Lasīšanas laiks: 2 min
Kāds Valmieras iedzīvotājs vērsās pie portāla “Valmieras Ziņas” redakcijas, lai paustu savu sašutumu par kādas it kā topošas ielas kvalitāti Valmierā. Iela, pēc viņa teiktā, ir Ceriņu un Pureņu ielu teritorijā un tās segums nav atbilstošs drošai braukšanai ar automašīnu.
Iedzīvotājs pastāstīja, ka pirms kāda laika sākti darbi projektā pie komunikāciju izbūves. Plānotās caurules ievilktas un tad sācies darbs pie ceļu remonta, kā rezultātā izveidota iela, kas nav stabila un droša.
Pēc viņa teiktā,
patlaban tā vietā, lai ceļam izmantotu kvalitatīvu šķembu vai citu materiālu, no “nez kurienes atved mālu, kam īstā vieta būtu izgāztuvē.
Milzīgais māla slānis ir labi redzams un jūtams. Rezultātā ceļš ir nestabils, slapjā laikā to nav iespējams izbraukt. Pie kam, visu šo vēl cenšas noslēpt, ap malām apberot melnzemi un smilti.”
Iedzīvotājs arī pauda, ka nebūt nav vienīgais, kurš pamanījis kvalitātes trūkumu materiālos, kas tiek izmantoti ceļa būvniecībā.
“Mēs visi, kas regulāri staigājam vai braucam tajā teritorijā, esam šokā par notiekošo.”
SIA “Valmieras ūdens” tehniskais direktors Ivars Ķiksis portālam “Valmieras Ziņas” pastāstīja, ka, saskaņā ar noslēgto līgumu, Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (ES KF) līdzfinansētajā projektā “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Valmieras pilsētā II kārta” SIA “Binders” 2014.gada februārī sāka ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi Pureņu un Ceriņu ielu posmos.
“Tika izbūvēti cauruļvadi un uzstādītas akas, kurām vēlāk veiktas visas nepieciešamās pārbaudes. Projektā arī bija paredzēta zemes virsmas paaugstināšana, lai radītu pārsedzi komunikāciju tīkliem un tie ilgtermiņā būtu droši ekspluatācijā.
Ceļa izveide SIA “Valmieras ūdens” realizētā projekta ietvaros minētajā posmā nav paredzēta.
Šobrīd Ceriņu un Pureņu ielās notiek aku vāku apbetonēšana un teritorijas sakārtošana pēc būvdarbu pabeigšanas. Pēc šo darbu pabeigšanas jaunizbūvētās komunikācijas tiks nodotas ekspluatācijā, kāds arī bija projekta mērķis,” sacīja I.Ķiksis.
Savukārt Valmieras pilsētas pašvaldības Nekustamā īpašuma pārvaldes speciāliste Inese Kokenberga norādīja, ka
pat, ja uzbērums komunikācijām, kas izveidots cauruļu aizsardzībai no ārējās ietekmes, tiktu uzskatīts par ielu, tā noslodze nebūtu liela,
jo šajā teritorijā ir vien atsevišķi nami, bet piebraukšana tiem iespējama no Pureņu ielas puses. Tajā pašā laikā viņa aicināja iedzīvotājus komunikāciju izbūves laikā uzbērumu kā ielu neizmantot.