Lasīšanas laiks: 4 min
Pasaules jūras un okeāni glabā daudzus noslēpumus par Otrā pasaules kara laikā nogrimušiem kuģiem un zemūdenēm. Kaut arī ir pagājuši vairāk nekā 70 gadu, pētnieki joprojām cenšas atminēt tā laika mīklas.
Apvienojot jaunākos zinātnieku iegūtos datus, izmantojot trīsdimensiju modelēšanu, okeānus var “nosusināt” un tā atminēt ne vienu vien senu noslēpumu. 10.septembrī televīzijas kanālā “National Geographic” būs skatāms īpašs raidījums “Otrais pasaules karš: Kas slēpjas okeāna dzīlēs?”, kurā tiks runāts par vairākiem aizraujošiem atklājumiem.
“National Geographic” atgādina septiņus interesantus Otrā pasaules kara kuģu likteņus.
Līnijkuģis “USS Arizona”
“USS Arizona” ir vispopulārākais Otrā pasaules kara laikā nogrimušais karakuģis. 185m garais līnijkuģis cieta Japānas uzbrukumā ASV militārajai bāzei Pērlhārborā, Havaju salās 1941.gada decembrī. ASV prezidents Franklins Rūzvelts karakuģi uz Havaju salām nosūtīja tieši tādēļ, lai atturētu japāņus no uzbrukuma, bet pēc šīs kaujas ASV iesaistījās karadarbībā. Kuģim trāpīja vairākas aviobumbas, kas izraisīja milzīgu sprādzienu. Bojā gāja 1117 apkalpes locekļi. Tā kā “Arizona” nebija glābjama, daļu aprīkojuma pārcēla uz kuģi “USS Nevada”, kas pēc tam piedalījās kaujās ar Japānu. Lielgabali izmantoti arī Havaju aizsardzībai. “Arizona” nogrimšanas vietā ir izveidots memoriāls.
Līnijkuģis “Bismarck”
“Bismarck” bija viens no diviem lielizmēra nacistiskās Vācijas karakuģiem, kuri tika nolaisti ūdenī Otrā pasaules kara laikā. Superkuģis bija ierindā vien astoņus mēnešus, kad 1941.gada maijā tas Dānijas līcī sašāva līnijkreiseri “HMS Hood” un to trīs dienas nikni vajāja britu flote. Četri britu kuģi raidīja 2800 lādiņus, no kuriem vairāk nekā 400 arī trāpīja, taču kuģis visai droši turējās virs ūdens. Lai “Bismarck” nenokļūtu ienaidnieku rokās, tas tika nogremdēts. Precīzu bojāejas vietu 1989.gadā atklāja okeanogrāfa Roberta Ballarda vadītā ekspedīcija. Atklājās, ka “Bismarck” korpuss ir teju neskarts, ja neskaita dažus līnijkuģa “King George V” raidīto šāviņu radītos bojājumus.
Kreiseris “USS Indianapolis”
1945.gada 30.jūlijā vien dažas dienas pēc tam, kad ASV bāzē Tiniānas salā bija nogādātas pirmās atombumbas sastāvdaļas, kreiseri “USS Indianapolis” torpedēja japāņu zemūdene. Kuģis nogrima dažu minūšu laikā, dzīvību zaudēja 300 jūrnieku. Savukārt vairāk nekā 900 apkalpes locekļi bija pamesti likteņa varā Filipīnu jūrā. Palīdzību cietušie saņēma vien pēc četrām dienām, kad jūrniekus pamanīja patruļlidmašīna “PV-1 Ventura”. Izglābās 317 jūrnieku. “USS Inadianapolis” nogrimšana tiek uzskatīta par traģiskāko ASV jūras spēku katastrofu Otrā pasaules kara laikā, arī tādēļ, ka, saskaņā ar vēlāk sniegtajām militārpersonu liecībām, kreisera sūtītie briesmu signāli tika ignorēti. Kreisera vraks nav atrasts vēl šodien, jo tā iespējamajā nogrimšanas vietā dziļums var sasniegt pat 3600 m.
Līnijkuģis “Musashi”
Apvienotās japāņu flotes flagmanis “Musashi” bija viens no lielākajiem un modernākajiem līnijkuģiem pasaulē, kas bija paredzēts cīņai ar ASV floti. Līnijkuģis, kas ūdenī nolaists 1942.gadā, bija aprīkots ar divām katapultām, kas ļāva pacelties līdz septiņām jūras lidmašīnām. “Musashi” nogrima 1944.gada 24.oktobrī, kad kaujā ar TBF/TBM “Avenger” un “Helldiver” klases lidmašīnām tika nopietni bojāts. Tiek lēsts, ka līnijkuģim trāpīja apmēram 19 torpēdas un 17 aviācijas bumbas. Kuģa vraks tika meklēts vairāk nekā astoņus gadus, līdz 2015.gadā atrasts netālu no Filipīnu krastiem Sibujanas jūrā. Meklēšanas darbus sponsorēja “Microsoft” līdzdibinātājs Pols Allens.
Ledlauzis “Krišjānis Valdemārs”
“Krišjānis Valdemārs” XX gs. 20. un 30.gados bija vienīgais jaunais Latvijas tvaikonis. Tā pamatdarbība bija kuģu ceļu atbrīvošana no ledus, taču tika izmantots arī Valsts prezidenta un valdības locekļu ārvalstu vizītēm. Piemēram, 1924.gadā prezidents Jānis Čakste ar to devās uz Somiju. Pēc Latvijas okupācijas “Krišjāni Valdemāru” nacionalizēja un kara sākumā kopā ar tirdzniecības flotes kuģiem evakuēja uz Tallinu. 1941.gada augusta beigās ledlauzi kopā ar vēl vairāk nekā 220 Baltijas flotes kuģiem evakuēja uz Kronštati, taču tas 28.augustā uzdūrās mīnai un nogrima. “Krišjāņa Valdemāra” vraku Somu jūras līcī izdevās identificēt un nofilmēt 2011.gadā. 1998.gadā Latvijas Banka laida klajā 10 latu sudraba piemiņas monētu “Ledlauzis “Krišjānis Valdemārs””.
Patruļkuģis “Prezidentas Smetona”
1923.gadā Lietuva atguva kontroli pār Klaipēdas ostu un sāka attīstīt jūras spēkus. Taču līdz Otrā pasaules kara sākumam vienīgais militārais kuģis bija mīnu traleris “Prezidentas Smetona”. 56 m garo, 1927.gadā no Vācijas nopirkto patruļkuģi bija plānots izmantot treniņiem un prezidenta vajadzībām. Pēc padomju okupācijas patruļkuģi izmantoja krasta apsardzei, mīnu meklēšanai, tas piedalījās arī kaujās pret vācu floti. “Prezidentas Smetona” 1945.gada 11.janvārī pie Aegnas salas uzdūrās mīnai un nogrima. Vraku 2007.gadā atrada Somu līcī, aptuveni 37 km no Tallinas 83 m dziļumā.
Zemūdene “Kalev”
1936.gadā uz ūdens nolaistā “Kalev” bija viena no divām zemūdenēm, kuras tika būvētas Lielbritānijā Igaunijas vajadzībām. Pēc padomju okupācijas Otrā pasaules kara pirmajos gados zemūdene tika izmantota Latvijas jūras ostu mīnēšanai, kā arī patruļām pie Užavas un Ovīšu bākas. 1941.gada oktobrī “Kalev” bija vajadzīgajā vietā jānogādā padomju izlūkgrupa, taču zemūdene pazuda. Visticamāk, tā pie Naisaras salas sadūrās ar mīnu un noslīka, taču “Kalev” vraks nav atrasts joprojām. 2010.gadā un 2012.gadā pie Igaunijas krastiem tika atrasti nogrimuši objekti un tika cerēts, ka tā varētu būt pazudusī zemūdene.
To, kas atklājies okeāna dzīlēs pētot otrā pasaules kara vrakus, varēsi uzzināt raidījumā “Otrais pasaules karš: kas slēpjas okeāna dzīlēs?” televīzijas kanālā “National Geographic” sestdien 10.septembrī plkst. 20:00.