Lasīšanas laiks: 3 min
Šis, iespējams, ir aizsākums izcilam talantam, ko nākotnē varētu pazīt visā pasaulē. Kristaps Vazdiķis no Beverīnas novada savus darbus gan pagaidām plašākai sabiedrībai nav rādījis, tāpēc portāls “Valmieras Ziņas” devās noskaidrot, ko viņam nozīmē zīmēšana, kā arī piedāvāt ieskatu dažos Kristapa zīmējumos.
Kā tev sākās šī nodarbe? Kad saprati, ka proti labi zīmēt?
Kad biju mazs, mamma mani aizveda uz mākslas skolu, bet ilgi tur nezīmēju, kādu gadu, un tad aizgāju, jo pārvācos dzīvot no Valmieras uz dzīvi laukos. Man liekas, ka tas sākas skolā, jo maz runāju un gribējās kaut ko darīt. Stundās, kad nebija, ko darīt, es vairāk zīmēju, un kaut kā tas viss aizgāja.
Kur liec lietā savu talantu?
Es esmu zīmējis dažiem cilvēkiem zīmējumus tetovējumiem, katram cilvēkam sava gaume, bet palīdzu, kā protu. Parasti jau viņiem patīk tas, ko esmu uzzīmējis.
Vai kādam zīmējumam ilgi gatavojies, stundām sēdi pie baltas lapas vai vienkārši – kā piesēdies, tā gatavs?
Maziem zīmējumiem tas var ilgt pāris stundas, bet lielākiem darbiem tas var prasīt arī dienas, jo ir diezgan grūti un gribas, lai ir skaisti, gribas vēl pielabot to, kas it kā jau gatavs.
Ko tev nozīmē zīmēšana? Ko tu ar to vēlies citiem pateikt?
Man zīmēšana ir kā atslābināšanās un hobijs, jo patīk vienkārši klausīties mūziku un pazīmēt. Tas mani atslābina un man tas vienkārši patīk. Mans stils ir tribal painting, jo man patīk liektās līnijas.
Kā domā tālāk attīstīt savu talantu?
Man jau šķiet, ka man nav talanta, jo visus zīmējumus esmu zīmējis, trenējoties pašmācības ceļā, vērojot bildes. Gribētos jau par to padziļināti mācīties, bet nezinu, ko pats vēl gribu darīt. Zīmēšanu noteikti nepametīšu novārtā, neatkarīgi no tā, ko nākotnē darīšu. Izstādēs manus darbus šobrīd neņemtu, jo zīmēju uz rūtiņu lapām, bet, ja kādreiz kāds gribēs, tad jau nebūtu problēmas savus darbus piedāvāt.