Lasīšanas laiks: 6 min
Valdības rīcības plāna Satiksmes ministrijas (SM) sadaļas izpilde norit sekmīgi un konstruktīvs darbs bijis visās SM pārraudzībā esošajās jomās, taču īpaši labi rezultāti bijuši autoceļu, aviācijas, tranzīta, ES fondu apguves, pasažieru pārvadājumu, kā arī ceļu satiksmes drošības uzlabošanas jomās.
VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) ir veikusi 90% no visiem šogad plānotajiem autoceļu remontdarbu iepirkumiem un praktiski visos objektos ir sākti remontdarbi.
Kopējais gan valsts autoceļu remontam, gan uzturēšanai paredzētais finansējums 2014.gadā ir 250 miljonu eiro apmērā,
no kuriem nepilni 136 miljoni eiro ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums. Būvdarbi šī gada sezonā notiek vairāk nekā 100 objektos, un kopumā tiks sakārtoti vairāk nekā 1000 kilometri autoceļu.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, stājoties ministra amatā, par vienu no prioritātēm izvirzīja autoceļu būvniecības kvalitātes uzlabošanu.
Ir stiprināta LVC Ceļu laboratorija kā tehniskās kompetences centrs, paplašinot laboratorijas funkcijas kvalitātes kontroles jomā. Tāpat pastiprināta autoceļu būvniecības kvalitātes kontrole ar neplānotām pārbaudēm un lielāku būvmateriālu pārbaužu skaitu, kā arī paaugstināta projektētāju un būvuzraugu atbildība.
SM turpina darbu pie ES fondu 2007. -2013. gada plānošanas perioda projektiem,
īstenojot Eiropas komunikāciju tīklu (TEN-T) autoceļu tīkla uzlabojumus un valsts pirmās šķiras autoceļu maršrutu sakārtošanu. Tiek izvērtēta iespēja īstenot Ķekavas apvedceļa projektu, piemērojot publiskās privātās partnerības modeli. Plānotā partnerības iepirkuma līguma kopējā līgumcena ir 159,7 miljoni eiro.
Savukārt 8.jūlijā LVC parakstīja pirmo jaunā 2014. – 2020. gada ES finansēšanas perioda līgumu par valsts galvenā autoceļa A9 “Rīga (Skulte) – Liepāja” posma rekonstrukciju 22.52 kilometrus garā posmā.
No 1.jūlija Latvijā ieviesta autoceļu lietošanas nodeva kravas transportlīdzekļiem, ko paredz Autoceļu lietošanas nodevas likums.
Šobrīd autopārvadātāji aktīvi veic nodevas samaksu. Līdz 17.jūlijam autoceļu lietošanas nodeva bija nomaksāta par vairāk nekā 63 tūkstošiem transportlīdzekļu, tādā veidā valsts budžetā iemaksātie līdzekļi pārsniedza 2.2 miljonus eiro.
Dzelzceļa nozarē
zīmīgs panākums ir 21.jūnijā Baltijas valstu premjerministru panāktā vienošanās par “Rail Baltica” kopuzņēmuma dibināšanu.
Tas ir būtisks solis, bez kura nevarētu sekmīgi veikt Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projektu. Kopuzņēmuma dibināšanas līgums tiks svinīgi parakstīs 23.augustā, kad Latvija, Igaunija un Lietuva atzīmēs Baltijas ceļa 25.gadadienu.
EK pieņēma pozitīvu lēmumu, saskaņojot aviokompānijas “Air Baltic” restrukturizācijas plānu un līdz ar to atzīstot Latvijas valsts kā “Air Baltic” lielākā akcionāra veikto ieguldījumu atbilstību ES aviācijas un konkurences regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Satiksmes ministrs
A.Matīss pozitīvi novērtēja EK lēmumu un atzina, ka tas būtiski uzlabos “Air Baltic” pievilcību potenciālo investoru acīs.
Tāpat paralēli tiek nostiprināta nacionālās aviokompānijas pelnītspēja. Tiek veikti pasākumi investoru piesaistei turpmākai “Air Baltic” veiksmīgai attīstībai un izaugsmei. SM ir noteikusi galvenās prasības investoram, veic investoru apzināšanu un seko darījumiem nozarē. SM atbalsta un sekmē “Air Baltic” menedžmenta restrukturizācijas plānu, kas ļāvis kompānijai atgriezties pie pelnītspējas un padara to pievilcīgāku investoru acīs.
Šovasar lidostā “Rīga” bāzi atklāja zemo cenu lidsabiedrība “Wizz Air”. Lidsabiedrība no Latvijas galvaspilsētas tagad piedāvā astoņus maršrutus uz sešām dažādām valstīm. Savukārt nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic” sākusi lidojumus sešos jaunos maršrutos no Rīgas uz Varnu, Burgasu, Bukaresti, Palmu de Maljorku, Gēteborgu un Aberdīnu. Lidojumus no Rīgas uz Grieķijas salu Korfu ir sākusi privātā aviokompānija “Ellinair”, savukārt oktobra beigās lidojumus no Rīgas uz Briseli plāno sākt aviokompānija “Brussels Airlines”.
Sekmīgi turpinās ES fondu apguve –
izsludināts iepirkums par Liepājas starptautiskās lidostas rekonstrukciju,
tādā veidā veicinot Valdības rīcības plānā noteikto pasākumu – veicināt reģionālo lidostu attīstību un to darbību. Vienlaikus turpinās Liepājas ostas padziļināšanas projekts – līdz 2014.gada jūnijam pabeigti 85% no projektā plānotā padziļināšanas darba apjoma.
Ventspils brīvostas infrastruktūras projektā veikta krasta nostiprināšana un patlaban rit 12.piestātnes būvniecība. Ir sākta arī Ziemeļu mola viļņlauža un Ventspils brīvostas kuģu flotes stāvēšanas piestātnes rekonstrukcija. Pabeigta Sauskravu termināļa izbūve.
Turpinās aktīvs darbs otrā dzelzceļa sliežu ceļa izbūvē posmā “Rīga – Krustpils”.
Patlaban ir paveikti darbi par summu 82,2 miljoni eiro, kas sastāda 89,18% no līguma summas. Kopumā uzbūvēts 50 kilometrus garš jauno sliežu ceļš.
Pagājušā gada maijā tika sākts vērienīgs rekonstrukcijas projekts “Starptautiskās lidostas “Rīga” infrastruktūras attīstība”. Darbi tajā rit atbilstoši grafikam, līdz ar to nav risku, ka varētu būt aizkavēšanās ar darbu izpildi paredzētajā termiņā.
EK 8.jūlijā apstiprināja abus Latvijas iesniegtos projektus finansēšanai no “TEN-T” budžeta.
Viens no apstiprinātajiem projektiem ir Rīgas pilsētas un Rīgas ostas integrēšana “TEN-T” tīklā. Savukārt otrā apstiprinātā projekta laikā Rīgā plānots veikt pētījumu un izstrādāt rekomendācijas nacionālā plāna ūdeņraža infrastruktūras ieviešanai.
Var izcelt Latvijas ostu sekmīgo darbu,
2014.gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas ostas spējušas pārkraut par 6.6% kravu vairāk nekā pērn tajā pašā periodā.
Visās Latvijas ostās kopā pirmajos sešos mēnešos pārkrauti 39.4 miljoni tonnu kravu.
Tāpat norit darbs pie Latvijas ostu pārvaldības un konkurētspējas uzlabošanas. Satiksmes ministra izveidotā darba grupa Latvijas ostu konkurētspējas stiprināšanai un pārvaldības uzlabošanai jau pabeigusi savu darbu un 16.jūlijā arī prezentējusi rezultātus. Darba grupas secinājumi iekļauti ziņojumā un rīcības plāna projektā, kas tiks iesniegts izskatīšanai Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei, kā arī valdībā.
SM arī strādā pie tā, lai veicinātu Latvijas ostās apkalpoto kravu veidu un izcelsmes valstu diversifikāciju,
piesaistītu Latvijas transporta sistēmai jaunas kravas un investīcijas, kā arī veicinātu Latvijas iekļaušanos reģionālās un globālās piegāžu ķēdēs, kombinējot kompleksus, multimodālus transporta un loģistikas risinājumus. SM aktivizējusi sadarbību ar Centrālāzijas valstīm un Ķīnu, piedāvājot šim reģionam Latviju kā loģistikas platformu ES eksporta tirgu apgūšanā. Notiek darbs pie vienota un integrēta Latvijas transporta un loģistikas nozares piedāvājuma izveides.
Visos plānošanos reģionos turpinās optiskā tīkla infrastruktūras projektēšanas un būvniecības darbi.
Ieguldīti 677 kilometri kanalizācijas cauruļu un 566 kilometri optiskā kabeļa. Nodoti ekspluatācijā 28 piekļuves punkti.
Pasažieru pārvadājumu jomas sakārtošanā veikti vairāki nozīmīgi darbi, tā
VSIA “Autotransporta direkcija” veikusi no plānošanas reģioniem pārņemto pakalpojumu līgumu inventarizāciju,
kas tiks pārskatīti atbilstoši reģionālo vietējās un starppilsētu maršrutu un reisu revīzijas rezultātam. Darbs turpinās arī pie vietējo un starppilsētu, autobusu un vilcienu reisu salāgošanas. Saskaņoti autobusi ar vilcieniem, lai varētu pievest pasažierus vilcienam Valmierā, Cēsīs, Aizkrauklē. Jāatzīmē, ka otrajā lasījumā Saeimā pieņemts likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, tā redakcija veicinās ēnu ekonomikas apkarošanu un godīgu konkurenci pasažieru pārvadājumu nozarē.
Ņemot vērā pēdējā laikā bojā gājušo skaita pieaugumu uz Latvijas ceļiem, ir pievērsta pastiprināta uzmanība ceļu satiksmes drošības jautājumiem.
Tie vērsti uz ceļu satiksmes drošības uzlabošanu, ceļu satiksmes negadījumu samazināšanu ar ievainotajiem un bojāgājušajiem, kā arī uz satiksmes dalībnieku kompetences un atbildības paaugstināšanu. Sekmīgi noritējušas vairākas ceļu satiksmes drošības kampaņas, kā arī ir apstiprinātas pirmās 20 stacionāro foto radaru atrašanās vietas. Tāpat noslēgts līgums ar pakalpojumu sniedzēju par stacionāro foto radaru iegādi, uzstādīšanu un apkalpošanu. Saskaņā ar noslēgto līgumu uzsākta radaru infrastruktūras projektēšanas un izbūve.
Iesakām apskatīt arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Iekšlietu ministrijas atskaiti par pirmajā gada pusē paveikto.
