Lasīšanas laiks: 3 min
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) noliedz citviet medijos apgalvoto par ministrijas plāniem slēgt atsevišķas vidusskolas, tostarp arī Burtnieku Ausekļa vidusskolu, Mazsalacas vidusskolu un Naukšēnu novada vidusskolu, portāls “Valmieras Ziņas” noskaidroja ministrijā.
Citviet medijos izskanējis, ka nepietiekamā vidusskolēnu skaita dēļ teju 100 Latvijas lauku un pilsētu skolas varētu tikt slēgtas. Publicēts arī skolu saraksts, kurās vidusskolu klasēs mācās mazāk par 15 skolēniem lauku vidusskolās un mazāk par 18 skolēniem pilsētu vidusskolās.
Informācija esot spekulatīva un nepārbaudīta, jo,
pirmkārt, ministrijai vienpersoniski nebūtu nekādu tiesību vidusskolu klases slēgt, jo tam būtu jābūt pašvaldības lēmumam, un, otrkārt, lēmums par prasību nodrošināt vismaz 15 vai 18 skolēnus vidusskolu klasēs lauku un pilsētu skolās neesot pieņemts,
līdz ar to nekādi nebūtu izmantojams kā pamatojums skolu slēgšanai, portālam norādīja IZM Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļā.
“Skolu tīkla sakārtošanu nevar īstenot tikai centralizēti, jebkura skolu reorganizācija, tostarp skolu slēgšana vai jaunu atvēršana, ir pašvaldību kompetence, tādēļ
nav pieņemami pēdējā laikā izskanējušie spekulatīvie apgalvojumi par Izglītības un zinātnes ministrijas plāniem slēgt mazās skolas.
Veidojot optimālu skolu tīkla infrastruktūru, būtisks ir pašvaldību viedoklis,” uzsvērusi izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete.
Pēc viņas teiktā, lēmumu pieņemšanas procesā par skolu tīkla sakārtošanu par vadmotīvu jābūt mērķim nodrošināt pēc iespējas augstākas kvalitātes izglītību un vispusīgas attīstības iespējas vistuvāk bērnu un skolēnu dzīvesvietai.
“Jebkuram lēmumam ir jābūt izsvērtam, pārdomātam un racionālam, ņemot vērā izvirzītos kvalitatīvās izglītības kritērijus,”
norādīja I.Druviete piebilstot, ka skolu tīkla sakārtošana jāskata kopsakarā ar novadu attīstības stratēģiju.
Viņasprāt, vien matemātiski aprēķini un īslaicīgi ekonomiski ieguvumi nevar kalpot par pamatu lēmumu pieņemšanai.
Skolu tīkla sakārtošana nedrīkst radīt šķēršļus pamatskolas beidzēju iespējām turpināt mācības.
Vienlaikus ministre atzīmēja arī valdības izvirzīto mērķi – nodrošināt 80% pamatskolu beidzēju vidējās izglītības ieguvi, tādēļ iepriekšējās valdības laikā izvirzītais jautājums par vidusskolu koncentrēšanu rajonu centros esot jāpārskata.
Kā portālu “Valmieras Ziņas” informēja IZM Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas vadītājas vietniece Edīte Olupe, līdz šim gan diskusijā ar Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem, tiekoties gan ar valsts prezidentu Andri Bērziņu un pedagogiem un pašvaldību pārstāvjiem reģionos, gan Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem ministre ir norādījusi, ka
jāveido optimāla skolu tīkla struktūra, lai pamatskola būtu iespējami tuvu skolēna dzīvesvietai.
Par turpmāko skolu tīkla attīstību vēl ir nepieciešamas plašākas diskusijas, un tās tiks turpinātas gan ar pašvaldībām, gan Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem, gan ar pedagogiem, skolēnu vecākiem un citām ieinteresētajām pusēm, norādīja ministre.
Jau ziņojām, ka arī aprīlī, viesojoties Burtnieku novadā, ministre izglītības nozares un pašvaldības pārstāvjiem pauda pārliecību, ka nav pieļaujama situācija, ka attālums līdz vidusskolai skolēnam ir šķērslis vidējās izglītības iegūšanai.