Lasīšanas laiks: 4 min
Ziņa papildināta plkst. 12:30
Šodien, 13.maijā, Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu korpusā, Valmierā norisinās forums “Latvijas tautsaimniecība. Ko mums māca pagātne un kādu saredzam tās nākotni”.
Forumā piedalās politikas veidotāji, uzņēmēji un akadēmiskās vides pārstāvji, tostarp Valdis Dombrovskis (Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos), Māris Kučinskis (Latvijas Republikas Ministru prezidents), Juris Binde (LMT prezidents), Uldis Pīlēns (UPB holdinga padomes priekšsēdētājs), Ojārs Kehris (Ekonomistu apvienības 2010 prezidents), Gatis Krūmiņš (vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas rektors) un daudzi citi.
Foruma pirmo sesiju vadīja Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, liekot aizdomāties par tēmu “Latvijas tautsaimniecība 100 gados – no eksperimentāla poligona līdz turbulentai stabilitātei.” Rektors analizēja Latvijas tautsaimniecību līdz valsts neatkarības atjaunošanai. G.Krūmiņš uzsvēra, ka ir svarīgi atcerēties valsts pagātni un mācīties no pieredzētajām kļūdām un veiksmēm, kā arī mācēt tās izmantot nākotnē. Tika skaidrota Latvijas ekonomiskās vēstures specifika. “Makroekonomiskā situācija mainījusies ļoti bieži, lielā mērā pateicoties ģeopolitiskajai situācijai.” G. Krūmiņš uzsvēra, ka katra vara, kurai bija pakļauta Latvijas valsts, nākusi ar savu naudu un likumiem, bieži ar saimniecisko tirgu un nozaru prioritātēm. Tika skaidrots, kāpēc Latvijā vienmēr bijusi multikulturāla vide. “Par Latvijas tautsaimniecību 30.gados valda dažādi mīti, piemēram, ka Latvija ir agrāra valsts. Kārlis Ulmanis centās attīstīt lauksaimniecību, tomēr vairāk attīstījās rūpniecības nozare.” Vidzemes augstskolas rektors runāja arī par Krievijas impērijas un PSRS fenomenu, kad lielos apjomos notika ražošana, tomēr peļņa aizplūda uz citām valstīm.
Arī ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris pauda pārliecību, ka ir vērts pētīt savu vēsturi, lai to ņemtu vērā nākotnes attīstības procesā.
Apgāda “Jumava” prezidents Juris Visockis stāstīja, ka nākamajā gadā tiks izdots pētījums grāmatas formātā saistībā ar tautsaimniecības jomu Latvijā. Šobrīd tajā ir vairāk nekā 600 lappuses, kurās attēloti valstī notikušie redzamie un neredzamie procesi. Grāmatā tiks iekļauti izvērtēti padomi, kā rīkoties nākotnē, balstoties uz valsts veiksmēm un neveiksmēm. Uz Latvijas simtgadi plānots izveidot šīs grāmatas angļu valodas versiju.
Turpinājumā sekoja paneļdiskusija par neatkarīgas valsts 25 gadiem (1990 – 2015), būtiskāko tautsaimniecības jomā pēdējo 25 gadu laikā. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis uzsvēra, ka valsts izglītības un zinātnes jomas neattīstīšana un nesaistīšana ar Latvijas ekonomiskas attīstības veicināšanu ir pielīdzināma noziegumam. “Zinātnes neattīstīšana ir korelatīvi saistīta ar valsts drošības jomu.”
“Ekonomistu apvienības 2010” prezidents Ojārs Kehris: “Lai virzītos pa demokrātijas un attīstības ceļu, valstij bija nepieciešama drosme un veiksme.” O. Kehris uzskata, ka Latvijas pieredze kopumā ir veiksmes stāsts. Pakāpeniski veidojās sava nodokļu sistēma, budžets, un bija svarīgi piespiest PSRS uzņēmumus maksāt nodokļus Latvijas budžetā, pieradināt visus iedzīvotājus pie vienotas valūtas un norēķinu sistēmas. Latvijas nākotne bija kā maza, atvērta ekonomika, kura centās no katras jomas pārņemt pašu labāko.
Paneļdiskusijā kā viena no lielākajām problēmām, atdaloties no PSRS, tika uzsvēta lielā inflācija, kas “paralizēja” sabiedrību. Savukārt šodienas problēma ir ekonomikas stimulēšana, jo Latvijai draud reāla stagnācija.
“Ekonomistu apvienības 2010” valdes loceklis Edmunds Krastiņš uzsvēra: “Šajā laikā pieņemtos lēmumus noteica politiskās dilemmas. Vajadzēja izskaust PSRS naudas izmantošanu, aizstāvēt iebraucēju, latviešu intereses, nodrošināt viņiem stabilu vietu valstī. Grūti vērtēt, vai šis process bija veiksmīgs, bet tas bija neizbēgams.” Tāpat Edmunds Krastiņš skaidroja, kā deviņdesmito gadu sākumā veidojās banku sistēmas pamati. E.Krastiņš stāstīja, ka padomju laikos banku pakalpojumi praktiski nepastāvēja, vēlāk Latvijā nebija attīstīti grāmatvedības standarti, banku sistēma bija nepilnīga. Bankas varēja dibināt cilvēki ar kriminālu pagātni, apšaubāmu reputāciju, tāpēc no krīzes situācijas nevarēja izbēgt.
Demogrāfs Ilmārs Mežs analizēja valsts demogrāfisko situāciju – kāpēc visur pasaulē vērojama pārapdzīvotība, bet Latvijā iedzīvotāju skaits turpina samazināties. Tika pievērsta uzmanība jautājumam, vai mūsu valsts būs ilglaicīga, jo Latvija ir visstraujāk izzūdošā nācija Eiropas Savienībā.
Noslēgumā pirmās foruma sesijas dalībnieki atbildēja uz auditorijas jautājumiem.
Forumu “Latvijas tautsaimniecība. Ko mums māca pagātne un kādu saredzam tās nākotni” organizē Vidzemes Augstskola sadarbībā ar “Ekonomistu apvienība 2010” un apgādu “Jumava”. Forumu atbalsta Valmieras pilsētas pašvaldība, LMT, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, viesnīca “Wolmar”, “Valmiermuiža”.
Foruma programma skatāma šeit.
