Lasīšanas laiks: 3 min
Ceturtdien, 12.novembrī, pirmizrāde notikusi dokumentālajai filmai par politiski represēto vīru kori “Baltie bērzi”, sirmajiem kungiem kopā ar skatītājiem pirmo reizi redzot vasarā notikušās filmēšanas rezultātu, pirms tam arī iepriecinot sanākušos ar nelielu koncertu. Filmā vēstīts gan par piedzīvoto izsūtījumu un represijām, gan dziesmas nozīmi vīru dzīvē.
Valmieras un arī Latvijas vēsturē viņi paliks tādi vienīgie – politiski represēto vīru koris “Baltie bērzi”, jo viņus vieno ne tikai dziesma, bet arī kopīgs liktenis. Par kora dzimšanas dienu var uzskatīt 1992.gada 20.decembri – Daugavas Vanagu Tālavas nodaļas Ziemassvētku sarīkojumu, kad pēc kopīgas dziedāšanas radusies doma to turpināt, arī nosaukums radies uzreiz. Nākamā gada martā Latviešu leģiona 50 gadu atceres pasākumā notika kora pirmā uzstāšanās, teikts filmas ievadā.
“Manuprāt, kora būtība ir uztverta. Filmā ir izstaigāts ceļš no pirmās dienas, par to vīriem stāstot intervijās un rādot fotogrāfijas, līdz šodienai. Akcents ir uz politisko represiju piedzīvojušo dalībnieku atmiņām, jo sākotnēji kolektīvā dziedāja šie kungi, bet atspoguļota arī kora dzīve, jo mūsu gadījumā tie ir nesaraujami jēdzieni. Žēl, ka filmēšana nenotika ātrāk, jo daudzi vīri, kuru vairs nav, būtu pelnījuši iekļūt kadrā, bet prieks, ka skatītājiem tagad šī filma ir. Asara arī, protams, nobira,”
portālam “Valmieras Ziņas” pastāstīja “Balto bērzu” diriģente Inga Zirne.
“Filma ir par vīriem vissvarīgākajām tēmām – patriotismu, stāju, tēvzemes mīlestību,”
papildināja “Balto bērzu” koncertmeistare Inese Reinfelde.
Filmēšana tika sākta šī gada 21.maijā, turpinot visu vasaru. Veiktas intervijas, izmantoti videomateriāli par kora abiem braucieniem uz Sibīriju, kolektīva fotoarhīvs, kā arī kora dalībnieka Argoda Miglāva apkopotā informācija, kur atrodamas gan fotogrāfijas, gan katra koncerta repertuārs, dalībnieku uzskaitījums, gan avīžraksti, pat statistika par to, cik katra dziesma reizes dziedāta, un cita veida informācija.
“Filma ļoti patika, tas bija mūsu zelta mirklis. Jauniešiem jāpaskaidro, kas mēs esam, kas piedzīvots. Pēc noskatīšanās viņiem būs vieglāk smelties idejas par tiem notikumiem, nest tālāk šo karogu. Mums pašiem pa asarai nobira skatoties, bet tas ir normāli šādā vecumā,”
pēc filmas noskatīšanās atzina Argods Miglāvs.
“Pie filmēšanas ātri pieradām, katrs darījām savu darbiņu. Šodien mums ir svētku diena. Cik gan kori Latvijā šādu notikumu piedzīvojuši?! Filma atgādinās par represijām, jo jaunatnei tas ir jāzina, bet viņiem ir grūti saprast, kā tas bija iespējams. Savukārt dziesmas stāstīs par mums pašiem – esam draudzīgi, priecīgi būt kopā, saprotoši. Jo īpaši mēs jaunie – 70 un mazliet pāri – cienām tos, kuriem gadu cipars jau ir tuvu vai pat pāri 90. Priecājamies, ka viņi ir mūsu vidū,”
pastāstīja Ēvalds Pavlovičs, kora dalībnieks.
“Kā man izdziedāt savu dzīvi, balto mūžu kā izdziedāt? Es zinu, ja atnāks bēda, tad dziesma stāvēs man klāt.. Kā man izdziedāt savus mīļos, savu tautu kā izdziedāt? Es zinu, ja atnāks dziesma, tad es tai stāvēšu klāt.” Šī Dagnijas Dreikas un Ulda Stabulnieka dziesma “Paliec un neaizej” caurvij videomateriālu, papildinot vīru teikto un apliecinot viņu spēju – neskatoties uz grūtībām, dalīties sirsnībā un pozitīvā skatījumā uz dzīvi.
Filmas scenārija autore un režisore – Gunta Matisone, montāžas režisors – Mareks Ēķis, operatori – Kalvis Krūmiņš un Arturs Gruzdiņš, producente – Evija Dzvinko.
Koris “Baltie bērzi” darbojas kopš 1992. gada un ir Latvijā vienīgais politiski represēto vīru koris. Kolektīvs galvenokārt koncertē pasākumos, kas saistīti ar patriotisku vērtību popularizēšanu un valstiskuma apziņas stiprināšanu.
Filmas tapšanu atbalsta Valmieras Kultūras centrs, piesaistot līdzekļus Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātajā un administrētajā projektu konkursā “Latvijas Valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2015”.