Lasīšanas laiks: 5 min
Gremošanas orgānu problēmas visbiežāk rada pārlielu liels stress, nelabvēlīgi laikapstākļi, nepareizs uzturs un ēšanas paradumi, kā arī iedzimtas veselības problēmas, žurnāla “Veselība” rīkotajā “Labsajūtas nometnē”, uzrunājot pasākuma dalībniekus, stāstīja “Veselības centra 4” gastroenterologs Hosams Abu Meri. Piedāvājam ieskatu ārsta lekcijā.
“Katrs no mums kādreiz dzīvē piedzīvo stresu un pārdzīvojumus, bet stress var būt pozitīvs un negatīvs.
Mēs stresojam, ja skatāmies hokeju, stresojam, ja gaidām mīļoto cilvēku mājās, stresojam, gaidot ciemiņus un līdzīgi.
Šāds uztraukums zināmos daudzumos ir nepieciešams, jo tas ļauj cilvēkam justies svarīgam dzīvē un sajust, ka viņš kaut ko dara, bet uztraukums kļūst nevēlams, kad tas ir pārāk ilgstošs – kad tas kļūst par distresu. Ilgstoši uztraucoties, organismā ir jūtamas izmaiņas, ne tikai sirds darbībā, bet arī citos orgānos. Cilvēka organisms var sākt pastiprināti izdalīt sviedrus, var būt traucēts miegs un līdzīgi.
Ja cilvēkam ir distress, to nedrīkst ignorēt un vienkārši gaidīt, kad tas pāries.
Lai kāda problēma to izraisītu, – sarežģījumi privātajā dzīvē, darbā, radinieku attiecībās, – tā ir jārisina, jo mūsu organisms no pārlieku liela un regulāra stresa cieš. Rezultātā var izmainīties kuņģa skābes daudzums, rasties disbalanss zarnu mikroflorā, var ievērojami pasliktināties imunitāte un cilvēks var ātri saslimt ar dažādiem vīrusiem un citām infekcijām.”
“Distresa un pārdzīvojumu dēļ cilvēka organisms var izjust žņaugšanas sajūtu, kuņģa dedzināšanu, vēdera pūšanos, gāzu veidošanos, var būt mainīga vēdera izeja, tāpat pārlieku liela stresa rezultātā cilvēks var izjust muguras sāpes un citus veģetatīvās nervu sistēmas traucējumu simptomus.
Gremošanas orgānu labsajūtu var ietekmēt arī nepareizs uzturs vai ēšanas paradumi.
Ieteicams būtu katram cilvēkam, pirmkārt, ēst regulāri, un, otrkārt, dienas laikā ieturēt vismaz trīs ēdienreizes, taču vēlams būtu pat ēst piecas reizes dienā, ar vidēji trīs stundu intervālu. Ēdot retāk nekā trīs reizes, organisms mēģinās saglabāt iespējami daudz vielu, tās nepārstrādājot un nenododot tālāk, lai “drošības pēc” spētu sagaidīt nākamo ēdienreizi. Līdz ar to
cilvēki, kuri ēd, piemēram, divas reizes dienā, daudz vieglāk var pieņemties svarā nekā tie, kuri ēd piecas reizes dienā.
Nebūtu ieteicams ēst lielas porcijas. Mana rekomendācija būtu no rīta ap plkst.8 pamodināt kuņģi ar, piemēram, kādu vieglu siera maizīti vai ko saldu, lai cukurs iedarbinātu galvu, tad ap plkst.11 apēst vieglus salātus, kas iedarbinās kuņģi pusdienām, bet ap plkst.13 apēst karbonādi ar piedevām, kas ļaus uzņemt nepieciešamās vielas, tomēr arī šim ēdienam nevajadzētu būt pārlieku smagam.
Plkst.16 vai plkst.17 iesaku apēst kādu zupu, kas atgādinās organismam, ka drīz būs vakariņas, bet plkst.19 vai plkst.20 – vēl kādus salātus vai kādu citu vieglu pārtiku. Ja cilvēks dodas gulēt ap plkst.23 vai pusnakti, tad ap šo laiku vēl droši var ēst, jo kuņģis pagūs ēdienu pārstrādāt.”
“Runā, ka brokastīm būtu jābūt tai pamatīgākajai ēdienreizei, taču es uzskatu, ka tādām tomēr ir jābūt pusdienām, jo kuņģi, kas tikko pamodies, līdz ar mums pašiem, uzreiz apgrūtināt ar smagu pārtiku nebūtu īsti pareizi.
Savukārt, runājot par to, – ko ir ieteicams ēst,
nav vienotas formulas pareizajai ēdienkartei. Katram sava organisma spēja pārstrādāt un izmantot apēsto ir individuāla.
Ir cilvēki, kas var citronus un apelsīnus ēst katru dienu, bet ir cilvēki, kuriem kuņģa dedzināšana var sākties jau pēc viena banāna apēšanas. Kamēr vien stipro un aso ēdienu ēšana nerada nekādas sūdzības, par to nevajadzētu lieki satraukties.”
“Tomēr, ja cilvēkam dažādu apsvērumu dēļ rodas kuņģa problēmas, tās noteikti nevajadzētu ignorēt. Varbūt, ne vienmēr ir nepieciešami medikamenti, dažkārt pietiek ar nelielu vēdera masāžu, pastiprinātu šķidruma uzņemšanu, sakņaugu ēšanu, sportošanu, kustībām, bet citkārt ir labāk par kuņģi parūpēties ar kādu medikamentu kūrēm.
Jāatzīst, ka
gremošanas orgānu problēmas mēdz būt arī iedzimtas.
Vienam var būt garāka vai platāka sigmas zarna, citam var trūkt nervu galu taisnajā zarnā, vēl kādam dzīves laikā var notikt hormonālas izmaiņas, kā rezultātā organismā var mainīties vēdera izejas procesi.”
Kā pēc lekcijas H.Abu Meri pastāstīja portālam “Valmieras Ziņas”, –
pacienti Latvijā visbiežāk pie gastroenterologa vēršas ar sūdzībām, kas saistītas ar kuņģa skābes daudzuma palielināšanos,
ko izraisa neregulāra un neveselīga ēšana. Tāpat iedzīvotāji vēršas pie ārsta ar sūdzībām par zarnu darbības traucējumiem, tostarp caureju vai aizcietējumu, kas arī lielākoties ir saistīti nevis ar iedzimtām veselības problēmām, bet gan neveselīgu dzīvesveidu.
Izvērtējot pacientu attieksmi pret veselīgu uzturu un dzīvesveidu, nometnes vieslektors atzina, ka, lai arī tendence rāda, ka daļa Latvijas iedzīvotāju arvien vairāk pievērš uzmanību veselīgam uzturam, “tomēr šī daļa lielākoties ir vien cilvēki vecumā pēc 40. Tāpat par uzturu un veselīgu dzīvesveidu domā arī jaunas sievietes, kuras tikko sākušas domāt par sevi, bet visai liela sabiedrības daļa arvien ir visai vieglprātīgi pret savu veselību un tad, kad sāk parādīties sūdzības, viņiem, diemžēl, nākas atteikties no diezgan daudz kā,” atzina H.Abu Meri.
Jau ziņojām, ka no 7.jūlija līdz 11.jūlijam Vidzemes Olimpiskā centra Sporta rehabilitācijas centrā Valmierā notiek žurnāla “Veselība” rīkotā “Labsajūtas nometne”, kurā piecu dienu garumā lektori, dažādu jomu speciālisti dalās zināšanās, kuras pēc tam katra nometnes dalībniece var pielietot savā dzīvē, būtiski uzlabojot gan savu, gan līdzcilvēku labsajūtu un veselību.