Lasīšanas laiks: 2 min
Trešdien, 14.oktobrī, Valmieras Drāmas teātra telpās norisinājās gadskārtējā konference “Dzimtsarakstu loma tieslietu sistēmā”, informē Valmieras pilsētas pašvaldībā.
Pirmā šāda veida konference notika 2014.gadā Rīgā, akcentējot partnerattiecības un dzimtsarakstu nodaļu pieredzi laulības un ģimenes institūta stiprināšanā.
Šogad konferenci Valmierā atklāja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums. Uzrunu teica Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs. Savukārt Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina informēja klausītājus par dzimtsarakstu sistēmas attīstības aktualitātēm.
Konferencē uzstājās dažādu jomu speciālisti, kuru mērķis bija vērst uzmanību aktuālajiem jautājumiem dzimtsarakstu un ar to saistītajās jomās. Tika runāts par dzimtsarakstu sistēmas attīstības aktualitātēm, tiesiskā statusa noteikšanu, reģistrējot bērna dzimšanu, tāpat tika runāts par personvārdu atveidi un pareizrakstību, kā arī par bāriņtiesas un dzimtsarakstu nodaļu sadarbību.
Noslēdzošajā daļā diskusijas par bāriņtiesas un dzimtsarakstu nodaļas sadarbību vadīja Valmieras bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks un Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes loceklis Andris Alpeus. Viņa prezentācijas laikā izkristalizējās populārākie bāriņtiesas un dzimtsarakstu nodaļas sadarbības veidi – lēmumu pieņemšana par bērna vārda, uzvārda vai tautības ierakstu, kā arī lēmumu pieņemšana par nepilngadīgajiem, kuriem nepieciešams dot atļauju stāties laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Savas uzstāšanās laikā A.Alpeus analizēja arī esošo bāriņtiesas un dzimtsarakstu nodaļas sadarbības procesu, kopīgās sadarbības sfēras, vienlaikus arī rosināja diskusijas par alternatīva sadarbības modeļa ieviešanu.
Būtiski, ka konferences laikā kopīgi ar dzimtsarakstu nodaļu pārstāvjiem rastas atbildes uz problēmjautājumiem, lai uzlabotu turpmāko darbu.
Latvijā līdz 1921.gadam laulības, dzimšanas un miršanas reģistrus veda baznīca. Un dzimtu vēsture tika glabāta baznīcas grāmatās. Pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste 1921.gadā izsludināja likumu “Par civilstāvokļu aktu reģistrāciju”, un šis likums tika apstiprināts. Pieejama informācija, ka 1921.gadā “Latvijā tika veidotas dzimtsarakstu nodaļas, kas “Vakareiropā” darbojās jau sen”. Pirmo dzimtsarakstu nodaļu – Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļu, kura atradās Šķūņu ielā 11 – atklāja tieslietu ministrs Rūdolfs Benuss 1921.gada 2.maijā. Valmieras pilsētas dzimtsarakstu nodaļa dibināta nedaudz vēlāk – 1921.gada 1.jūlijā. Pirmā vieta, kur šī institūcija atradās bija Rāte (šobrīd Valmieras Drāmas teātra administratīvā ēka). Jau kopš dibināšanas pirmsākumiem uzraudzība pār dzimtsarakstu nodaļām piederēja tieslietu ministram. Termins “Dzimtsarakstu nodaļas” ir cēlies no termina “Dzimtu saraksti”. Šādi Dzimtu saraksti ir bijuši Francijā jau kopš Napoleona laikiem, savukārt Vācijā ir bijušas Ģimenes grāmatas. Dzimtu saraksti tika veidoti grāmatās, kurās ierakstīja visu dzimtu.