Lasīšanas laiks: 2 min
Noslēgusies jaunās dabas tūrisma infrastruktūras būvniecība apmeklētākajos smilšakmens iežu atsegumos Gaujas Nacionālajā parkā – Zvārtes iezī un Sietiņiezī. Līdz ar to šie populārie dabas tūrisma infrastruktūras objekti ir atvērti un pieejami apmeklētajiem, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Inese Pabērza.
Tūristi un dabas draugi ilgi gaidīja iespēju apmeklēt iecienīto Zvārtes iezi, kas atrodas Amatas upes krastā. Nu te var iziet ierasto apļveida taku pāri pār straujo Amatas upi, uzkāpjot virs paša Zvārtes ieža, no kura paveras skaistais skats uz pļavām un seno klēti, tad atgriezties atpakaļ pa taciņu, kas ved caur vecu, daudzveidīgu mežu.
Savukārt Zvārtes pļava apmeklētājus sagaida ar vairākām jaunām atpūtas un ugunskura vietām. Pretim iezim izbūvēta skatu platforma, uz kuru ved jauna, grants seguma veidota taka. Pļavā un autostāvvietā pie informācijas namiņa izvietoti vairāki jauni stendi un tualetes apmeklētāju ērtībai. Gar Amatas upi no Zvārtes ieža ved atjaunota taka līdz Veclauču tiltam, pie kura atjaunota ūdenstūristu apmetne ar laivu novietnēm, ugunskura un atpūtas vietām. Zvārtes iezī atjaunots arī gājēju tilts.
Lielākais baltā smilšakmens atsegums Latvijā Sietiņiezis pēc infrastruktūras atjaunošanas gaida savus apmeklētājus. Te izbūvētas jaunas kāpnes, atpūtas vietas un tualete, atkritumu urnas, jauni soliņi, kā arī laivu novietne un barjeras apmeklētāju drošībai. Arī šeit apmeklētāji jaunos stendos varēs atrast vajadzīgo informāciju. Krietni uzlabots auto stāvlaukums pirms Sietiņieža, tam uzbērts jauns segums.
Dabas aizsardzības pārvalde aicina izmantot jaunizveidoto dabas tūrisma infrastruktūru, vienlaikus aicinot saudzēt ne tikai dabas vērtības, bet arī cilvēku radītās vērtības.
Jau ziņots, ka šajā gadā daudzviet Latvijā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās tika atjaunota dabas tūrisma infrastruktūra. Projekta mērķis bija nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000), samazinot augsnes eroziju, mazinot piesārņojumu, optimizējot apmeklētāju plūsmas un nodrošinot dabas teritoriju pieejamību. Kopumā Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pēdējos gados ieguldīti 7,5 miljoni eiro Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu.