Lasīšanas laiks: 2 min
Savdabīgi kičīgs vāka noformējums ar zīmētām rozēm uz tumšpelēka fona un apzināti provokatīvs nosaukums “Nāve stiprāka par mīlu”– šādu Ilgas Liepiņas romānu vasaras karstākajās nedēļās laiž klajā apgāds “Zvaigzne ABC”, portālu “Valmieras Ziņas” informēja apgāda pārstāve Kristīne Ilziņa.
Ilga Liepiņa literatūrā ienāca pērn ar romānu “Kumeļu sauks Delveris”, kurā pārfrāzēja un turpināja Rūdolfa Blaumaņa varoņu Kristīnes un Edgara gaitas un kurš izpelnījās pretrunīgus lasītāju vērtējumus. Vai jaunais darbs, kura nosaukumā redzama atsauce uz slaveno Raiņa lugu, būtu šīs lugas varoņu gaitu turpinājums? Nē, šoreiz autore izvēlējusies citu ceļu, tomēr – ne mazāk izaicinošu un drosmīgu, varētu pat teikt – latviešu literatūrai netipisku, norādīja K.Ilziņa.
Romāna varone ir fizioterapeite Selēne, kurai pirms ekonomiskās krīzes bijis plaukstošs uzņēmums kādā no Latvijas mazpilsētām. Pati par sevi viņa saka: “Jācer – mans paštēls ar piegulošajiem džinsiem, sniegbaltajām krosenēm un enerģiskajām kustībām liecināja par veiksmīgu cilvēku labākajos gados.” Pēc privātā biznesa apsīkšanas Selēne uzsāk darbu sociālās aprūpes namā ar raibu raibo klientu loku. Vai dzīvē rasts risinājums?
Lasītājam tiek dota iespēja apdomāt, kā jūtas jauna sieviete, kurai būtu iemesls just rūgtumu par neveiksmi privātajā dzīvē un neizdošanos darba tirgū. Taču romāna autore par Selēni apgalvo: “Selēne ir cīnītāja. Met, kā gribi, vienmēr uz kājām. Tā vietā, lai brauktu kalpot cittautu kapitālistiem, iemītu taciņu uz pašvaldību pēc pabalsta vai nodzertos, viņa iekožas dzīvē ar visiem zobiem.”
Sociālās aprūpes nams, pansionāts nav tā vieta, kas vairumam Latvijas iedzīvotāju asociētos ar cerību vietu. Taču tur Selēne ierauga dzīvi it kā samazinātā miniatūrā modelī – cilvēciskās, tostarp romantiskās, attiecības, prieki un bēdas, kā arī intrigas nebeidzas ar ārsta uzstādītu diagnozi. Ieklausoties savu pacientu likteņstāstos, kuros netrūkst ne traģisku, gan komisku lappušu, Selēne sāk apjaust visu, kas dots viņai – jaunai, spēcīgai, veselai. To var likt lietā, lai palīdzētu tiem, kuriem dzīvē veicies mazāk. Un Selēnes izgudrotais risinājums, lai pacilātu pansionāta iemītnieku prātu, ir neiedomājams, taču realizējams.
Ilga Liepiņa raksta ar farsa un melnā humora elementiem, kas varbūt daļai lasītāju varētu likties šokējoši, taču raitā valoda un spraigais sižets lasītāju sevī ievelk gluži nemanāmi. Grāmata “Nāve stiprāka par mīlu” būs saistoša lasāmviela tiem, kam nav svešs humors un spēja uz pasauli paskatīties no neierastas puses.