Lasīšanas laiks: 4 min
Ieskats bibliotēkas vēsturē
Mazsalacas pilsētas bibliotēka ir viena no vecākajām Ziemeļvidzemē. Tās pirmsākumi meklējami jau 1872.gadā, kad Salisburgas dziedāšanas biedrībā darbojās neliela bibliotēka ar tās biedru saziedotajām grāmatām.
Taču, vadoties pēc Latvijas Valsts vēstures arhīva materiāliem, 1886.gadā Mazsalacā tika dibināta Labdarības biedrība, kas atvēra plašu bibliotēku. Domājams, ka bibliotēka šajā laikā atradās biedrības telpās Rīgas ielā 14. Vēlāk 1899.gadā bibliotēku pārņēma Saviesīgā biedrība un tā pārcēlās uz biedrības namu Rīgas ielā 4/6.
Ļoti lielus zaudējumus bibliotēka piedzīvoja Pirmā pasaules kara laikā, kad tās 10 000 lielais grāmatu fonds tika izdalīts un iznīcināts. Pēc Kultūras fonda ziņām 1922. gadā bibliotēkā bija tikai aptuveni 300 sējumi. 1923.gadā bibliotēka no Kultūras fonda saņēma vēl 532 sējumus, bet līdz pat 1938.gadam bibliotēkā ļoti trūka latviešu autoru darbi. Bibliotēka lasītājiem bija atvērta svētdienās no plkst. 12:00 līdz 15:00. 1938.gadā, kad tika likvidēta Saviesīgā biedrība, bibliotēku nodeva Mazsalacas Aizsargu organizācijas pilnvarotā A.Zaļā glabāšanā, līdz 1939.gadā to pārņēma Mazsalacas pilsētas valde. Bibliotēka tika pārvietota uz Pērnavas ielu 4, kur tā lasītājiem bija pieejama divas reizes nedēļā – pirmdienās un piektdienās no plkst.17:00 līdz 18:00.
Pēc kara 1945. gadā bibliotēka savu darbību atsāka Kultūras nama telpās, kas atradās Baznīcas ielā 1. Kultūras namam nodegot, bibliotēka pārvietojās uz Pasta ielu 2, bet no 1965.gada līdz 2012.gadam tās adrese bija Rīgas iela 14.
20.gadsimta 60.-70.gados Mazsalacas pilsētas bibliotēkā tika piedzīvota bibliotēku tīkla centralizācija un ieviesti dažādi jauninājumi – brīva pieeja fondam, 100% iedzīvotāju iesaistīšana par lasītājiem, lasītāju interešu grupu veidošana u.tml. Mazsalacas pilsētas bibliotēka bija arī metodiskā bibliotēka Ramatas ciema bibliotēkai, Sēļu ciema bibliotēkai, Skaņkalnes ciema bibliotēkai, Vecates ciema 1.bibliotēkai un Vecates ciema 2.bibliotēkai. Bibliotekārēm – metodiķēm bija pienākums vairākas reizes gadā pārbaudīt šo bibliotēku darbu, palīdzēt novērst trūkumus un sniegt ieteikumus. Piemēram, Mazsalacas pilsētas bibliotēkas Metodiskā darba uzskaites burtnīcā 1977.gada 23.decembrī ir veikts šāds ieraksts: “Skaņkalnes ciema bibliotēka. Konstatēts: Tā kā bibliotekārs gandrīz visu gadu nav faktiski strādājis, fonds nav kārtots, nav izpildīts nekas no iepriekšējās apmeklējuma reizes uzdotā, nav arī nozīmes to pašu atkārtoti uzdot. Uzdots: līdz 5.janvārim sagatavot atskaites par pagājušo gadu.” Savukārt, 1987.gada 11.februārī, pārbaudot Vecates ciema 2.bibliotēku, konstatēts, ka
“Bibliotēkā ļoti auksti. Trūkst kurināmā, jo nav sagatavota malka. Aukstuma dēļ ziemā bibliotēkas tehniskais darbs tikpat kā nav veikts. Priekšlikumi: Mēģināt vēlreiz rast kontaktu ar ciema Padomi, lai palīdzētu atrisināt jautājumu par malkas sagatavošanu. Strādāt ar kavētājiem. Apmeklēt parādniekus mājās un atgūt grāmatas.”
Mazsalacas pilsētas bibliotēkas vadītāji
Gadu garumā Mazsalacas pilsētas bibliotēku vadījuši 14 cilvēki. No 1899.gada līdz Pirmajam pasaules karam Mazsalacas pagasta rakstveži Pļaviņš un Krastiņš, 1922.gadā Teodors Kalniņš, pēc gada par vadītāju kļuva Voldemārs Ulpe, kurš darbojās līdz 1934.gadam. Tad četrus gadus vadīja Jēkabs Mūrnieks, un laika posmā no 1945.gada līdz 1966.gadam Irma Līkāne, Ruta Krūmiņa, Mudīte Gūtmane, Inta Priedīte, Erna Budkēvica. No 1967.gada līdz 1974.gadam Līga Egle, vēlāk Ausma Rokpelne, no 1983.gada līdz 2007.gadam Maija Reinvalde un no 2007.gada Mazsalacas pilsētas bibliotēku vada Zane Berga.
Izstādes un pasākumi
Pēc 2012.gada, kad bibliotēka iegūst plašākas telpas Parka ielā 9 izstāžu un pasākumu rīkošanai, noorganizētas vairākas nozīmīgas izstādes un tikšanās ar latviešu rakstniekiem, kā arī radošās darbnīcas un pasākumi bērniem. Iedzīvotājiem bijusi iespēja apskatīt novadnieka Jāņa Valentinoviča foto izstādi “Mazsalaca. Mirkļi”, novadnieka Jāņa Apsītes izstādi “Ainava”, izstādi “Ūdens motosporta attīstība Vidzemē 50 gados”, “Mazsalacas vēsture. Stāsta fotogrāfijas”, novadnieces Dainas Rudzītes (Apsītes) darbu izstādi, mākslinieces Birutas Jansones tekstilmozaīku izstādi “Katram savs eņģelis” un citas izstādes.
Bibliotēkā bija iespēja tikties ar novadnieci, dzejnieci, latviešu valodas un literatūras skolotāju Dainu Sirmo, dzejnieci un latviešu valodas un literatūras skolotāju Baibu Talci, rakstnieci Kristīni Mucinieci, detektīvromānu autori Daci Judinu, aktieri Andri Buli un mūziķi Arturu Kiseļovu, rakstnieci Gundegu Repši, bērnu literatūras rakstnieci Ievu Samausku un dzejnieci Annu Auziņu, sporta žurnālistu un grāmatu autoru Armandu Puči, kā arī bērnu literatūras rakstnieci Luīzi Pastori.
No Mazsalacas pilsētas bērnu bibliotēkas literārās atskaites 1964.gadam
“Izvesti dažādi masu pasākumi bērnudārzā (skaļās lasīšanas, pārrunas, rakstnieku atceres dienas, pasaku pēcpusdienas). Vadīts pionieru pulciņu darbs 8.gadīgās skolas 8.a klasē. Noorganizēta eglīte Mazsalacas pilsētas laukumā (92 apmeklētāji).”
“Bibliotēka noorganizējusi 6 diafilmu izrādes, piedalījusies reidos par skolēnu kārtības noteikumu ievērošanu pilsētā. Bibliotēkas darbinieki apmeklējuši bērnu lasītāju vecākus mājās (nekārtīgo lasītāju) un izvestas pārrunas ar viņiem. Izvestas pārrunas ar nesekmīgajiem skolēniem, kā arī nodarbības un pārrunas ar zēniem pirms 8.marta. Bibliotēkā noorganizēja Ļeņina dienas, kad katrs lasītājs sev izvēlējās 1 grāmatu par Ļeņinu.”
“7. un 8.klases zēniem noorganizēta tikšanās ar Padomju Armijas demobilizētajiem karavīriem. Karavīri pastāsta par īstu un pārprastu varonību, rakstura norūdīšanu, zināšanu apgūšanas nepieciešamību utt. Piedalās 25 zēni un 3 demobilizēti karavīri.”
“Bibliotēkā ir skolēnu kartotēka, klašu saraksti, stingra uzskaitē visi lasītāji un nelasītāji.”
No Mazsalacas pilsētas bibliotēkas dienasgrāmatas 1979.gadā
16.martā sagatavots un nolasīts apskats “Jaunākais autovadītājiem”.
6.jūnijā sagatavots un nolasīts literatūras apskats “Rūpes par lopu veselību”.
No 25. līdz 27.septembrim visi bibliotēku darbinieki piedalījās cukurbiešu novākšanas talkā kolhozā.
11.novembrī iekārtota izstāde “Slaucēju darba higiēna”
