Lasīšanas laiks: 4 min
Silta vasaras diena. Uz lieveņa starp spilveniem krūzes ar atspirdzinošu piparmētru un citronūdeni, smaržo pašceptas vafeles. Šurpu turpu ar divriteni traucas mazā Līva, neaizmirstot piebremzēt un pabužināt brāli – trīs mēnešus veco Albertu. Mammas pienu paēdis, viņš atlaidies klēpī, saulē silda mazās pēdiņas un mierīgs klausās sarunā. Tik harmoniska ir tikšanās Mūrmuižā ar dūlu apmācībā Litu Dudeli.
Dūla ir sieviete, kas atbalsta otru sievieti grūtniecības laikā, brīdī, kad mazulis nāk pasaulē, kā arī sniedz padomus, kad bērniņš jau sagaidīts. Turklāt, kā norāda Lita, dūlot var arī tēti, informējot, kas notiek, dodot padomu, kā palīdzēt dzemdību laikā.
Dūla nav mediķis. Viņa izskaidro procesus, kas notiek sievietes ķermenī, palīdzot izprast ārsta teikto, daloties pieredzē, atbalstot emocionāli, kā arī veicot darbības, kas var mazināt sāpes, palīdzēt atslābināties, pareizi elpot, saprast, kāda poza dzemdējot piemērotākā, masējot un veicot citus pienākumus, kas atbalsta vecākus jaunas dzīvības sagaidīšanā.
“Dūlas palīdzība mammai var būt ļoti dažāda. Kādai vajag skaidrot par bērniņa attīstību, stiprinot pārliecību, ka viņa būs laba mamma, citai palīdzēt mazināt bailes no dzemdību sāpēm, pievēršoties darbībām, kas nāks par labu bērniņam. Kāda mamma grib, lai dūla ir klāt dzemdību laikā, palīdzot atslābināties, pareizi elpot, piemēram, izmantojot rebozo lakatu relaksācijas metodi. Vēl kādai mammai dūla palīdz pēcdzemdību rituālos, piemēram, saru dzīšanā,”
skaidro Lita.
Tomēr dūla ir tikai palīgs lielajā notikumā, emocionāli un praktiski atbalstot vecākus.
“Dūla neatņem dzemdību sāpes, bet palīdz tās pieņemt, paskatīties no citas puses, koncentrēties uz svarīgāko, meklējot iespējas, kuras palīdzēs gan mammai, gan bērniņam. Jo var būt situācija, ka mamma nemaz nezina, ko drīkst darīt dzemdību laikā, kā palīdzēt mazulim un sev.”
Lita uzsver, ka dūlas nav ārsti un nejaucas mediķu darbībā.
“Lai kļūtu par dūlu, jāiziet trīs gadu apmācību kurss. Šobrīd esmu pabeigusi pirmo apmācību gadu un jūtu, ka izvēlēts pareizais ceļš. Apgūstam psiholoģiju, mācāmies par emocijām, sarunāšanos, uzklausīšanu, par to, kā izprast mammu, analizēt, kāda tieši palīdzība viņai nepieciešama, vēlāk apgūsim arī grūtniecības un dzemdību fizioloģiju, jaundzimušā aprūpi. Tā kā lielākoties dūlas ir sievietes, kurām jau ir bērni, šīs zināšanas viņām jau piemīt. Arī draudzene, kura atbalsta topošo mammu vairāk, ne tikai garām skrienot, pilda daļu dūlas funkciju.”
Kad Līva bija zīdainītis, Lita apguva pareizu bērna nēsāšanu slingā un sāka par to konsultēt citas mammas. Lita ir piedalījusies draudzenes bērniņa dzemdībās, tās nostiprinājušas pārliecību, ka būt par dūlu ir viņas aicinājums.
“Vēl ir daudz jāstrādā un jāmācās, tomēr svarīgi, ka man patīk palīdzēt mammām, dalīties zināšanās un atbalstīt viņas.”
Jau pirms Alberta dzimšanas, darbojoties biedrībā “Ģimenes Šūpulis”, Litai izveidojusies laba saikne ar vecmāti Rudīti Brūveri.
““Ģimenes Šūpulī” Kauguru pagasta “Jaunpalejās” ir Veselības inspekcijas sertificētas telpas ārpusstacionāra dzemdībām. Šādās dzemdībās izveidojas laba saikne ar vecmāti, tāpēc nejutu nepieciešamību pieaicināt arī dūlu. Lai gan bieži mājdzemdību vecmāte pilda arī dūlas funkcijas, tomēr jāatceras, ka viņai ir jāpievēršas dzimšanas procesam. Savukārt dūla var veikt uzdevumus, kas palīdz mammai un tētim psiholoģiski, informatīvi un fizioloģiski.”
Dūlu kustību Latvijā aizsāka vecmāte, ginekoloģe un dabisku dzemdību atbalsta centra “Stārķa ligzda” idejas autore Dina Ceple. Lita iesaka uzzināt vairāk par dūlu kustību Latvijā.
“Pirms dūlas izvēles notiek iepazīšanās, sarunas. Turklāt pieteikties var ne tikai māmiņas, kuras gaida pirmdzimto. Zinu gadījumu, kad piecu atvašu māmiņa pieaicināja dūlu sestā bērniņa dzimšanas procesā.”
Lita uzskata, ka katras dzemdības ir brīnums, ar katru bērniņu tas ir citādāk.
“Pēc savas pieredzes spriežot, neuzskatu dzemdības kā kaut ko ļoti sāpīgu vai biedējošu. Katra mamma vēršas pie dūlas ar savu mērķi, kopīgi risināti visi jautājumi, lai atvieglotu procesu. Dūla neiedod pareizo recepti, kas jādara, bet vedina sievieti pašu to izprast, uzticēties, redzēt sevi kā labu mammu.”
Portāls “Valmieras Ziņas” jau informēja, ka Beverīnas novadā Kauguru pagasta “Jaunpalejās” no 17. līdz 19.jūlijam notiks nometne topošajām māmiņām. Tur būs iespējams satikt Litu un citas dūlas: Līgu Giniborgu, Baibu Stikuti, Ilzi Kuduliņu, kā arī vecmāti Rudīti Brūveri. Šai nometnei vēl iespējams pieteikties.
Savukārt no 20. līdz 25.jūlijam notiks nometne daudzbērnu māmiņām, lai aicinātu tās atpūsties no ikdienas steigas un piedalīties izglītojošās lekcijās.
Bet jau 4. un 5.jūlijā interesenti gaidīti rebozo lakatu masāžas praktiskajā seminārā. Šī metode pielietojama ne tikai grūtniecības laikā, bet arī veicama citiem ģimenes locekļiem – gan maziem, gan brieduma gados, gan arī vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Ļoti labs raksts.Kaut kas,kas sasilda sirdi.
Tas ir ,kā saules starinš tais negācijās,kas tiek visu laiku ziņotas.
Lai veicas Litai!