidro, ka “gadsimtiem ilgi tie iemiesojuši valstij raksturīgo fizisko aspektu un sociālo dzīvi, simbolizējot Latvijas cilvēka un dabas harmoniskās attiecības. Tuvas attiecības, kurās abas puses viena otru ietekmē.” Projekts izstrādāts sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju.
Kopš janvāra vidus Valmieras muzeja Izstāžu nama 1. un 2.stāvs bija slēgts remontdarbu dēļ. Atjaunotās telpās apmeklētājiem pieejamas no 3.marta.