Lasīšanas laiks: 6 min
Mančestras Metropolitan universitātes galvenais pasniedzējs Tims Noulzs (Timothy Knowles) jau vairākus gadus ir bijis Baltijas Starptautiskās vasaras skolas (BISS) vieslektors, tādēļ portāls “Valmieras Ziņas” aicināja T.Noulzu uz interviju, lai uzzinātu viņa viedokli par BISS un attīstības iespējām tūrisma jomā Valmierā un Vidzemes kopumā.
Jūs savā pētniecībā specializējaties tūrisma jautājumos, vai tā?
Jā, mani interesē tūrisms, pētījumu metodoloģija un to piemērošana reāliem pētījumiem. Esmu strādājis trīs Baltijas valstīs, arī Somijā, Zviedrijā un citur, tāpēc mani interesē arī tieši šis reģionālais konteksts. Tūrisma attīstība, tūrisma plānošana un tendences Latvijā un reģionā kopumā.
Valmierā Jūs esat bijis arī iepriekš…
Tieši tā. Mēs ar sievu BISS esam apmeklējuši jau trīs reizes, bet Latvijā viesojamies ik gadu kopš 2008.gada, turklāt gadā ne reizi vien, dažkārt pat četras. Mana sieva brauc man līdzi, jo viņai no sirds patīk šī valsts. Esmu laimīgs atgriezties BISS un Valmierā. Mana saistība ar Valmieru aizsākās, kad akadēmiķi no šejienes apmeklēja Mančestru, mēs parakstījām ERASMUS sadarbības līgumu un tad arī tiku uzaicināts apmeklēt vasaras skolu Valmierā. Tagad kopā ar Vidzemes Augstskolu (ViA) esmu strādājis ne vien pie BISS, bet arī citiem Eiropas Savienības projektiem, tostarp pie maģistra programmas izstrādes, kas sāksies šajā septembrī – “Starptautiskā tūrisma un pasākumu vadība/ITEM”.
Kā ir atkal atgriezties Valmierā?
Te ir skaisti un mierīgi. Te ir jaukas lauku teritorijas, skaisti nacionālie parki, daudz lielisku vietu, kur pastaigāties, garšīga pārtika vietējos restorānos, tuvumā te ir arī divas ļoti jaukas alus darītavas – “Valmiermuižas” un “Brenguļu” un daudz citu lietu, kā dēļ ir vērts Valmieru apmeklēt atkārtoti. Kas nav mazāk svarīgi, te ir droši. Tu vari mierīgi pastaigāties jebkurā nakts stundā, neuztraucoties par savu drošību. Vienā vakarā mēs baudījām maltīti Dikļu pilī un varējām vērot, kā visapkārt ir skaistas stārķa ligzdas. Vispār, šeit ir ļoti skaista daba, ko apskatīt. Mēs it kā jau daudz šeit esam redzējuši, bet joprojām ir interesanti un mēs joprojām to izbaudām. Jāatzīst, tas vispār ir retums, kad mēs ar sievu vairākkārtīgi atgriežamies vienā un tajā pašā vietā, bet Valmieras gadījumā ir prieks atgriezties.
Kas Jūs visvairāk saista vasaras skolā?
Tās plašais studentu pārstāvēto valstu sajaukums. Šogad mums ir daudz portugāļu studentu, itāļu studentu, turku, čehu, slovāku, citus gadus ir bijuši arī daudz gruzīni. Šogad mums ir pat viens students no Meksikas, studenti no Kipras un Uzbekistānas. Citu gadu ir bijuši studenti arī no Honkongas. Ir lieliski redzēt un būt daļai no šiem cilvēkiem, šī kultūras sajaukuma.
Tas – par kultūru dažādību vasaras skolā, bet kā jūs raksturotu – kāds ir vasaras skolas devums pašiem tās dalībniekiem un arī Valmierai, Vidzemei?
Valmiera un Vidzeme no vasaras skolas iegūst skatu no malas un varbūt arī idejas tūrisma attīstībai. Tomēr BISS dalībniekiem vasaras skola dod izpratni par tūrismu Latvijā. Viņi iepazīst ne tikai Valmieru un visu ap to, bet arī Rīgu, Siguldu un citas vietas, turklāt viņiem ir iespēja redzēt kontrastu starp tūrismu Rīgā un tūrismu Valmierā. Tā kā Rīga un Sigulda ir kultūras galvaspilsētas Eiropā, tad šogad dalībnieki redzēs arī daudzus kultūras pasākumus. Lai gan Latvija ir maza valsts, tai ir daudz, ko piedāvāt.
Tāpat vasaras skolas dalībnieki BISS iegūst izpratni par tūrismu Latvijā, tūrisma pētniecību, tās nozīmi vides, un it īpaši, šī reģiona kontekstā, ņemot vērā arī ilgtspējas jautājumu. Ir daudz tēmu, ko BISS ietver. Šeit ir pasniedzēji no mārketinga, ekonomikas, tūrisma nozares un citām.
Par kādiem jautājumiem BISS dalībniekus uzrunājat Jūs?
Es runāju par izpēti un pētījumu metodoloģiju, izpratni par to, kā izveidot anketas, intervijas, un kā analizēt savākto informāciju.
Kā Jūs raksturotu mūsu reģiona lielāko problēmu tūrismā?
Galvenā problēma tūrismā visā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir tā, ka cilvēki mēdz doties gandrīz tikai uz lielajām pilsētām, bet tūrismam vajadzētu būt valsts mēroga jautājumam. Par laimi, pamazām cilvēki tiek piesaistīti arī reģioniem, lai kopumā varētu izbaudīt visas valsts burvību. Es, piemēram, vienu dienu viesojos Cēsīs un redzēju tur daudz tūristu. Esmu pārliecināts, ko tas pats ir redzams arī Siguldā un citur. Ir laba tendence, ka visapkārt šogad tiek laboti ceļi, kas varbūt pagaidām, remontdarbu laikā palēlina tūristu pieplūdumu, bet vēlāk, kad darbi būs pabeigti, to noteikti uzlabos.
Reģionā ir daudz, ko apskatīt. Daudz brīnišķīgu piļu, vecu ēku, skaistu baznīcu, dabas parku, upe Gauja un citi svarīgi elementi. Te ir arī daudz vietu, kur mierīgi iespējams braukt ar velosipēdu, ir arī labs ēdiens, par saprātīgu cenu un tā tālāk.
Vai tūrismu ir iespējams attīstīt, nenodarot kaitējumu videi?
Tur vienmēr ir problēma. Padomju laikos piekļuve nacionālajiem parkiem bija ierobežota un kontrolēta, līdz ar to neviens tiem netika klāt un daba tur bija neskarta, bet neviens to nevarēja izbaudīt. Mūsdienās ir svarīgi balansēt starp to, lai būtu iespējams parkus izbaudīt, bet vienlaikus dabai netiktu nodarīts kaitējums.
Es domāju, šo balansu ir iespējams atrast, komunicējot ar tūristiem, izglītojot viņus, strādājot ar vietējo sabiedrību un līdzīgi. Ir daudzas lietas, kas ir darāmas, tostarp ir iespējams investēt visus ienākumus par nacionālā parka apmeklēšanu atpakaļ parka infrastruktūrā. Tāpēc – jā, es domāju, ka mums ne tikai ir iespējams, bet vajadzētu baudīt vidi, bet vienlaikus ņemot vērā vienkāršus principus tās saglabāšanai.
Noslēgumā gribētu Jums vaicāt par jauno ViA maģistra programmu ITEM. Pašreizējais pieteikumu skaits ir 16 un seši no tiem ir ārzemnieki no Lietuvas, Azerbaidžānas un Indijas. Kā jums šķiet, vai salīdzinoši nelielais skaits ārvalstu pretendentu studijām ir jau pamats bažām par programmas izdošanos?
Pirmkārt, – jā, mēs gaidījām vairāk ārzemnieku pieteikumu, bet, lai novērtētu panākumus, tos vajadzētu vērtēt divu vai trīs gadu periodā. Kad mēs salīdzinām rezultātu ar citām universitātēm, es domāju, ka mums faktiski veicas labāk par citiem. Pat salīdzinot ar savu universitāti – maģistra līmenī viņi piesaista desmit, 12, 14. Tāpat ir daudzas augstskolas, kas nav tik veiksmīgas kā ViA. Tāpēc nebūtu jāuztraucas jau pirmajā gadā. Bet tajā pašā laikā man ir jāatzīst, ka tas ir grūti – piesaistīt ārzemniekus.
Tomēr, ja jūs salīdzināsiet izmaksas studējot Mančestrā, kas ir 9000 mārciņas par vienu gadu, ar studijām ViA, potenciālajam studentam Valmiera noteikti būs lētāks variants, arī dzīves dārdzība ir lētāka šeit, telpas un studiju apstākļi ir pietiekami labi un kopumā – šis piedāvājums varētu šķist saistošāks. Tāpēc ir daudz iemeslu, kāpēc mums nevajadzētu jau steigties pa priekšu un vērtēt ITEM izdošanos jau tagad.
Vai uzskatāt, ka programmas saturs ir atbilstošs mūsdienu aktualitātēm?
Tas ir ne tikai atbilstošs mūsdienu aktualitātēm, bet arī aktualitātēm, kas gaidāmas nākamajiem trim vai četriem, vai pieciem gadiem. Nedrīkst veidot programmu vien šodienai, tā ir jāveido uz ilgāku laiku un tai jābūt ilgtspējīgai. Līdz ar to uzskatu, ka, jā, programma atbilst gan mūsdienu jautājumiem, gan arī turpmākajām tendencēm tuvākajos gados.
*Informācijai*
Tims Noulzs ir publicējis deviņas grāmatas un vairāk nekā 100 rakstus par tūrisma, viesmīlības un pārtikas jautājumiem, viņš ir konsultējis Pasaules Tūrisma organizāciju, britu padomi, Eiropas Komisiju, Čīles valdību, Kipras valdību, Viļņas Universitāti, Utallii Hotel skolu Nairobi Kenijā, kā arī nozares pārstāvjus Lietuvā, Latvijā, Zviedrijā un Zambijā.
Jau ziņojām, ka no 3.augusta līdz 17.augustam Vidzemes Augstskolā notiek BISS, kurā jaunieši no 14 valstīm padziļina savas zināšanas starptautisko tūrisma pasākumu organizēšanā un attīstības glokalizācijas jautājumos.