Lasīšanas laiks: 4 min
Iekšlietu nozarē būtiskākie pirmajā pusgadā paveiktie darbi ir Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāna apstiprināšana, psihotropo vielu izplatības ierobežošanas principu pilnveidošana, Zolitūdes traģēdijas iemeslu izmeklēšana, Oficiālās elektroniskās adreses koncepcijas apstiprināšana, kā arī Valsts policijas attīstības koncepcijas projekta sagatavošana, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta sabiedrisko attiecību speciālists Māris Zariņš.
1. Apstiprināts Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāns 2014.–2016. gadam.
Šā gada 5.jūnijā apstiprināts Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāns 2014.-2016.gadam. Plānā ietverti uzdevumi un pasākumi, kuru
mērķis ir padarīt efektīvāku ar organizēto noziedzību saistīto noziedzīgo nodarījumu novēršanu un apkarošanu
un radīt pilnvērtīgus apstākļus tiesību aizsardzības iestāžu cīņai ar organizēto noziedzību.
Lai sasniegtu Plānā izvirzītos mērķus, turpmāko trīs gadu laikā tiks veicināta vienota valsts pārvaldes institūciju darbinieku izpratne un zināšanas par prioritārajām organizētās noziedzības darbības jomām un padarīts efektīvāks tiesību aizsardzības un valsts drošības iestāžu darbs organizētās noziedzības apkarošanas būtiskākajās jomās.
Latvijā organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas jomā kā īpaši nozīmīgas izvirzītas šādas prioritātes: organizētās noziedzības noziedzīgo darbību pret īpašumu apkarošana; sintētisko narkotiku ražošanas apkarošana un cīņa ar to kontrabandu Eiropas Savienībā; cīņa ar kibernoziegumiem; cīņa ar krāpšanos akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa jomā.
2. Pilnveidota psihotropo vielu izplatības ierobežošana un kontrole.
Iekšlietu ministrija izstrādāja un iesniedza priekšlikumus Tieslietu ministrijas pastāvīgajā darba grupā krimināltiesību jautājumos tiesiskā regulējuma uzlabošanai, lai paredzētu kriminālatbildību par pagaidu aizliegumam pakļauto vielu apriti.
Iekšlietu ministrijas iesniegtos priekšlikumus apstiprināja darba grupā un rezultātā 2014.gada 3.aprīlī Saeima steidzamības kārtā divos lasījumos pieņēma likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”, kas paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu un noteikt atbildību par jaunas psihoaktīvas vielas vai to saturoša izstrādājuma neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu realizācijas nolūkā, kā arī realizēšanu.
Ieviesta arī kriminālatbildība personām, kas turpina pārdot jaunās psihoaktīvās vielas, ja to apritei piemērots pagaidu aizliegums.
Personu, kas būs pārkāpusi jaunu psihoaktīvo vielu aprites aizliegumu, varēs saukt pie kriminālatbildības, kā sodu paredzot brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu un policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem. Savukārt par tādām pašām darbībām, ja tās izraisījušas smagas sekas, varēs sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, vai piespiedu darbu un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
12.jūnijā Saeima otrajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”, kas paredz to, ka
vielas, kuras nav iekļautas narkotisko vielu sarakstā, bet cilvēka veselībai var radīt līdzvērtīgus draudus, tiks definētas kā jaunas psihoaktīvās vielas,
un to aprite valstī būs aizliegta.
3. Zolitūdes traģēdijas iemeslu izmeklēšana noris atbilstoši plānotajam.
Jūlijā visas ar izmeklēšanu saistītās darbības lielveikala drupās tika pabeigtas un objekts nodots apsaimniekotājam.
2014.gada aprīlī Valsts policijas piesaistītie eksperti veica eksperimentu, noslogojot konstrukciju kopnes un paralēli veicot mērījumus, lai konstatētu izmaiņas kopņu nestspējā. Savukārt
maijā tika veikts kontrolētas dedzināšanas eksperiments, lai izpētītu, kā uguns varējusi ietekmēt jumta stiprību,
jo aptuveni divus gadus pirms traģēdijas uz veikala ”Maxima” jumta bija izcēlies ugunsgrēks.
Ekspertīzes gala slēdziens kriminālprocesā par traģēdijas iemesliem varētu būt gaidāms rudens otrajā pusē. Turpinās darbs, izmeklējot Zolitūdes traģēdijas iemeslus.
4. Apstiprināta Oficiālās elektroniskās adreses koncepcija, kas nodrošinās ātrāku un ērtāku saziņu starp valsts iestādēm un iedzīvotājiem.
Šā gada 18.februārī Ministru kabinets izdeva rīkojumu par Oficiālās elektroniskās adreses koncepciju, ko plānots ieviest 2017.gada 1.janvārī.
Koncepcijas mērķis ir rast risinājumu, lai modernizētu un optimizētu iestāžu darbu saziņas jomā ar privātpersonām, nodrošinot iestāžu pakalpojumu pieejamību.
Oficiālās elektroniskās adreses koncepcija paredz ieviest elektronisko adresi, kuru valsts pārvaldes iestādes varēs izmantot oficiālai saziņai ar privātpersonām, samazinot drukātu dokumentu un pasta pakalpojumu izmantošanu, kā arī to varēs izmantot privātpersonas saziņai ar valsts pārvaldes iestādēm. Elektroniskās adreses ieviešana nodrošinās ātrāku, ērtāku, drošāku un efektīvāku saziņu starp iestādi un privātpersonām.
5. Sagatavots Valsts policijas attīstības koncepcijas projekts.
Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi Valsts policijas attīstības koncepcijas projektu, kas nosaka Valsts policijas turpmākās attīstības ilgtermiņa stratēģiskus pamatvirzienus, būtiskākos uzdevumus un risinājumus policijas darbinieku motivācijai, atbilstoši saviem darba rezultātiem un karjeras izaugsmes perspektīvām.
