Lasīšanas laiks: 3 min
Ievas Melgalves (1981) vārds pēdējo gadu laikā kļūst par vienu no redzamākajiem latviešu fantāzijas un fantastikas literatūrā. Pēc pirmā fantāzijas žanra romāna “Mirušie nepiedod”, kas iznāca 2013. gadā, sekoja darbs bērniem “Bulta, Zvaigzne un Laī” (2014) un fantastikas romāns pieaugušajiem “Mēness teātris” (2015).
It kā ievērojot principu “katru gadu pa grāmatai”, arī šogad iznācis jauns rakstnieces darbs – romāns “Mājas bez durvīm”, kurā turpinās darba “Mirušie nepiedod” varoņu gaitas, bet kuru var lasīt, arī nezinot pirmās grāmatas notikumus.
Tāpat kā pirmajā grāmatā, darbība notiek pasaulē, kas no mums pazīstamās realitātes atšķiras ar vienu, toties būtisku īpatnību – tas, ko mēs pazīstam kā emocijas, šajā pasaulē darbojas kā maģija. Jaunā burve Vega savos klaiņojumos ir nonākusi Grāas pilsētā un cer uz mierīgu, neviena nepamanītu dzīvi. Taču pilsētā sāk risināties dīvaini notikumi – tiek nogalinātas vienkāršo ļaužu sievietes un bojā iet arī jauna magu kārtas meitene. Vega kā jau svešzemniece, dabiski, ir pirmā aizdomās turētā, jo slepkavības sākušās tieši ar viņas ierašanos Grāā, taču aizdomas krīt arī uz augstprātīgo, šarmanto galvaspilsētas magu Remu. Pilsētas vadošajiem burvjiem nav īpaši svarīgi, kurš no abiem ir vainīgs – cietumā drošības labad tiek ieslodzīti abi. Viņiem ir iespēja pierādīt savu nevainīgumu, taču tas prasīs cietumā izcīnīt nežēlīgu prātu un emociju cīņu. Vegai nāksies no jauna pārdzīvot pēdējo mēnešu notikumus – īsu un traģiski noslēgušos draudzību ar jaunu magu meiteni, Grāas maģiju, kurā vienkāršo cilvēku pazemošana ir aizraujoša spēle, un bijušā – vai varbūt esošā? – vīra Dāra pēkšņo ierašanos Grāā šķietami tikai tādēļ, lai liecinātu pret Vegu. Notikumi šķiet pieņemam maģiska detektīvromāna aprises, bet paralēli risinās spraiga psiholoģiska spēle, kurā teju pret savu gribu iesaistās arī lasītājs, jo, par spīti tam, ka romānā aprakstīta ir fantāzijas pasaule, izjūtas un emocijas, attiecību un manipulāciju modeļi ir reāli un sāpīgi atpazīstami arī mūsu realitātē.
“Šīs grāmatas pasaulē, kurā atpazīstami seni mīti un arhetipi, kā arī nojaušamas laikmetīgas zināšanas, burvji smeļas spēku no citu emocijām un manipulē ar tām. Norisinās aizraujošs psiholoģisks detektīvstāsts, kuru iespējams uztvert arī kā dziļu cilvēka iekšējās pasaules un visas sabiedrības vērojumu – tik pazīstamas brīžiem šķiet aprakstītās norises,” savu atzinumu par grāmatu “Mājas bez durvīm sniedz dzejniece un literatūrzinātniece Anna Auziņa. Savukārt kritiķis un izdevējs Imants Belogrīvs uzskata: “Ieva Melgalve, iespējams, ir šobrīd spēcīgākā fantāzijas žanra feministiskā virziena autore latviešu literatūrā.”
Ievas Melgalves veikumu augstu novērtējuši gan lasītāji, gan literatūras vērtētāji – to apliecina daudzās atsauksmes kultūras presē un sociālajos tīklos, kā arī romāna “Mirušie nepiedod” nominācija Latvijas Literatūras gada balvai gada labākā prozas darba kategorijā; šai balvai labākās bērnu grāmatas kategorijā tika nominēts arī darbs “Bulta, Zvaigzne un Laī”.