Lasīšanas laiks: 4 min
“Kā tad tu tur mācīsies, tas taču nebūs nopietni!” – pāris biežāk dzirdētie komentāri, kad paziņoju, ka braukšu Erasmus studijās uz Portugāli. Neilgu laiku pirms došanās ceļā līdzīgas šaubas iespraucās arī pašas prātā. Lekcijas – portugāļu valodā, atsauksmes par studiju kvalitāti – dažādas, attālums no mājām – vairāk nekā trīs tūkstoši kilometru. Tomēr tagad, pēc pieciem veiksmīgi aizvadītiem mēnešiem Portugāles otrā lielākajā pilsētā Porto, varu teikt – visi uztraukumi bija veltīgi.
Portugāli mēdz pieskaitīt dienvidu vai silto zemju pulkam. Pirms savu studiju uzsākšanas Porto Universitātē nācās uzklausīt stereotipiskus viedokļus: studijas šajās valstīs nav kvalitatīvas un ir diezgan nenopietnas. Tagad atbildu – tā gluži nav. Porto Universitāte ir liela un sena, gandrīz 40 tūkstoši vietējo un trīs tūkstoši apmaiņas studentu. Daudzās fakultātes darbojas kā atsevišķi organismi, kas dzīvo teju patstāvīgu dzīvi – katrai savs ēku komplekss dažādās pilsētas vietās, citādākas e-pasta un e-mācību sistēmas. Nākot no salīdzinoši nelielas Latvijas augstskolas, sākotnēji tas šķiet mazliet mulsinoši, it īpaši, ja apgūstamie kursi ir dažādās fakultātēs. Pat ar lielu studentu skaitu Porto Universitāte spēj nodrošināt salīdzinoši individuālu pieeju mācībām, pie kādas pierasts Vidzemes Augstskolā (ViA).
Studiju process šo piecu mēnešu laikā izvērtās ļoti intensīvs un ar daudz pārbaudījumiem. Ja to vajadzētu izteikt vizuāli, taptu liekta līnija, kas brīžiem pa vidu apmet kādu kūleni un kuras augstākie un zemākie punkti reizēm iziet ārpus lapas robežām. Protams, viss lielā mērā ir atkarīgs no paša studenta un kādu mācību plānu tas sev izvēlas, kā arī no izvēlēto kursu specifikas.
Šo semestri Porto kopā ar mani aizvadīja vēl divas studiju biedrenes no ViA Mediju studiju un žurnālistikas programmas, un mūsu izvēlētie kursi bija pārsvarā praktiski un saistīti ar multimedijiem un dizainu, piemēram, Web dizains, fotogrāfija, vizuālās komunikācijas dizains u.c. Apguvām jaunas prasmes, piemēram, programmēšanu dažādās platformās vai analogo fotogrāfiju attīstīšanu.
Arī valodas barjera nebija šķērslis veiksmīgām mācībām. Iepriekšējos gados Erasmus studentiem tika nodrošināti intensīvi valodas apguves kursi. Tomēr mums tie izpalika, jo tagad Eiropas Savienības finansējuma samazinājuma dēļ valodas mācības tiek nodrošinātas tikai tiešsaistes formātā. Bet arī tās mums gāja secen, jo līdz mūsu aizbraukšanai portugāļu valodas apguve šajā platformā nebija pieejama. Pašmācību ceļā apguvām dažas frāzes, arī jaunie draugi palīdzēja.
Lai gan lekcijas pārsvarā nācās pavadīt, skatoties pasniedzēju mutēs un cenšoties uztver kādu pazīstamu vārdu, tas īpaši netraucēja tikt līdzi uzdevumu izpildē. Liels nopelns tajā bija pasniedzējiem, kuri vienmēr bija gatavi paskaidrot, atbildēt uz jautājumiem angļu valodā, kā arī deva iespēju visus projektus izstrādāt un prezentēt angliski. Secinājums – Erasmus studentam no Latvijas ir visas iespējas izdzīvot Porto Universitātē.
Dzīves ritms Porto ir citādāks nekā Latvijā. Portugāļi, šķiet, ir atraduši veiksmīgu ikdienas balansu, kā arī uz dzīvi kopumā skatās vieglāk. Viņi strādā daudz, tomēr prot arī kārtīgi atpūsties un veltīt laiku sev un ģimenei. Tas ļoti labi vērojams vakaros, kad neskaitāmie restorāni un kafejnīcas ielu malās ir pilnas ne tikai ar tūristiem, bet pārsvarā ar vietējiem iedzīvotājiem, bieži kupla radu vai draugu loka ielenkumā. Man šķiet, sabalansētība ir iemesls, kāpēc portugāļi rada par sevi laimīgas nācijas iespaidu.
Portugāļi ir laipni un ļoti pretimnākoši. Bieži nepazīstams garāmgājējs smaidot sveicina ar “Bom dia!” (Labdien!) vai piedāvā savu palīdzību, kad izskaties apmaldījies. Bet, ja sanāk nokļūt Portugālē un kādam vietējam skaidrot, no kurienes ieradies, vislabāk atbildēt “Letonia” (“Latvija” portugāliski). Anglisko atbildi “Latvia” viņi saprot kā “Lietuva”. Daļa no portugāļiem, kuriem bijām atbildējušas angliski, visticamāk, joprojām domā, ka esam lietuvietes.
Portugāle nav Eiropas līmenī dārga valsts un nav arī lēta. Pārtikas preces – maize, piens un siers – ir dārgākas nekā Latvijā, bet dārzeņi un augļi, iestājoties sezonai, ir stipri lētāki. Mums bija liels prieks pašā pilsētas centrā atrast arī divus veikalus, kuros tirgoja Austrumeiropas preces: griķus, krējumu, biezpienu un pat Selgas cepumus. Pilsētas sabiedriskā transporta cenas ir līdzīgas Rīgā noteiktajām, tomēr starppilsētu satiksme, kā arī dzīvokļu īre – dārgāk.
Porto šo mēnešu laikā kļuva par īstām mājām. Doties prom un atvadoties no Universitātes, pasniedzējiem un jauniegūtajiem draugiem, bija diezgan skumji. Lai gan semestra laikā izdevās apskatīt daudzas valsts skaistākās vietas un izjust portugāļu ikdienas dzīves garšu, šķiet, vēl tik daudz palicis neatklāts. Tāpēc Portugāle, manuprāt, ir vieta, kur atgriezties atkal un atkal un smelties arvien jaunus iespaidus. Iegūtā studiju pieredze ir liels profesionālo prasmju papildinājums, no kurām dažas Latvijā pamatstudiju programmas ietvaros nav iespējas apgūt. Praktisko iemaņu pilnveidošana un jaunu zināšanu smelšanās starptautiskā vidē ir lieliska iespēja, kuru vajadzētu izmantot ikvienam studentam.