Lasīšanas laiks: 2 min
Nākamā gada valsts budžets ir ar vērienu, bet bez seguma, žurnālistiem Briselē atzina Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (V).
Viņš uzsvēra, ka gan Eiropas Komisija, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ir pārskatījusi uz leju Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozes, taču 2017.gada budžetā ietvertā prognoze joprojām ir samēra augsta un optimistiska.
Pēc viņa teiktā, lai gan Latvijas prognozētās izaugsmes pamatā ir straujāka Eiropas Savienības fondu līdzekļu apgūšana, šo faktoru aplēsēs vērā ņēmusi arī Eiropas Komisija un OECD. Fondu apguve tikai samazinās izaugsmes tempa kritumu, nevis cels to.
Kariņš norādīja, ka potenciāli jārēķinās ar mazākiem ieņēmumiem valsts budžetā, taču izdevumi jau paliks tādi paši. Ja agrāk bija politikā pazīstamā frāze ”Kā var nesolīt?”, tad šis budžets raksturojams ar frāzi ”Kā var nedot?”.
EP deputāts pauda, ka Latvijas izaugsmei būtiski ir nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru, kvalitatīvu izglītības un veselības aprūpes sistēmu, kā arī prognozējamu nodokļu politiku investīciju piesaistei un labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošanai, taču šajā jomā Latvija zaudē citām valstīm, ar kurām konkurē par ārvalstu investīcijām un arī vietējiem uzņēmējiem.
Par piemēru viņš minēja budžeta paketē ietverto dabas resursa nodokļa likmju paaugstinājumu, kā arī minimālo sociālo iemaksu noteikšanu, kas uzņēmējdarbības vidi Latvijā sarežģīs.
Tāpat Kariņš uzsvēra, ka 90% Latvijas uzņēmumu strādā 10 vai mazāk darbinieku, kas nozīmē, ka Eiropas mērogā tie skaitās mikrouzņēmumi. Politikas veidotājiem nevajadzētu gluži domāt, kā pārveidot visas šīs kompānijas par mikrouzņēmumiem, tomēr jādomā par to, lai SIA režīmu padarītu līdzīgāku mikrouzņēmuma nodokļa režīmam – atvieglotu nosacījumus.
Deputāta ieskatā tādējādi likumi netiktu veidoti zagļiem, bet gan godīgiem uzņēmējiem, stimulējot ēnu ekonomikas mazināšanos un veiksmīgu uzņēmējdarbības vidi Latvijā.
Vienlaikus, pēc viņa teiktā, Latvijas ekonomikas izaugsmes veicināšana ir īpaši būtiska, ņemot vērā, ka pēc 2020.gada Latvijai varētu būt pieejams krietni mazāks finansējums no Eiropas Savienības fondiem, tostarp Lielbritānijas izstāšanas no Eiropas Savienības dēļ. Šī valsts ir viena no lielākajām maksātājam savienības kopējā budžetā, un, visticamāk, tādas valstis kā Vācija, Francija vai Zviedrija nebūs gatavas šo iztrūkumu segt. Tas savukārt rezultēsies ar mazāku Eiropas Savienības budžetu un attiecīgi – dalībvalstīm pieejamajiem līdzekļiem.
Kā ziņots, Saeima aizvadītajā nedēļā pēc aptuveni 20 stundas ilgas sēdes pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā 8 miljardi eiro, savukārt izdevumi – ap 8,4 miljardiem eiro, līdz ar to plānots budžeta deficīts.
Vērtējot budžeta likumu, Saeimā atbalstīti deputātu priekšlikumi par aptuveni 20 miljoniem eiro. Deputāti lēma atvēlēt finansējumu dažādiem sporta infrastruktūras objektiem, reliģiskām organizācijām, kā arī dažādiem pašvaldību projektiem.