Lasīšanas laiks: 3 min
“Tumšs, stiprs un gards – Aigara Ruņģa brūvētais alus. Ar labiem panākumiem jau desmit gadus viņš vada nelielu alus darītavu Valmierā, Latvijā. Augošie pārdošanas apjomi ir labākais atalgojums par smago darbu un atdevi tam,” dzirdams vācu medija “Deutche Welle” sagatavotā sižeta sākumā. Piedāvājam atskatu uz sižetā publicēto.
“Godīgi sakot, biju pārbijies līdz nāvei, jo man bija lieli aizdevumi bankās un investīcijās. Man pašam naudas nebija,” “Deutsche Welle” stāsta A.Runģis. “Mēs ticam savam produktam, savam garšīgajam alum un meklējām katru mazāko iespēju uzlabot situāciju.”
Pirms dažiem gadiem viņa uzņēmums gandrīz bankrotēja. 2008. gada ekonomiska krīze sevišķi smagi skāra Latviju. To, cik slikti bija, A.Runģis novērtēja, skatoties, kā par 20% kritās pārdošanas apjomi. Latvieši mazāk dzēra viņa alu. Alus darītava nebūtu izdzīvojusi bez atbalsta no Eiropas Savienības.
“Mana stratēģija bija turpināt brūvēt labas kvalitātes alu. Viens no ceļiem, ko gājām, bija ieguldīt kvalitātē – gatavot vēl labāku alu.
Sākām izmantot subsīdijas no Lauku atbalsta dienesta. Ja, piemēram, ieguldām miljonu eiro, atgūstam pusi no tā subsīdijās, tāpēc tas bija ļoti labs laiks investēšanai,” stāsta A.Runģis.
Vācu medija pārstāvji paviesojās arī alusdarītavā. Pa ceļam A.Runģis stāsta, ka, lai tiktu pāri krīzei, Latvija pieņēma stingru taupības režīmu – samazināja pensijas un sabalansēja valsts budžetu. Taču valsts arī ieguva miljoniem eiro no Briseles, lai uzlabotu infrastruktūru. Piemēram, Valmiera izbūvēja ceļus, laukumus un tiltu.
A.Runģis nesaprot, kāpēc Grieķija neizmanto šīs iespējas:
“Mans padoms ir izmantot visas iespējas, ko piedāvā Eiropa – investīcijas, labus biznesa partnerus. Eiropā ir liels tirgus, tāpēc vajag to izmantot.”
A.Runģis nav vienīgais, kurš tā domā. Daudz latviešu nesaprot grieķu nemitīgās prasības pēc jauniem glābšanas plāniem. “Deutsche Welle” uzrunātā valmieriete uzskata, ka grieķi ir bezatbildīgi, jo viņiem ir bijušas gan iespējas, gan laiks, lai tiktu laikā no krīzes. Savukārt uz ielas sastapts vīrietis stāsta, ka grieķiem allaž bijušas labākas pensijas nekā latviešiem, kuriem tās līdz ar krīzes sākumu tika samazinātas. Cits valmierietis izsaka bailes, ka, ja Grieķijas parādi tiks atlaisti, tas radīs sliktu piemēru citām valstīm, kurām arī ir finanšu problēmas – proti, parādus var neatmaksāt.
A.Runģis žurnālistiem izrāda alus darītavu un jaunos katlus, kuros alus tiek darīts pēc senām receptēm, kas paredz alum rūgt par mēnesi ilgāk, nekā to paredz citas alus darīšanas metodes. Alus darītava saražo teju 2 miljonus litru gadā un sniedz darbu 100 cilvēkiem. Iespējams, ka darbs tiks piedāvāts vēl daudziem.
Viens no strādniekiem stāsta, ka ir valmierietis, tāpēc priecājas par iespēju strādāt tuvu mājām. Viņš alus darītavā darbojas jau sešus gadus un neredz iemeslu pamest valsti cita darba meklējumos.
Valmiera ir neliels nodarbinātības brīnums par spīti ekonomiskajai krīzei un gausajai ekonomikai. A.Ruņģis uzskata, ka Latvijas pagātne Padomju Savienībā ir viens no iemesliem, kāpēc valstij tā veicas:
“Latvieši ir kā kaķi, jo mēs allaž zinām, kā piezemēties uz četrām kājām. Pēdējos divdesmit gadus latvieši ir kā krīzes eksperti, tāpēc mums pēdējā ekonomiskā krīze bija sagatavošanās tam, lai tiktu visam pāri. Tāpēc mēs domājam pozitīvi – ko darīt, lai tiktu tam pāri?”
A.Runģis beidz gandrīz 12 stundu ilgo darba dienu ar glāzi paša brūvētā alus. Tāpat kā daudzi latvieši, arī viņš priecājas, ka ir daļa no Eiropas Savienības.