Lasīšanas laiks: 3 min
No 26.maija līdz 28.maijam Vidzemes ūdenstūrisma uzņēmēji smēlās pieredzi ūdenstūrisma jomā no potenciālajiem sadarbības partneriem Dienvidigaunijā, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Vasermane.
Pēc viņas teiktā, brauciena mērķis bijis apzināt Igaunijas pieredzi efektīvā tuvumā esošo ūdeņu izmantošanā. Tas sniedzis gan vērtīgu ieskatu igauņu ūdenstūrisma attīstībā, gan arī iespēju dibināt kontaktus starp potenciālajiem sadarbības partneriem, norādīja VPR pārstāve.
Brauciena rezultātā secināts, ka
igauņi labi spēj atsaukt atmiņā “veco” un iedzīvināt to modernā un pieprasītā veidā.
Kā pastāstīja R.Vasermane, labo prakšu meklēšanas ceļojums aizsākās Igaunijas ciematā Paidrār (Paidraar) ar aptuveni 20 kilometrus garu kanoe laivu braucienu pa Igaunijas garāko upi Vohandu (Võhandu).
Kanoe laivu brauciena instruktors laivās iekāpt ļāva tikai pēc drošības noteikumu izklāstīšanas un airēšanas paraugdemonstrējumu rādīšanas
par izvairīšanos no koku zariem un citiem manevriem uz ūdens.
Vohandu upes krastos ir pieejamas vairākas atpūtas vietas. Viena no tām ir Igaunijas valsts mežu labiekārtotā teritorija ar ugunskura vietām, galdiem un soliem, kuras izmantošana ir bezmaksas. Otra apskatītā laivošanas piestātnes vieta atradās Lēvi (Leevi) ciematā. Tā ir publiski pieejama atpūtas vieta ar nelielu estrādi, šūpolēm, bērnu rotaļlaukumu. Šajā vietā varēja manīt lielisku ideju, kura noder laivotājiem, kas līdz laivu bāzei atbraukuši ar velosipēdiem – koka baļķī izgrebtas vietas velosipēdu novietošanai.
Daudzviet upes krastā varēja manīt ierīkotas laipas, koka takas, nelielas atpūtas vietas un pat dzelzs laternas lāpas vai sveces ievietošanai, paliekot krastā pa nakti,
pastāstīja R.Vasermane. Savukārt kanoe laivu brauciens todien noslēdzās pie Sūvahava (Süvahavva) dzirnavām, kurās vienkopus darbojas vilnas vērpšanas ražotne un muzejs.
Otrajā dienā brauciena dalībnieki viesojās uz 2005.gadā uzbūvētās buru liellaivas klāja. Tā ir veidota pēc liellaivu paraugiem, kādus būvēja jau 14.gadsimtā. Mūsdienās buru liellaiva vairs nekalpo preču pārvadāšanai, bet gan braucieniem pa Emajogi (Emajõgi) upi vai Peipusa ezeru, kino demonstrēšanai uz laivas baltās buras pilsētas svētkos un pat semināru rīkošanai, pastāstīja Rita Vasermane.
Pēc viņas teiktā, Igaunijas partneri Vidzemes uzņēmējiem snieguši iespēju doties arī vairāk nekā trīs stundu garā ceļā ar neierastu transportlīdzekli – ar dzinēju aprīkotu plostu, kas veda caur Emajogi upes līkločiem līdz Kalli ezeram turpat pie Peipusa. Brauciena galamērķis bija
uz plosta izvietoti divi nami, kas aprīkoti ar pirti, nakšņošanas vietu, eko tualeti, virtuvi un ēdamistabu. Kā atzina plostu un namu saimnieks, – šis unikālais objekts ir katra makšķernieka sapņu galamērķis.
Pēc R.Vasermanes teiktā, trešās dienas rītā dalībniekiem bija iespēja ar plostiem apskatīt daļu Peipusa ezera, ko iecienījuši arī Latvijas makšķernieki. Savukārt pēc brauciena ar plostiem, viesi devās uz igauņu laivu ražošanas uzņēmumu “Lingalaid OÜ”, kur latviešu un igauņu uzņēmēju vidū raisījās diskusijas par laivu veidošanas tehniku, izmantojamajiem materiāliem un citiem saistītiem jautājumiem. Vizītes dalībnieki pēcāk devās apskatīt ezera Vortsjarv (Võrtsjärv) muzeju un izstādi, kā arī reizē ezera izpētes institūtu, savukārt trīs dienu pieredzes apmaiņas braucienu noslēdza zivju audzētava ciematā Kalme, kur saimniekiem piemīt māka foreli pagatavot 17 dažādos veidos, atzīmēja VPR pārstāve.
Pēc braucienā pieredzētā secināts, ka
igauņi ļoti vienkārši, nesarežģīti spēj izveidot tūristam aizraujošus objektus,
tostarp koka taciņas, atpūtas vietas gar upju krastiem, vecas dzirnavas ar vilnas ražošanas un muzeja funkciju, vienuviet apvienot izstādi un izpētes institūtu, kā arī daudzus citus elementus.
Nākamais pieredzes apmaiņas brauciens projektā “Riverways” paredzēts rudenī, kad Vidzemes ūdenstūrisma uzņēmēji dosies uz Lietuvu.