Lasīšanas laiks: 6 min
No 9. līdz 11.oktobrim Valmierā un tās apkaimē notiek festivāls “Stāsti krēslā”. Interesenti aicināti gan klausīties stāstus, gan mācīties tos veidot, gan iesaistīties vēl citās nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanas aktivitātēs. Šī ir pirmā reize, kad festivāls notiek Vidzemē – Valmierā un tās apkārtnē.
“Valmieras bibliotēka ar savu darbību ir pierādījusi, ka stāstniecības kustībai Latvijā ir nākotne. Jebkurš pasākums ir groziņu vakars. Kādu groziņu atnesīsiet, tāds pasākums arī būs. Stāstnieku festivāls vienmēr būs groziņu vakars, mēs paši esam atbildīgi, kas tajā būs, svarīgi, ka groziņš ir mantots, bet tajā vienmēr ir arī kas jauns,”
skaidroja stāstniecības speciāliste Māra Mellēna, pasludinot Valmieras bibliotēkas direktori Daigu Rokpelni par Vidzemes Stāstnieku festivāla dižo kūmu.
“Stāstnieki ir labās vēsts nesēji. Un tā vēsts ir – stāstīt ir vienkārši, to var katrs. Stāstos pasākām visu, kas dzīvē svarīgs. Stāstīšana ir viena no senākajām nepraktiskajām nodarbēm, tā ir klausīšanās, baiļu pārvarēšanas, satikšanās bauda,”
atzina stāstniecības eksperts Guntis Pakalns.
“Bibliotēka ir vieta, kur cilvēks satiekas ar cilvēku, zināšanām un idejām. Stāstnieku kustība ir tas pats – atraisa talantus, nodod zināšanas, veicina līdzdarboties,”
par pirmā Vidzemes stāstnieku festivāla atklāšanas vietas sasaisti ar pasākuma ideju skaidroja Valmieras bibliotēkas direktore Daiga Rokpelne.
“Valmierai ir privilēģija un liela atbildība uzņemt pirmo Vidzemes stāstnieku festivālu. Stāsti vieno paaudzes. Piemēram, no vecmāmiņas dzirdētās pasakas nododu savām meitām. Stāsti ir tīrradņi, ar kuriem vērtībām varam būt tuvu klāt. Šodien iedibinām jaunu un vērtīgu tradīciju,”
atzina Valmieras pilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs Andris Klepers.
Festivālu ieskandināja folkloras kopa “Rota”. Savukārt par Vidzemes festivāla galveno simbolu – krēslu – skaidroja Valmieras bibliotēkas galvenā bibliotekāre, stāstniece Agita Lapsa:
“No Vidzemes krēslinieku amata ir palikusi tikai viena vienīga sēta. Tās saimniece turpina nodot pīšanas tehniku. Tam ir liela saikne ar stāstiem, jo tas, ko tur dara, tas ir pīšanas stāsts. Stāstniecība iet roku rokā arī ar amatniecību,”
Jau deviņus gadus Kuldīgā noticis saiets “Ziv zup” festivāls, Zemgalē stāstnieki četrus gadus pulcējas festivālā “Gāž podus Rundālē”. Līdzās šiem, kā arī stāstnieku saietiem Viļānos, Koknesē un starptautiskā folkloras festivāla Baltica ietvaros, pirmo reizi arī Vidzemē norisinās stāstnieku festivāls, bet turpmāk to plānots ieviest arī Latgalē, portālam “Valmieras Ziņas” pastāstīja Vidzemes kultūras un mākslas biedrības “Haritas” vadītāja Solveiga Boicova.
“Stāstniecības kustība ir brīnišķīgs veids, kā saglabāt savas tautas gara mantas, iesaistot dažādus cilvēkus, tā ir arī vietējās kopienas ieinteresēšana. Vidzemes festivāla nosaukums “Stāsti krēslā” izvēlēts, jo tas ietver gan seno krēslinieku mantojumu, gan arī ir iespēja spēlēties ar vārda nozīmi. Savulaik Vidzemē bija dzimtas, kuru gatavotos krēslus pārdeva ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Var teikt, Latvijas krēsls, kādu to iepazina pircēji, nāk no Vidzemes. Arī pinot krēslus, amatnieki dalījās stāstos. Otra nozīme ir, ka stāsti nereti izskan, kad dienas darbi padarīti, kad sāk krēslot,”
skaidroja S.Boicova. Kustība aktīva ne tikai Latvijā. Dažās Eiropas valstīs ir pat tāda profesija – stāstnieks. Biedrība “Haritas” 2006. un 2007.gadā festivālu iepazina Grieķijā, tad Gruntvig programmas ietvaros to kopā ar bibliotēku, muzeju, kultūras namu darbiniekiem un citiem interesentiem vēl vairākās Eiropas valstīs. Kopš pirmsākumiem notiek aktīva sadarbība ar stāstniecības ekspertiem Gunti Pakalnu un Māru Mellēnu. Vietējās kopienas saliedēšanas un attīstības jomā lielu darbu ar labiem panākumiem veic Valmieras bibliotēka, kas vāc un apkopo valmieriešu vietu stāstus un tos popularizē bibliotēkas pasākumos. Valmieras bibliotēka ir arī viena no UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) tīkla “Stāstu bibliotēkas” aktīvākajām dalībniecēm. Savukārt biedrība “Haritas” 2014.gadā realizēja projektu “Stāstnieku skola Vidzemē”, kurā 18 dažādu nozaru cilvēki pilnveidoja stāstītprasmi.
“Lai sagatavotos festivālam, reizi mēnesī tikāmies Stāstnieku stundās. Savukārt mācībās tiek apgūta uzstāšanās prasme, stāstu veidošana, pasniegšana un daudz citu lietu. Stāstnieks var uzstāties ar notikuma paša dzīvē, pārstāstījumu, anekdoti, vietu stāstiem, pasakām un vēl citām stāstu formām. Svarīga personīgā attieksme un sagatavošanās. Arī vietējā kopiena tiek ieinteresēta un iesaistīta, tādā veidā kultūras mantojumu nododot tālāk.”
Festivāla laikā tiks apzināts, izpētīts, tālāk nodots un popularizēts Vidzemes nemateriālais kultūras mantojums, kā arī iepazīti citu Latvijas reģionu stāstnieki un viņu tradīcijas, tostarp tautas mutvārdu daiļrade dažādos Latvijas dialektos.
“Festivāls ilgs trīs dienas. Stāstnieki “izies tautās” – dzirdēsim pasakas, Valmieras vietu stāstus, dažādu izlokšņu skanējumu, piemēram, Kuldīgas seno mēli – tāmnieku dialektu, Vidzemes sēļu izloksni un vēl daudz citu, jo Valmierā pulcēsies stāstnieki no visas Latvijas. Būs tirgus stāsti, folkloras kopu priekšnesumi, uzstāsimies vairākas iestādēs, stāstniekiem būs iespēja pilnveidot prasmes meistarklasēs, kā arī notiks vēl citas aktivitātes.”
Vidzemes stāstnieku festivālu atbalsta un tam ir piešķirta UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas patronāža, jo festivāls pilnībā sasaucas ar UNESCO LNK mērķiem – veicināt kultūras un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, zināšanu sabiedrības veicināšanu un zināšanu pārnesi.
“Stāsti krēslā” ir UNESCO nedēļas, kas sāksies 12.oktobrī, ieskaņas pasākums.
Vairāk par festivālu un stāstniecības kustību Latvijā var lasīt šeit.
Programma:
9.oktobris:
9:30 – 11:00 Valmieras integrētajā bibliotēkā Cēsu ielā 4 festivāla atklāšana;
12.00 – 13.00 Valmieras integrētās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā “Manas dzimtas stāsts par Valmieru”;
14.00 – 16.00 meistarklases stāstniekiem, vada Māra Mellēna un Guntis Pakalns;
Stāstnieku viesošanās bērnudārzā un pamatskolās, pansionātā: stāstnieki Ingūna Radziņa, Sanda Salmiņa un Inga Brūvere ar pasakām un stāstiem viesosies PII “Krācītes”; Valmieras pansionātā ar stāstiem dalīsies Guntis Pakalns, Agita Lapsa un Līga Stebere; Valmieras 5. vidusskolā ar skolēniem tiksies Aelita Punkstiņa un Gunta Daļecka;
Pēcpusdienā stāstniekus gaida ekskursija Valmierā un vakarēšana ar veļu laika stāstiem Lucas muižā.
10.oktobris:
11:00 – 12:00 Valmieras pilsētas centrā pretī Valmieras Kultūras centram Stāstnieku teltī “Pasaku rīts bērniem”;
12:00 – 14:00 Valmieras pilsētas centrā pretī Valmieras Kultūras centram Stāstnieku teltī “Pilsētas stāsti” – valmierieši stāsta Jāņparka, Krāču kakta un Kārlienas stāstus, mazsalacieši stāsta Mazsalacas stāstus;
14:00 – 16:00 Valmieras pilsētas centrā pretī Valmieras Kultūras centram Stāstnieku teltī Latvijas stāstnieku stāsti – Vidzemes stāstnieku skola, UNESCO LNK tīkla “Stāstu bibliotēkas” stāstnieki un dažādu Latvijas reģionu stāstnieki. Tēma – tirgus, tirgošanās un viss ar to saistītais;
14:00 – 16:00 Valmieras pilsdrupu estrādē pilsētas centrā Simjūda gadatirgus ietvaros stāsti dažādos Latvijas dialektos;
20.00 – 24.00 latvisko danču un stāstu vakars bijušajā Valmieras mākslas skolā (V. Baloža iela 5). Muzicēs folkloras kopa “Ore”. Ieeja brīva.
11.oktobris:
10:00 – 12:00 Burtnieku novada Valmieras pagasta kultūras namā diskusija par vietējā mantojuma apzināšanu, tradīciju kopšanu un stāstnieku kustības iespējamo attīstību Vidzemē;
12:30 – 14:30 Burtnieku novada Valmieras pagasta kultūras namā “Noķert amatu aiz astes – Vidzemes krēslinieki”. Ievadstāsts – “Grozu pinēja”, stāstniece Agita Lapsa. Stāsts par Vidzemes krēsliniekiem – Vidzemes krēslinieku sētas saimniece un keramiķe Irisa Vainovska. Īsfilma “Visu mūžu un vēlreiz” (1980). Meistardarbnīca “Krēslu pinumu tehnika” – krēslinieks Jānis Ēvele.
14:30 – 15:00 Burtnieku novada Valmieras pagasta kultūras namā festivāla noslēgums.