Valmieras Ziņas

“Valmieras Ziņu” aptaujātie novadu vadītāji iestājas pret piespiedu apvienošanu apriņķos

Lasīšanas laiks: 5 min

Jau ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pašvaldībām varētu piedāvāt apvienoties 16 administratīvo teritoriju grupās jeb apriņķos, vēstīja laikraksts “Diena” un Latvijas televīzija.

Portāla “Valmieras Ziņas” aptaujātie novadu vadītāji piesardzīgi vērtē 16 apriņķu veidošanu Latvijā.

Burtnieku novada domes priekšsēdētājs Kārlis Sedvalds:

“Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieceri izveidot 16 apriņķus vērtēt var dažādi.

Skatoties no Burtnieku novada puses, sadarbības veidošana ar citiem novadiem mums liekas loģiska.

Jau šobrīd vairākās jomās mēs sadarbojamies ar Valmieras pilsētu un kaimiņu pašvaldībām. Strādājam kopā gan tūrismā, gan atkritumu apsaimniekošanā, gan citās jomās. Tomēr, šobrīd par šo reformas piedāvājumu jeb ideju trūkst informācijas. Pašlaik neviens nezina kāda tad tieši būs šī pašvaldību sadarbības organizēšana. Vai tā būs federatīva? Un kurš būs naudas maka turētājs? Ja būsim patstāvīgi paši ar savu naudu, tad mēs esam par sadarbību.

Bet, ja visus finanšu resursus apvienos un tiks radīts viens liels supernovads, tad šai iecerei jēgu neredzu. Nav skaidrs kā tādā veidā varētu nodrošināt demokrātiju jeb visu pušu intereses un kā šādu meganovadu vispār varētu administrēt, pārvaldīt. Kopumā ideja par pašvaldības sadarbības teritoriju veidošanu nevis mehānisku novadu apvienošanu ir apspriežama.

Skaidrs, ka pilsēta ir centrs un visiem novadiem ap to ir jāstrādā un jādarbojas kopā. Taču, šī jaunā piedāvājuma kontekstā, ir jādiskutē kā tas viss varētu izskatīties, cik un kādas pašvaldības tad apriņķos apvienot.  Precīzāk ir jābūt formulētam, tam kāda tā reforma būs un ko tad īsti ar to iecerēts panākt.”

Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis:

Iepazīstoties ar publikācijām par 16 apriņķiem trūkst informācijas, lai izdarītu secinājumus. Rodas jautājumi, kādi kritēriji ir ņemti par pamatu tieši šādiem apriņķiem?

Reforma ir nepieciešama, bet ir nepieciešams saprast, kāds ir tās mērķis un atbilstoši mērķim izstrādāti kritēriji, pēc kuriem tiek veidoti novadi. Nevar novadus/apriņķus veidot pēc vizuālās pievilcības ar brīvu roku apvelkot robežas, manuprāt, kritēriji jābalsta uz novadā/apriņķī pieejamām darba vietām, kopējo ekonomisko aktivitāti, dzimstības rādītājiem, sekundāri izvirzot kultūras, izglītības un sporta infrastruktūras pieejamību u.c.

Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis:

Kocēnu novada domes izsludinātajā iedzīvotāju aptaujā pārliecinošs iedzīvotāju vairākums (78,5 %) ir izteicis viedokli – “Esmu pret administratīvi teritoriālo reformu”, secīgi Kocēnu novada domes ieskatā starp pašvaldībām ir vēlama esošās sadarbības (būvvalde, izglītības pārvalde, klāsteru veidošana, tūrisms, civilā aizsardzība un citi sektori) nostiprināšana un jaunu, ekonomiski un sociāli pamatotu sadarbības formu radīšana.

Kocēnu novada domes ieskatā mijiedarbība un sadarbība starp novadiem un reģionālās nozīmes pilsētu Valmieru ir likumsakarīga un attīstību veicinoša, jo, apvienojot  katras pašvaldības iestrādnes, vērtības un īpašās priekšrocības sadarbības teritoriju grupās, tiek veicināta gan novadu, gan pilsētas attīstības iespēja.

Sadarbības teritoriju veidošanu atbalstām,

ja tā tiek kompleksi saistīta ar valsts pārvaldes funkciju decentralizāciju uz pašvaldībām, kā arī ar deleģējumu pašvaldībām  pašām iesaistīties uzņēmējdarbības jomās, nekropļojot uzņēmējdarbības vidi, lai kopā ar uzņēmējiem realizētu sociālekonomiskus un nepieciešamus projektus.

Kocēnu novada dome neatbalsta Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas centienus piespiedu kārtā apvienot apriņķos ekonomiski patstāvīgas un stabilas pašvaldības, tajā skaitā Kocēnu novada pašvaldību.

Pašvaldībā iestājamies par novada iedzīvotāju pašnoteikšanos savā teritorijā, lai panāktu iedzīvotāju vajadzībām visatbilstošāko un pozitīvāko rezultātu. Nav pieļaujams, ka apriņķu izveidošanas situācijā to pārvaldīšanu paredzēts uzdot attīstības centru vai reģionālās nozīmes pilsētām, tā pārkāpjot iedzīvotāju tiesības ietekmēt situāciju savā teritorijā un iedzīvotājus piespiežot pakļauties citas teritorijas interesēm. Katra novada pašvaldībai ir jābūt dialogam ar tās iedzīvotājiem, pašvaldībai  vislabāk jāpārzina vietējās vajadzības un problēmas. Pārraugāmajai teritorijai ir jābūt ne tikai iedzīvotāju skaita ziņā, bet arī platības ziņā administrējamai un pārredzamai, jo katrā pašvaldības daļā dzīvo cilvēks. Piemēram, Kocēnu novada pašvaldības administratīvās teritorijas platība ir 498,1 km2, Rīgas pilsētas platība – 307,17 km2, Valmieras pilsētas platība – 19,35 km2. Turklāt reģionālas pilsētas un novadu vajadzības un attīstības specifika ir būtiski atšķirīga.

Kocēnu novada pašvaldība ir ekonomiski patstāvīga, uz izaugsmi un attīstību vērsta pašvaldība ar stabilu pamatbudžetu un kvalitatīvu pakalpojumu nodrošinājumu iedzīvotājiem. Pašvaldībai ir kapacitāte Eiropas Savienības un valsts budžeta investīciju piesaistei, nepārtrauktai iedzīvotāju labklājības celšanai un uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīgas vides radīšanai.

Kocēnu novada pašvaldībā izveidots Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centrs, kas sniedz ikvienam iedzīvotājam iespēju saņemt pašvaldības un pieprasītākos Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts zemes dienesta, Uzņēmumu reģistra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Lauku atbalsta dienesta, Valsts darba inspekcijas pakalpojumus un konsultācijas. Kocēnu novada pašvaldībā ir nodrošināta klātienes publisko pakalpojumu pieejamība, samazinot administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Kocēnu novada pašvaldība atbalsta iniciatīvas un strādāšanu visu iedzīvotāju labklājībai, nevis atsevišķu politisko grupu interesēs. Jebkura reforma, īpaši pašvaldību piespiedu apvienošanas reforma, jābalsta uz lauku un pilsētu zonu atšķirībām, neizpostot Latvijai vēsturiski raksturīgo identitāti un īpatnības.

Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA norādījis, ka  “neatbalsta šādu mētāšanos ar vārdiem un kartēm, nerunājot par to ar pašvaldībām un iedzīvotājiem.” Viņaprāt, pašvaldība nodrošina iedzīvotāju spēju ietekmēt procesus savā dzīvesvietā. Jo tālāk no iedzīvotāja atrodas administratīvais centrs, jo vājāka kļūst šī iespēja.

Savukārt Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks  pagaidām atturējās portālam “Valmieras Ziņas” paust savu viedokli, norādot, ka ieceri komentēs mirklī, kad VARAM publiskos lēmumu, jo šobrīd viņa rīcībā nav vairāk informācijas par to, ko publicējis laikraksts “Diena”.

BNS jau ziņoja, ka VARAM ir sagatavojusi projektu, kas paredz ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem izveidot 16 apriņķus. Līdz gada beigām ministrijai jāpabeidz konsultācijas ar pašvaldībām par šo ieceri, bet līdz 2017.gada martam jāiesniedz grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, tajā nosakot sadarbības teritorijas.

Piedāvājums gan varētu raisīt plašas diskusijas, jo šobrīd Latvijā ir 30 reģionālo attīstības centru – 21 novads un deviņas lielās pilsētas. Tātad gandrīz puse no tiem neiegūs apriņķa centra statusu.

“Dienas” rīcībā esošie neoficiālie dati liecina, ka varētu tikt piedāvāts dalījums šādos apriņķos: Rīgas apriņķis – 829 000 iedzīvotāju, Daugavpils apriņķis – 158 000 iedzīvotāju, Jelgavas apriņķis – 120 000 iedzīvotāju, Valmieras apriņķis – 108 000 iedzīvotāju, Liepājas apriņķis – 106 000 iedzīvotāju, Jēkabpils apriņķis – 86 000 iedzīvotāju, Rēzeknes apriņķis – 86 000 iedzīvotāju, Ventspils apriņķis – 86 000 iedzīvotāju, Saldus apriņķis – 59 000 iedzīvotāju, Ogres apriņķis – 59 000 iedzīvotāju, Gulbenes apriņķis – 58 000 iedzīvotāju, Tukuma apriņķis – 47 000 iedzīvotāju, Siguldas apriņķis – 46 000 iedzīvotāju, Bauskas apriņķis – 44 000 iedzīvotāju, Cēsu apriņķis – 43 000 iedzīvotāju un Madonas apriņķis – 35 000 iedzīvotāju.

Aktuālais jautājums

Vai 2025. gads Jums būs veiksmīgāks par 2024. gadu?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Uzņēmums “Rūjienas saldējums” aicina pievienoties saldējuma fasēšanas darbiniekus Mēs Tev uzticēsim: Veikt darbu pie ražošanas līnijām saldējuma ražotnē - fasēšana, līmēšana, krāmēšana un citi pienākumi; Veikt gatavās produkcijas, iepakojuma kvalitātes, marķējuma novērtēšanu; Veikt citus līdzīga rakstura uzdevumus pēc maiņas vadītāja norādēm. No Tevis sagaidām: Precizitāti, atbildības sajūtu, spēju produktīvi darboties intensīvos darba apstākļos; Spēju strādāt naktīs; Vēlmi mācīties un apgūt jaunas prasmes; Medicīnisko izziņu Nr. 027/u. Piedāvājam: Atalgojumu sākot no 5 EUR stundā, nakts stundās 7.50 EUR pirms nodokļu nomaksas; Sociālās garantijas; Veselības apdrošināšanu pēc 3 nostrādātajiem mēnešiem; Apmācības darbu uzsākot, kas nepieciešamas darba pienākumu veikšanai; Darbu maiņu grafikā – dienas un nakts maiņas; Dinamisku darba vidi; Darba apģērbu; Bezmaksas kafiju un saldējumu; Iespēju iegādāties saldējumu par darbiniekiem draudzīgām cenām; Draudzīgu kolektīvu. Darba vieta: Rūjienā, Upes ielā 5 Gaidīsim Tavu pieteikumu (CV) līdz 31.janvārim uz e-pastu: personals@rujienassaldejums.lv Tālrunis informācijai: 29468727 (personāla vadītāja). Sazināsimies ar kandidātiem, kuri tiks aicināti uz pārrunām. Nosūtot savu CV, pretendents piekrīt, ka SIA “Rūjienas saldējums” reģ. nr. 44103057131, kā datu pārzinis, veiks personas datu apstrādi CV atlases procesā. Profesija: CEHA STRĀDNIEKS Algas izmaksas veids: Stundas tarifa likme Darba vietas adrese: LATVIJA, Upes iela 5, Rūjiena, Valmieras nov. Darba laika veids: Maiņu darbs Darba veids: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Darbības joma: Ražošana Pieteikto vietu skaits: 2 Līgums: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Aktuāla līdz: 2025-01-31 Kontaktpersona: Nora Kārkliņa

“Rūjienas saldējums” komanda aicina pievienoties ražošanas iekārtu operatoru! Darba pienākumi: Pamatdarbs pie ražošanas iekārtām, līnijām - produkta palaišana, uzraudzība, līniju regulācija un citi pienākumi; Uzraudzīt ražošanas iekārtu darbību; Veikt ražošanas iekārtu un līniju plānveida un neplānotos remontdarbus un citus darba pienākumus. No Tevis sagaidām: Pieredze un iemaņas darbā ar tehniskām iekārtām; Precizitāti, spēju pieņemt lēmumus, uzņemties atbildību; Iniciatīvu un labas komunikācijas prasmes; Spēju organizēt un plānot savu darbu; Spēju strādāt fizisku darbu, intensīvos darba apstākļos; Vēlmi mācīties, apgūt jaunas prasmes; Medicīnisko izziņu Nr. 027/u. Piedāvājam: Atalgojumu sākot no 1500 EUR pirms nodokļu nomaksas (viss atkarīgs no Tavas pieredzes, apķērīguma, vēlmes strādāt un citiem apstākļiem); Maiņu darbu – dienas un nakts maiņas; Sociālās garantijas; Veselības apdrošināšanu pēc 3 nostrādātajiem mēnešiem; Apmācības darbu uzsākot, kas nepieciešamas darba pienākumu veikšanai; Dinamisku darba vidi; Darba apģērbu; Bezmaksas kafiju un saldējumu; Draudzīgu kolektīvu. Darba vieta: Rūjienā, Upes ielā 5 Gaidīsim Tavu pieteikumu (CV) līdz 31. janvārim uz e-pastu: personals@rujienassaldejums.lv  Tālrunis informācijai: 29468727 (personāla vadītāja). Sazināsimies ar kandidātiem, kuri tiks aicināti uz pārrunām. Nosūtot savu CV, pretendents piekrīt, ka SIA “Rūjienas saldējums” reģ. nr. 44103057131, kā datu pārzinis, veiks personas datu apstrādi CV atlases procesā. Profesija: PIENA PRODUKTU RAŽOŠANAS IEKĀRTU OPERATORS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Upes iela 5, Rūjiena, Valmieras nov. Darba laika veids: Maiņu darbs Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Darbības joma: Ražošana Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2025-01-31 Kontaktpersona: Nora Kārkliņa

Mūsu partneri