Lasīšanas laiks: 6 min
Vidzemes Augstskolas (ViA) 4.kursa studente Nora Urbāne ar mūziku un dziedāšanu nodarbojas jau kopš bērnības. Sākusi ar mūzikas skolas kori, turpinājusi skolas popgrupā un pērn uzstājusies savā pirmajā solokoncertā.
Maza būdama, Nora bijusi liela palaidne. “Biju sapņotāja, mazliet nevaldāma. Lielākoties biju godīgs bērns, bet tai pat laikā netīši vai tīši tika darīti arī nedarbi.” Norai paticis spēlēties kopā un daudz laika pavadīt ar puišiem, kā arī skriet līdzi māsām.
Jau kopš bērnības Norai ļoti paticis dziedāt.
“Cik pati atceros, un cik kāds cits ir stāstījis, es vienmēr esmu gribējusi dziedāt.”
Tajā brīdī, kad Noras vecākā māsa sākusi mācīties mūzikas skolā, viņa sapratusi, ka arī vēlas to darīt. Pati mūzikas skolā sākusi mācīties, kad gājusi pamatskolas 3.klasē. “Man šķita, ka tas varētu būt tas pirmais solis, ko spert, lai pietuvotos savam sapnim.” Nora izlēmusi par labu kora klasei, kurā pilnībā visus bērnus neuzņem. Lai tiktu, bija nepieciešams iemācīties dziesmu un tā jāatdzied. “Es dziedāju “Ai, jel manu vieglu prātu”, kas vairāk ir puišiem domāta dziesma, un mani uzņēma. Un tad viss sākās.”
Bērnībā zinājusi vārdus ļoti daudzām dziesmām, kurām vienmēr dziedājusi līdzi.
“Dziedāju līdzi šlāgerkanāliem, LTV raidījumam “Daudz laimes!” utt. Gan mamma, gan visi pārējie vienmēr brīnījās, kā es varu zināt vārdus tik daudzām dziesmām.”
Ar mūziku Noras ģimenē nodarbojās arī vecākā māsa, kas tagad ir mūzikas skolotāja. “No sākuma aizgāja par diriģenti mācīties, arī pabeigusi mūzikas skolu, tāpat kā es – kora klasi, tikai, protams, ātrāk par mani.” Taču tas nebija iemesls, kāpēc Nora nolēma pievērsties mūzikai, jo to vēlējās viņa pati.
Nora ir piedalījusies ļoti daudzos dziedāšanas konkursos gan individuāli, gan ar skolas laikā nodibināto popgrupu, gan ar mūzikas skolas kori. Mūzikas skolas laikos mācījusies pie vokālās pedagoģes Laimas Krumholces, kuras pamudināta arī devusies uz speciāliem konkursiem jaunajiem vokālistiem.
“Konkursus meklēju arī pati. Izdomāju, ka vēlos kaut kur piedalīties un tad skatījos, kādas ir iespējas to darīt. Esmu piedalījusies “Dziesma manai paaudzei” dažādos pagastos.”
Visvairāk konkursos Nora uzstājusies ar skolas laikā izveidoto popgrupu “Dīvas”. Meitenes bieži meklēja iespējas sevi parādīt dažādos konkursos. “Braucām piedalīties uz konkursu “Balsis”, kas notika katru gadu. Pirmās kārtas notika Valmierā, pēc tam bija jābrauc uz Rīgu. Žūrijā bija “lielie” dziedātāji – Ieva Kerēvica, Jānis Holšteins-Upmanis jeb Goran Gora un citi.”
Par sev nozīmīgāko un svarīgāko konkursu Nora atzīst tieši “Balsis”, jo tur piedalījusies gan ar popgrupu, gan kā soliste. Daudz un dažādos koncertos un konkursos piedalījusies arī ar mūzikas skolas kori, taču tad nebija tik lielas iespējas dziedāt solo. “Bija viens liels koncerts teātrī. Mums bija jādzied, bet pirms tam jāapgūst dažādas kustības. Atceros, mēs visi korī dziedam un pie manis pienāca koncerta galvenā dziedātāja, kurai nu vairs neatceros vārdu, paņēma mani aiz rokas un ļāva man padziedāt gan vienai, gan kopā ar viņu. Tad es biju ļoti priecīga un sapratu, ka man tas viss patīk tik ļoti, ka gribu ar to nodarboties profesionāli.”
Tolaik, kad Nora vēlējusies iesaistīties skolas popgrupā “Dīvas”, tā bija pārtraukusi savu darbību. Tā tika atkal izveidota, pateicoties Noras iniciatīvai. “Aizgāju pie mūzikas skolotājas un teicu, ka mēs varētu izveidot savu popgrupu, kas arī tika realizēts. Tad es sapratu, ka ļoti vēlos dziedāt pati. Sāku iet mācīties pie mūzikas skolotājas, un sāku uzstāties skolas koncertos ar solo.”
Paralēli kora klasei, Nora mācījās spēlēt klavieres. Tas viņai patika, taču nesaistīja klasiskā mūzika.
“Mēdzu mājās sadusmoties, ka man tas jādara. Teicu, ka vairs to nedarīšu. Bet tad es sapratu, ka man tāpat patīk spēlēt klavieres. Varbūt ne klasisko mūziku, bet ko citu. Sapratu, ka, lai tiktu kaut kur tālāk, šis ir jāiemācās un jānokārto.”
Absolvējot mūzikas skolu, jutusies ļoti laimīga, taču neizdevās realizēt savu ideju par mācīšanos mūzikas vidusskolā. “Mūzikas skolu absolvēju tad, kad mācījos 10.klasē. Man nesanāca tā, ka uzreiz varu iet mācīties tālāk un mūzikas vidusskolu.”
Joprojām ik pa laikam Norai patīk piesēsties pie klavierēm un kaut ko nospēlēt.
“Tagad man ir grupa. Pērn man bija ļoti lielisks sastāvs, ar kuru spēlējām dažādos pasākumos, piemēram, Valmieras pilsētas svētkos, tikām spēlēt arī koncertzālē “Valmiera”.”
Ceļš līdz Noras pirmajam lielajam solokoncertam bijis interesants un pat negaidīts. “Es gribēju piedalīties kādā konkursā, tāpēc man vajadzēja ierakstīt dziesmu tā, lai ļoti labi skan un var dzirdēt, kā es dziedu. Sarunāju vairākus puišus, kas man palīdzēs nospēlēt pavadījumu un caur vienu no viņiem, kuram bija paziņas koncertzālē, tiku tur nofilmēt šīs dziesmas video. Viņi dzirdēja, kā es dziedu un pēc laika saņēmu uzaicinājumu dziedāt koncertzālē. Piedalījos koncertzāles atklāšanā.” Nora koncertzāles atklāšanā uzstājās ar sevis veidotu koncertprogrammu “Elpo”, kurā iekļāvusi gan latviešu, gan ārzemju mūziku.
Šīs grupas sastāvā bija cilvēki, kas jau no skolas laikiem bija Noras draugi. Tika pieaicināti vēl daži cilvēki, kurus viņa satikusi augstskolā. “Izveidojām grupu, uztaisījām koncertu, un tad mūs aicināja arī uz citām vietām uzstāties.”
Tagad Nora ir bekvokāliste grupā “Elīna Krastiņa un Twisted Four”. Elīnu Nora zina jau no skolas laikiem. “Ar Elīnu mācījos vienā skolā, viņa ir piedalījusies Muzikālajā Bankā, kā arī Eirovīzijas atlasē.” Nora atminas, ka skolā tika uzvesta teātra izrāde, kurā bija paredzēta dziedāšana. Elīna tika pieaicināta, lai noteiktu, kurš varēs dziedāt šajā izrādē. “Mani pieņēma un varēju dziedāt. Pēc laika Elīna uzaicināja dziedāt savā grupā, kam es piekritu.”
Arī koru sastāvā Nora bijusi visu savu mūžu. “Pamatskolā dziedāju skolas korī, mūzikas skolā kora klasē. Visus astoņus gadus dziedāju pie Irēnas Zelčas un Marikas Rolmanes. Tā es joprojām pie Irēnas dziedu. Viņa atnāca uz Valmieras 5.vidusskolu mācīt korus un mani paņēma sastāvā. Kora “Skan” sastāvā esmu piecus gadus.”
Nora atzīst, ka ir ļoti liela atšķirība starp dziedāšanu korī un solo dziedāšanu.
“Korī esmu ar visiem kopā, ir jāsadziedās ar pārējiem, jāpielāgojas, ļoti jāklausās, ko pārējie dara. Individuāli viss “balstās uz saviem pleciem”. Visgrūtāk ir nodalīt kora dziedāšanu no popmūzikas. Grūti atšķirt dziedāšanas stilu. Ilgāku laiku padziedot vienatnē popmūziku, ir grūti dziedāt kora dziedāšanas manierē.”
Mūzika ir Noras lielākā kaislība. “Man gribas izdarīt citiem cilvēkiem kaut ko patīkamu. Pēc tam dzirdot labas atsauksmes un labus vārdus, jūtos vēl priecīgāk. Man patīk tā sajūta, ka varu kādu iepriecināt.” Noras mazais sapnis ir uzstāties festivālā “Bildes”.
Nora visiem esošajiem un topošajiem mūziķiem novēl atrast sevi, savu stilu un domubiedrus ar kuriem kopā attīstīt savas idejas un ar kuriem kopā var justies labi.
“Novēlu visiem saprast, ko pats grib sasniegt un nebaidīties parādīt sevi citiem. Viens ir teikt – es gribu kaut ko darīt. Otrs ir reāli to darīt. Meklēt iespējas, iet un īstenot.”