Lasīšanas laiks: 2 min
Latvijai sevi jāpozicionē ne vien kā dziedošu un dejojošu, bet arī zinātni atbalstošu nāciju, šādu viedokli sarunā ar aģentūru BNS pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis.
“Latvijai šodien arvien vairāk vajadzētu sevi pozicionēt ne tikai kā dziedošu un dejojošu nāciju, bet arī tādu, kas saprot, ka tas ir kaifīgi, ka var mācīties un orientēties matemātikā, fizikā un ķīmijā, prast izgudrojumus taisīt pārtikas tehnoloģijas, farmakoloģijas vai smaržu industrijas jomā,” viņš sacīja.
Zinātnieku pārstāvis norādīja, ka strādāšana pie atklājumiem nes peļņu un pavērš dzīvi citā interesantākā virzienā. “Tas atver cilvēkam citas iespējas, nekā paliekot tikai savā šaurajā lauku sētā,” viņš piebilda.
Jaunajiem zinātniekiem arvien vairāk āķis ir lūpā, kad viņi saprot, ka ar zinātni var pelnīt, uzskata Spārītis.
“Varbūt ar viņiem ir jārunā šajā peļņas kategorijā – tiklīdz būsi saņēmis jaunā zinātnieka statusu, tev būs grāds, nebūsi bezdarbnieks, jo tev būs pilnīgi cita kvalifikācija, piedalīsies pilnīgi citā tirgus apritē, tavam darbam būs pilnīgi cita vērtība.
Tavas smadzenes, kas būs izgājušas skolu 15 gadu garumā, būs kaut kas vairāk nekā tās, par kurām maksā 100 latus mēnesī,”
viņš teica.
Pēc LZA prezidenta domām, valdībai un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), kā arī visiem ministriem ir nemitīgi jāskandina, ka visas civilizācijas attīstības pamatā ir augstākā izglītība, zinātniskā kvalifikācija, īpaši inženierzinātnēs un dabaszinātnēs.
“Redzot arī pasaules bezdarba statistiku, cilvēki ar pamatizglītību vai vidējo izglītību ir trīs līdz četras reizes vairāk nekā ar augstāko izglītību. Tātad akadēmiskais rūdījums dod cilvēkam lielāku elastību, piemērojot savas zināšanas dažādām darba tirgus prasībām un spējot atrast sev pielietojumu tā, lai ģimene būtu nodrošināta un arī būtu karjeras izaugsme,” viņš pauda.
“Jā, ir labi būt politologam, valodniekam vai mākslas vēsturniekiem, bet pat kultūras teorijās šodien ir nepieciešama dabaszinātne, lai apskatītos, kā ģeoloģiskie slāņi ir veidojušies pat miljonu gadu laikā, lai definētu, kā ir auguši koki pirms 100 un tūkstoš gadiem un tā tālāk,” turpināja Spārītis.
LZA prezidenta skatījumā humanitārās un sociālās zinātnes šodien ir perspektīvas un vērtīgas, kā arī atklājumi šajās nozarēs var būt progresīvi tikai tādā gadījumā, ja tās tiek “sapārotas” ar dabaszinātnēm.